Labu mājokļu pieejamībai un mobilitātei arī ir nozīmīga loma, lai cilvēki pārvietotos tur, kur ir vairāk vakanču un speciālistu trūkums. Šobrīd valsts to atbalsta, piedāvājot daļēju transporta un īres izdevumu kompensāciju kā darba ņēmējiem, tā darba devējiem. Savukārt nule kā valsts ir iedarbinājusi programmu zemas nomas īres mājokļu būvniecībai tieši reģionos, atvēzējusies tai atvēlēt vairākus desmitus miljonu eiro.

Līdz ar lielāku mobilitāti un darbaroku koncentrāciju novados varētu palielināties iespējamība īstenot investīciju projektus, izveidot jaunus uzņēmumus. Nereti tieši grūtības atrast vairākus desmitus, simtus kvalificētu darbinieku ir tas, kas neļauj izveidot jaunas ražotnes reģionos.

Latvijā 2022. gada novembrī bija 67,2 tūkstoši bezdarbnieku, un lielākā daļa no viņiem pat bija Rīgā, taču galvaspilsētā un tās apkārtnē bezdarba būtībā nav – tur ir reģistrēts vairāk vakanču nekā darba meklētāju. Situācija ir pretēja reģionos. "Tas liek domāt par reģionālās mobilitātes atbalstu, palīdzību, kas šiem cilvēkiem ļautu iekārtoties darbā," portālam "Delfi Bizness" norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.

Viens no šādiem atbalsta instrumentiem ir NVA piedāvātātransporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācija darba attiecību sākumposmā tiem, kas dzīvo attālāk no darbavietas.

Atlīdzības summa dzīvojamās telpas īrei ir līdz 600 eiro četru mēnešu laikā, nepārsniedzot 200 eiro mēnesī. Savukārt transporta izdevumu kompensācijas apjoms ir līdz 10 eiro dienā.

Reģionālās mobilitātes atbalsts pieejams ne tikai darba ņēmējiem, NVA to piedāvā arī darba devējiem. Tie, kuri attālāk dzīvojošam darbiniekam nodrošina nokļūšanu līdz darbavietai un atpakaļ vai izmitināšanu darbavietas tuvumā, var saņemt finanšu atlīdzību transporta vai īres izdevumu kompensācijai. Kamēr mobilitātes atbalsta saņemšanai pērn pieteikušies vairāki simti darbinieku, darba devēji 2022. gadā iespēju saņemt šo atbalstu nebija izmantojuši.

Kopumā darba iespējas dažādās Latvijas vietās atšķiras, norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš: nedaudz noapaļojot, Latvijā vidēji ir ap 50 darbavietu uz 100 iedzīvotājiem, 60 – Rīgas reģionā, 70 – Rīgas pilsētā, savukārt citos reģionos pieejamas vien 30–40 darbavietas uz 100 cilvēkiem, bet lokāli (kādā mazpilsētā, ciemā vai novadā) darbavietu pieejamība var būt vēl daudz vājāka. Turklāt atšķiras arī ienākumu līmenis. Tāpēc iekšējā migrācija ir bijusi un būs.

Pavisam precīzu datu, cik cilvēku ikdienā dodas darba gaitās uz citurieni, nav. 2022. gada vasarā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Saeimai atskaitījās par provizoriskajiem reģionālās reformas rezultātiem, informatīvajā ziņojumā cita starpā aplūkota tā saucamā svārstmigrācija (situācija, kad cilvēki ik dienu atstāj savu dzīvesvietu, dodoties uz attālāku darba vai mācību vietu). Apkopotie dati rāda, ka šobrīd vairāk nekā pusē pašvaldību cilvēkiem ir darba iespējas. Aina gan nav pilnīga, jo dati iegūti, balstoties uz iedzīvotāju deklarēto un uzņēmumu juridisko adrešu analīzi, taču cilvēki mēdz dzīvot citur, nevis deklarētajā adresē, savukārt uzņēmumiem galvenais birojs mēdz būt Rīgā vai Pierīgā.

