Meža ceļu būvēšana, uzturēšana un saudzīga izmantošana
Kā tas notiek?
Teksts: Līga Švāne
Foto: "Latvijas valsts meži" arhīvs/LETA
Foto: "Latvijas valsts meži" arhīvs/LETA
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) iegulda lielus līdzekļus un resursus meža infrastruktūras attīstībā un pārraudzībā, tostarp arī meža autoceļu būvniecībā un uzturēšanā. LVM pārvaldījumā šobrīd ir ap 12 000 kilometru meža ceļu, un katru gadu šis skaitlis pieaug par vairākiem simtiem kilometru. Kā tiek izlemts par jauna ceļa būvniecību, kā notiek ceļu uzturēšana un kāpēc to saudzīga izmantošana ir tik būtiska – par to visu vairāk stāsta Ingus Barviķis, LVM Meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs.
Kāpēc meža ceļi ir tik būtiski?
Plašs meža ceļu tīkls ir ļoti svarīgs priekšnosacījums meža vērtības palielināšanai un mežaudžu pieejamības uzlabošanai. Kvalitatīvi ceļi nodrošina to, ka apsaimniekošanas darbus varēs veikt dažādos gadalaikos. Lielāks meža autoceļu blīvums ļauj arī samazināt ar mežsaimnieciskajiem darbiem – stādīšanu, kopšanu – un mežizstrādi saistīto darbu izmaksas, kā arī gadījumā, ja izcēlies meža ugunsgrēks, šie ceļi var nodrošināt ātrāku un ērtāku piekļuvi apdraudētajai teritorijai.
Kā stāsta Barviķis, LVM ik gadu izbūvē ap 300 kilometriem jaunu meža ceļu. Kā tiek pieņemts lēmums, ka noteiktā vietā nepieciešams jauns ceļš? Vispirms tiek veikta taktiskā plānošana – tiek analizēti mežu masīvi, kuros varētu veikt saimniecisko darbību, tostarp kokmateriālu ieguvi vai mežsaimnieciskos darbus, kā arī citi faktori, piemēram, jau iepriekš minētā ugunsdrošība. Ja jau esošā infrastruktūra nevar nodrošināt ērtu piekļuvi konkrētajam apgabalam, tiek pieņemts lēmums būvēt jaunus ceļus. Tiesa, šis process nebūt nav ātrs, jo pirms ceļa būvēšanas ir jāsavāc visa nepieciešamā dokumentācija, tajā skaitā arī ietekmes uz vidi novērtējums, un jāizpilda būvvaldes noteiktās prasības. Kad projekts beidzot ir gatavs, tiek organizēts iepirkums.
"Jauna ceļa būvēšana ir diezgan komplicēts pasākums. No pasūtījuma līdz uzbūvēšanai paiet apmēram četri gadi. Pati būvniecība parasti aizņem vienu sezonu, bet, ja ceļi ir gari un sarežģīti, tās var būt arī vairākas sezonas. Rudenī parasti ir brīdis, kad jaunais ceļš ir pabeigts un gatavs izmantošanai tiem mērķiem, kuriem tas tika būvēts," būvniecības posmu īsumā ieskicē LVM Meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs.
Kā stāsta Barviķis, LVM ik gadu izbūvē ap 300 kilometriem jaunu meža ceļu. Kā tiek pieņemts lēmums, ka noteiktā vietā nepieciešams jauns ceļš? Vispirms tiek veikta taktiskā plānošana – tiek analizēti mežu masīvi, kuros varētu veikt saimniecisko darbību, tostarp kokmateriālu ieguvi vai mežsaimnieciskos darbus, kā arī citi faktori, piemēram, jau iepriekš minētā ugunsdrošība. Ja jau esošā infrastruktūra nevar nodrošināt ērtu piekļuvi konkrētajam apgabalam, tiek pieņemts lēmums būvēt jaunus ceļus. Tiesa, šis process nebūt nav ātrs, jo pirms ceļa būvēšanas ir jāsavāc visa nepieciešamā dokumentācija, tajā skaitā arī ietekmes uz vidi novērtējums, un jāizpilda būvvaldes noteiktās prasības. Kad projekts beidzot ir gatavs, tiek organizēts iepirkums.
