Kā piedzimst mežs: ieskats LVM Strenču kokaudzētavā
Teksts: Līga Švāne
Foto: Kārlis Dambrāns/"Delfi"
"Latvijas valsts mežu" (LVM) Strenču kokaudzētava uzskatāma par vienu no modernākajām pasaulē stādu audzēšanas jomā, un šeit tiešām ir, ko redzēt. Te iespējams novērtēt stādu automātisko sēšanu, kā arī automatizētu pakošanas līniju, kas dienā sapako aptuveni 250 tūkstošus stādu. Līnijas galā naski rosās liela robota roka – tā kastes ar stādiņiem vairākos stāvos krāmē uz paletēm, kas tālāk tiek nogādātas aukstuma kamerās. "LVM Sēklu un stādu" ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece mūs izved ekskursijā pa audzētavu un pastāsta, kā piedzimst mežs.
Sēšana, "skološana" un pakošana
Strenčos audzē egles, priedes, bērza un melnalkšņa stādiņus – ietvarstādus un arī kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēmu. Ietvarstādu jeb konteinerstādu audzēšanas tehnoloģija šobrīd tiek uzskatīta par efektīvāko. Tas nozīmē, ka stādi tiek audzēti kūdras substrātā specializētās audzēšanas kasetēs un augsnē tiek pārstādīti kopā ar visu kūdras substrātu. Šī tehnoloģija nodrošina, ka, pārstādot mežā, stāds netiek traumēts un pirmajā augšanas gadā ir apgādāts arī ar barības vielām.

Kā stāsta Laima, Strenču kokaudzētavā sēšanas darbi sākas pavasarī. "Sieviešu dienā, 8. martā, sēšanas iekārtai ir jābūt iedarbinātai – tas ir kā svēts likums. Kādam tulpju svētki, kādam – sēšana."

Sēšana ir cilvēku darba un modernu iekārtu mijiedarbība. Process sākas automātiskajā sēšanas iekārtā, kas ar kūdras substrātu pildītās kasetēs izveido iedobītes jeb "gultiņas", kurās tiek iedēstītas sēkliņas, un pa virsu uzkaisa vermikulītu. Vermikulīts ir sadrupināts iezis gaišā krāsā, kas nodrošina labvēlīgākus augšanas apstākļus – pasargā sēkliņu no saules, notur mitrumu un aizkavē arī nezāļu augšanu. Iekārtā iespējams noregulēt, cik daudz sēkliņu iebirst vienā "gultiņā" – viena, divas vai vairāk. Meža sēklu kontroles laboratorijā Kalsnavā nosaka katras sēklu partijas dīdzību. Ja dīdzība ir zemāka par 95%, katrā iedobē tiek dēstītas divas sēkliņas, lai palielinātu dīdzības procentu. Pēc tam piesētie paliktņi ar traktoru tiek nogādāti siltumnīcā. Strenčos kopumā ir 13 siltumnīcas ar kopējo platību 18 tūkstoši kvadrātmetru.

Lai sēšana būtu pēc iespējas efektīvāka, tā tiek plānota trijās kārtās jeb apritēs. Pirmā aprite sākas, kā jau minēts, martā, un šis sējums siltumnīcās pavada visilgāk laika, jo, pāragri izvedot uzdīgušos stādus zem klajas debess, tos apdraud pavasara salnas. Dīgsti siltumnīcās tiek rūpīgi kopti, laistīti un mēsloti, un aptuveni aprīļa beigās, maija sākumā pirmā stādu aprite tiek izvesta laukā "skoloties" – adaptēties apkārtējā vidē, kur stādus norūda saule un vējš. Paralēli tam jau tiek sēta otrā aprite, kuras ceļš ir līdzīgs – sēklas uzdīgst siltumnīcā, bet pēc tam dīgsti tiek vesti ārā. Savukārt trešajā apritē parasti tiek sētas egles.

Vēlā rudenī sākas stādu šķirošana un pakošana. Pēc tam sapakotie stādi tiek novietoti speciālās aukstuma kamerās – saldētavās, kurās gaisa temperatūra noregulēta uz –4°C, lai stādiņi līdz pavasarim dotos "ziemas miegā".

"Pavasarī katra stunda ir dārga – jo ātrāk viss tiks sasēts, jo labāka būs stādu raža. Sēšanas darbi pilnībā noslēdzas ap jūlija vidu," ieskicē Laima.

Galvenais palīgs – robotizēta roka
Strenču kokaudzētava tiek dēvēta par vienu no modernākajām Eiropā, un ne bez iemesla – dienā, kad viesojamies kokaudzētavā, pie ražošanas lentes rosās izveicīgas dāmas un kungi. Labi redzams, ka viņas jau piešāvušas roku – stādiņi ļoti raitā tempā tiek salikti kastēs, kas pa lenti tālāk aizslīd līdz etiķešu printerim, kam seko robotizēta roka. Robots stādu kastes sakrāmē uz paletēm vairākos stāvos un gatavo produkciju ietin plēvē.

"Baltijā noteikti esam modernākie un Eiropā arī neesam nekādi knapie. Esam diezgan daudz arī skatījušies un pētījuši, kas notiek citur pasaulē, ne tikai Eiropā. Kaut ko no redzētā esam paņēmuši, kaut ko paši izdomājuši, kaut ko atmetuši, lai iegūtu vislabāko rezultātu."