"Jauna ceļa būvēšana ir diezgan komplicēts pasākums. No pasūtījuma līdz uzbūvēšanai paiet apmēram četri gadi. Pati būvniecība parasti aizņem vienu sezonu, bet, ja ceļi ir gari un sarežģīti, tās var būt arī vairākas sezonas. Rudenī parasti ir brīdis, kad jaunais ceļš ir pabeigts un gatavs izmantošanai tiem mērķiem, kuriem tas tika būvēts," būvniecības posmu īsumā ieskicē LVM Meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs.
Ceļu uzturēšana
Likumsakarīgi – jaunu meža autoceļu būvniecība iet roku rokā ar jau esošo ceļu uzturēšanu. Uzturēšanas darbus var sadalīt divās daļās: darbi, kuros tiek izmantoti kādi būvmateriāli, piemēram, grants, smilts, dolomīta šķembas, un darbi, kuros neizmanto nekādus būvmateriālus. Otrais gadījums lielākoties attiecas uz greiderēšanas darbiem.
"Ceļi bojājas gan sausā, gan mitrā laikā, taču ne vienmēr ir jāizmanto kādi būvmateriāli, lai uzlabotu ceļa kvalitāti. Arī ar greidera palīdzību iespējams novērst bojājumus un uzlabot ceļu. Pavasarī organizējam visu ceļa tīklu apsekošanu un apzināti braucam novērtēt ceļus. Mūs atbalsta arī kolēģi, kas ikdienā nenodarbojas ar infrastruktūru, piemēram, mežizstrādes meistari vai mežkopji. Arī viņi, pārvietojoties pa ceļiem un pamanot kādu problēmu, mums dod ziņu, un tad mēs attiecīgi reaģējam, plānojam, ko darīt," stāsta Barviķis.
Tāpat arī tiek veikta sezonālā ceļu uzturēšana. Kā stāsta LVM pārstāvis, ziemas, pavasara un vasaras darbi krasi atšķiras. Ziemā ir pastiprināti jārūpējas par to, lai ceļi biezas sniega segas apstākļos būtu izbraucami un lai pārvietošanās pa tiem būtu stabila. Lai samazinātu slīdēšanu, tiek veikta ceļu kaisīšana vai rievošana. Savukārt no pavasara līdz rudenim tiek veikta ceļu greiderēšana.
"Pirmā tāda lielā kampaņa, kad mēs veicam greidera darbus, ir uzreiz pēc pavasara iestāšanās – tad, kad ceļa klātne ir atkususi un ceļa virsma ir nožuvusi. Ir jābūt optimālam mitruma līmenim, ceļš nevar būt pārāk sauss un arī ne pārāk mitrs. Īsto brīdi greiderēšanai ir diezgan pagrūti noķert, un pamatā šis moments pavasarī, kad intensīvi greiderējam meža autoceļus, ir diezgan īss. Pēc tam jau nākamā greiderēšana tiek veikta vasaras vidū – atkarībā no tā, cik daudz ceļš tiek izmantots. Ja satiksme ir ļoti intensīva, tas jādara biežāk. Ja satiksme nav tik intensīva, tad nākamo greiderēšanu var veikt rudenī. Katram ceļu uzturētājam ir "mazais sapnis" – pēc iespējas precīzāk prognozēt, kad rudenī tuvojas pastāvīgs sals, un pirms sala ceļus nogreiderēt, jo tad tie ilgāk kalpo. Laika apstākļu izvērtēšana ir ļoti svarīga. Vislielāko kaitējumu ceļiem nodara pārlieku lielais mitrums," stāsta LVM pārstāvis.
Jānorāda, ka LVM nav savu tehnikas vienību un iekārtu ceļu uzturēšanai un labošanai. Lai nodrošinātu jaunu ceļu būvēšanu un to uzturēšanu, tiek rīkoti atklāti konkursi un organizēti iepirkumi. Līgumi ar pakalpojuma sniedzējiem parasti tiek noslēgti uz vairākām sezonām. LVM sadarbojas ar dažādiem ceļu būves un ceļu uzturēšanas uzņēmumiem Latvijā.
"Pirmā tāda lielā kampaņa, kad mēs veicam greidera darbus, ir uzreiz pēc pavasara iestāšanās – tad, kad ceļa klātne ir atkususi un ceļa virsma ir nožuvusi. Ir jābūt optimālam mitruma līmenim, ceļš nevar būt pārāk sauss un arī ne pārāk mitrs. Īsto brīdi greiderēšanai ir diezgan pagrūti noķert, un pamatā šis moments pavasarī, kad intensīvi greiderējam meža autoceļus, ir diezgan īss. Pēc tam jau nākamā greiderēšana tiek veikta vasaras vidū – atkarībā no tā, cik daudz ceļš tiek izmantots. Ja satiksme ir ļoti intensīva, tas jādara biežāk. Ja satiksme nav tik intensīva, tad nākamo greiderēšanu var veikt rudenī. Katram ceļu uzturētājam ir "mazais sapnis" – pēc iespējas precīzāk prognozēt, kad rudenī tuvojas pastāvīgs sals, un pirms sala ceļus nogreiderēt, jo tad tie ilgāk kalpo. Laika apstākļu izvērtēšana ir ļoti svarīga. Vislielāko kaitējumu ceļiem nodara pārlieku lielais mitrums," stāsta LVM pārstāvis.
Jānorāda, ka LVM nav savu tehnikas vienību un iekārtu ceļu uzturēšanai un labošanai. Lai nodrošinātu jaunu ceļu būvēšanu un to uzturēšanu, tiek rīkoti atklāti konkursi un organizēti iepirkumi. Līgumi ar pakalpojuma sniedzējiem parasti tiek noslēgti uz vairākām sezonām. LVM sadarbojas ar dažādiem ceļu būves un ceļu uzturēšanas uzņēmumiem Latvijā.
Ceļmalu pļaušana, tiltu apsekošana un ceļu atputekļošana
Ceļu uzturēšanā ļoti liela nozīme ir arī atvašu un zāles pļaušanai. Ceļmalas tiek izkoptas intensīvi, nepieļaujot, ka uz tām izaug koki vai krūmi. "Pļaušana ir nepieciešama, lai uz ceļa saglabātu optimālu mitrumu. Ja ilgtermiņā ļautu izaugt kokiem un krūmiem, to vainagi aizturētu saules gaismu, kā arī samazinātos caurvējš, līdz ar to ceļa sega ilgāk būtu mitra, savukārt, ekspluatējot mitru ceļu, rastos vairāk bedru. Šo iemeslu dēļ mēs vienreiz gadā veicam pļaušanu, un tas netiek darīts estētisku iemeslu dēļ, tam ir pamatojums – lai ceļš labāk žūtu un koku saknes tam nenodarītu kaitējumu. Pļaušanas sezona sākas aptuveni jūlija vidū. Pieredze rāda, ka tas ir optimālais laiks, kad sākt to darīt, jo, veicot pļaušanu agrāk, pastāv iespēja, ka zāle izaugs vēlreiz un rudenī būs jāveic atkārtota pļaušana," stāsta jomas lietpratējs.
LVM pārziņā ir arī vairāk nekā 90 tiltu, par kuru stāvokli regulāri jārūpējas. Kā saka Barviķis – ko dod labs ceļš, ja tā posmā ir bīstams tilts, kuru kokvedējs nevar šķērsot.
"Visi tilti pārsvarā ir būvēti aizgājušā gadsimta sešdesmitajos līdz astoņdesmitajos gados. Katru gadu rūpējamies, lai uz tiltiem nesaaugtu zāle, koki un krūmi. Reizi piecos gados tilta nestspēju izvērtē pieaicināts speciālists, ja nepieciešams, plānojam tilta uzturēšanas darbus. Ja situācija ir kritiska, veicam tilta pārbūvi vai atjaunošanu. Dažkārt pieņemam lēmumu to aizstāt ar lielu caurteku. Tiltu saimniecība ir gana liela, un katru gadu vidēji pieciem līdz sešiem tiltiem veicam pamatīgus pārbūves darbus, lai tie droši varētu kalpot nākamos 30–40 gadus," stāsta uzņēmuma pārstāvis.
LVM pārziņā ir arī vairāk nekā 90 tiltu, par kuru stāvokli regulāri jārūpējas. Kā saka Barviķis – ko dod labs ceļš, ja tā posmā ir bīstams tilts, kuru kokvedējs nevar šķērsot.