Stādiņi tiek pakoti kartona kastēs, un vienā kastē ir simts stādiņu. Dienā kastēs sapako ap 250 000 stādu. Sezonā kopā tie ir aptuveni 18 miljoni stādiņu, kas tiek sapakoti realizēšanai. Stādīšana pamatā notiek pavasarī, tāpēc rudenī ir svarīgi visu izdarīt pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Ziemu sapakotie stādiņi pavada saldētavās, kur tiek imitēta ziema, – tie līdz pavasarim dodas "miegā".
Kāpēc stādiņi tiek ''ieziemoti" saldētavā? Kā stāsta sēklu ražošanas izpilddirektore, zem klajas debess stādiņiem ir daudz dažādu apdraudējumu – temperatūras svārstības, kailsals, ledus un citas dabas stihijas, kas var nodarīt lielu kaitējumu. Savukārt saldētavās tiek uzturēta nemainīga –4 grādu temperatūra, kas garantē drošu uzglabāšanu. Optimāli stādiņiem "ziemas snaudā" būtu jāpavada vismaz divi mēneši.
Vēl viens būtisks etaps ir kvalitātes kontrole, kas tiek veikta pilnīgi visos posmos. Pirms stādiņi nonāk uz pakošanas līnijas, tie siltumnīcās tiek šķiroti – katram stādiņam jābūt pilnībā nobriedušam un jāatbilst kvalitātes prasībām. Savukārt kvalitātes kontroles veikšana atbilst ISO sertifikāta kvalitātes standartiem. Aptuveni ceturtā daļa stādiņu tiek arī eksportēta – pārsvarā uz Zviedriju un Igauniju.

"Eksportā iet gan priede, gan egle – skujkoki. Lapu koki netiek eksportēti. Bērzs un melnalksnis aug mazākos apjomos, un ar bērzu mēs pārsvarā nodrošinām "Latvijas valsts mežu" platības, arī Latvijas ārējā tirgū nedaudz pārdodam, bet ne ļoti daudz. Kopumā struktūrvienībā mēs realizējam ap četriem miljoniem bērzu stādiņu. Un apmēram vienu miljonu melnalkšņu stādu. Arī melnalksnis kļūst visai populārs – ir paslapjas platības, kur tas palīdz mežam atjaunoties, palīdz tikt galā ar šīm mitrajām vietām. Runājot par bērzu, mēs jau ļoti ilgi strādājam pie ģenētiski augstvērtīgu bērzu sēklu iegūšanas. Ar to neklājas viegli, tāpēc mums nav tik daudz bērzu stādu, kā mēs varbūt gribētu," stāsta kokaudzētavas pārstāve.
Stādiņu pietiks visiem!
"Latvijas valsts mežu" pārraudzībā ir desmit meža un dekoratīvo stādiņu kokaudzētavas – Strenču kokaudzētava, Mazsilu kokaudzētava, Podiņu kokaudzētava, Kalsnavas kokaudzētava, Popes kokaudzētava, Jelgavas kokaudzētava, Valmieras kokaudzētava, Smiltenes kokaudzētava, Pļaviņu kokaudzētava un Mežvidu kokaudzētava, kas ir jaunākā no visām un pamazām uzņem ražošanas apgriezienus. Mežvidu kokaudzētava izveidota bijušās kokaudzētavas "Mētra" teritorijā, kas diemžēl vairs nefunkcionēja kā kokaudzētava, tāpēc to nācās atjaunot. Šobrīd tur ir piecas siltumnīcas un ir uzsākta stādu šķirošanas un uzglabāšanas kompleksa, tajā skaitā saldētavu, būvniecība.

"Tagad ir stadija, ka no šīm piecām siltumnīcām šopavasar jau pārdevām pirmo ražu. Nākampavasar faktiski jau būs otrā raža. Ir plānā celt vēl vienu siltumnīcu. Būs arī birojs, kur cilvēkiem strādāt, – to mums šovasar beidzot izdevās konkursa ceļā panākt un noslēgt līgumu, ir uzsākta celtniecība, jā. Katrā ziņā pamati ir ielikti, arī kapsula ir iebūvēta," ar prieku acīs stāsta Laima.
Plānots, ka Mežvidos tiks audzēti tikai ietvarstādi. Saistībā ar šī brīža situāciju pasaulē pieprasījums pēc stādiem ir samazinājies – gan vietējā tirgū, gan eksportā. Kā skaidro kokaudzētavas pārstāve, šis ir īstais brīdis, kad ieguldīt attīstībā un izaugsmē, jo nākotnē pieprasījums pēc stādiņiem pavisam noteikti atkal pieaugs.

"Es domāju, ka ar laiku mēs varēsim arī stādiņu eksportu krietni palielināt – mēs būsim gatavi saražot, kad ārzemēs šo produkciju būs atkal gatavi šādos apjomos ņemt. Savukārt Latvijas tirgū nākamgad pilnīgi brīvi pieejama būs gan priede, gan egle. Pie mums nopirkt stādiņus varēs atbraukt arī tie, kas to būs atstājuši uz pēdējo brīdi. Pietiks visiem."