"Visi tilti pārsvarā ir būvēti aizgājušā gadsimta sešdesmitajos līdz astoņdesmitajos gados. Katru gadu rūpējamies, lai uz tiltiem nesaaugtu zāle, koki un krūmi. Reizi piecos gados tilta nestspēju izvērtē pieaicināts speciālists, ja nepieciešams, plānojam tilta uzturēšanas darbus. Ja situācija ir kritiska, veicam tilta pārbūvi vai atjaunošanu. Dažkārt pieņemam lēmumu to aizstāt ar lielu caurteku. Tiltu saimniecība ir gana liela, un katru gadu vidēji pieciem līdz sešiem tiltiem veicam pamatīgus pārbūves darbus, lai tie droši varētu kalpot nākamos 30–40 gadus," stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Jauninājums, kas nesen ieviests infrastruktūras darbos, ir noteiktu ceļu posmu apstrādāšana ar kalcija sāli, lai vasarā novērstu putēšanu. "Statistika liecina, ka pēdējos 50 gados vasara Latvijā ir kļuvusi par mēnesi garāka un arī karstāka. Tas diemžēl veicina ceļu putēšanu. Esam apzinājuši vietas, kur LVM ceļi ved gar kādu viensētu vai mājām, un vasarā veicam atputekļošanu, ceļu nokaisot ar vielu, kas piesaista mitrumu," stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Būtisks priekšnoteikums – ceļu saudzīga izmantošana
Ikdienas darbā ceļu ekspertiem netrūkst dažādu izaicinājumu, piemēram, dabas stihijas un to radītās sekas. Taču cilvēka spēkos ir izvērtēt savu rīcību un pieņemt pārdomātus lēmumus, lai ceļi tiktu pasargāti un kalpotu pēc iespējas ilgāk. Saudzīga ceļu izmantošana ir galvenais priekšnoteikums to ilgmūžībai.
LVM ir izstrādājusi meža infrastruktūras objektu ekspluatācijas noteikumus, kas faktiski attiecas uz visiem uzņēmuma sadarbības partneriem, kas ceļus izmanto. Noteikumos ir iekļauti gan pilnas masas ierobežojumi, gan arī ātruma ierobežojumi. Kokvedēju vai citu kravas auto pilna masa nedrīkst pārsniegt 52 tonnas, savukārt smago transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 30 km/h. Šāds ātrums ir piemērots gan no ceļu ilgmūžības viedokļa, gan arī drošības apsvērumu dēļ, jo meža ceļi ir šauri, to malās parasti ir dziļi grāvji, turklāt pastāv iespēja, ka uz ceļa negaidīti var izskriet dzīvnieki.
"Vēl viena ļoti būtiska lieta, kas agrāk nebija un ko esam ieviesuši, – vietās, kur no meža izved sortimentu, pievedējtraktori neizbrauc uz ceļa. Otrpus ceļa grāvim tiek ierīkota vieta, kur saudzīgi nokraut kokmateriālus, lai kokvedējs, stāvot uz ceļa, tos varētu paņemt. Šī metode ļoti labi strādā – ceļi netiek bojāti, uz tiem netiek iznesti dubļi, mizas un skujas," stāsta eksperts.
LVM ir izstrādājusi meža infrastruktūras objektu ekspluatācijas noteikumus, kas faktiski attiecas uz visiem uzņēmuma sadarbības partneriem, kas ceļus izmanto. Noteikumos ir iekļauti gan pilnas masas ierobežojumi, gan arī ātruma ierobežojumi. Kokvedēju vai citu kravas auto pilna masa nedrīkst pārsniegt 52 tonnas, savukārt smago transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 30 km/h. Šāds ātrums ir piemērots gan no ceļu ilgmūžības viedokļa, gan arī drošības apsvērumu dēļ, jo meža ceļi ir šauri, to malās parasti ir dziļi grāvji, turklāt pastāv iespēja, ka uz ceļa negaidīti var izskriet dzīvnieki.
"Vēl viena ļoti būtiska lieta, kas agrāk nebija un ko esam ieviesuši, – vietās, kur no meža izved sortimentu, pievedējtraktori neizbrauc uz ceļa. Otrpus ceļa grāvim tiek ierīkota vieta, kur saudzīgi nokraut kokmateriālus, lai kokvedējs, stāvot uz ceļa, tos varētu paņemt. Šī metode ļoti labi strādā – ceļi netiek bojāti, uz tiem netiek iznesti dubļi, mizas un skujas," stāsta eksperts.
Iestājoties pavasarim, ir īpaši svarīgi sekot līdzi ceļu kvalitātei un izvērtēt vietas, kur nepieciešams uz kādu laiku slēgt satiksmi. "Pavasarī vienmēr vērtējam, kurus ceļus slēgt kaut uz nedēļu vai pat īsāku brīdi, lai dažu kokvedēja reisu dēļ netiktu sabojāti būvētie ceļi," tā Barviķis.