Tomēr ir skaidrs, ka Rīga ir Latvijas ekonomikas attīstības dzinējspēks. Taču ir vēl citi attīstības centri, tostarp Valmiera, Daugavpils, Liepāja, Ventspils. "Redzam, ka urbanizācija turpinās un darbavietas ir pilsētās," vērtē Dace Zīle.

Turklāt te ir vērts pieminēt tendenci, kas iezīmējās tieši Covid-19 pandēmijas laikā, – cilvēki saprata, ka daudzas lietas var darīt efektīvi, netiekoties klātienē, un ir vienalga, kurā Latvijas pusē iesaistītās puses atrodas. Darba tirgus kontekstā ir skaidrs, ka šāds risinājums vairāk der intelektuālā darba veicējiem, savukārt, piemēram, ne apsargs, ne virpotājs, ne gatera strādnieks savus darba pienākumus attālinātā režīmā nevarētu veikt.

Mobilitāti ietekmē dažādi faktori, ne vien darba devēju piedāvājums kādā reģionā, atalgojums, bet arī pastāvīgas dzīves iespējas, skaidro Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane, uzsverot, ka viena no aktuālākajām problēmām ir saistīta tieši ar mājokļiem. Potenciālie darbinieki nereti nespēj atrast normālu mājokli ne īrei, ne iegādei. Savukārt jaunām ģimenēm nereti šķērslis ir skolas, bērnudārza pieejamība.

"Attiecīgi mobilitāte ir veicināma ar mājokļu fonda palielināšanu, pie kā EM jau ir sākusi darbu, tomēr projekts ir ilglaicīgs. Turklāt ir jāpalielina programmas apjoms, jo ar patlaban paredzētajiem 700 zemas īres maksas mājokļiem visos Latvijas reģionos būs par maz," viņa uzskata.

"Delfi Bizness" jau vēstīja, ka, pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) datiem, dzīvokļu deficīts 10 lielajās pilsētās vien ir ap 1500 vienību. EM iepriekš aptaujājusi 13 pašvaldības, secinot, ka "rindā" ir ap 1400 mājsaimniecībām. Pašvaldības šo jautājumu ir mēģinājušas risināt arī līdz šim. Piemēram, 2018. gadā Valmieras pašvaldības uzņēmums "Valmieras namsaimnieks" ekspluatācijā nodeva no jauna būvētus daudzdzīvokļu īres namus, kopā – 150 dzīvokļus. VARAM atbalstīja ēku pārveidi, kur pašvaldības var piedāvāt dzīvokļus īrei. Savukārt privātajam biznesam līdz šim ir bijis diezgan sarežģīti vai pat neiespējami saskatīt biznesa potenciālu jaunu māju attīstīšanā ārpus galvaspilsētas.

Tāpēc EM ir sagatavojusi atbalsta programmu mājokļu izveidei reģionos, kuri būs pieejami mājsaimniecībām, kas nevar atļauties kvalitatīvu dzīvesvietu atbilstoši tirgus nosacījumiem. Kopumā šim mērķim paredzēti 42,9 miljoni eiro (no Atveseļošanās fonda), sniedzot ilgtermiņa aizdevumus ar granta elementu attīstītājiem.

2022. gada novembrī finanšu institūcijā "Altum" interesi par šo programmu un iespēju īstenot projektus Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī, Ogrē izrādīja aptuveni 15 nekustamā īpašuma attīstītāji. Tie pārstāvēja kā privāto, tā publisko sektoru. Piemēram, attīstītājs Liepājā vēlas pabeigt pirms 1991. gada būvētu un tā arī ekspluatācijā nenodotu ēku, izveidojot 40 zemas īres dzīvokļu māju. Šajā programmā pirms pieteikuma iesniegšanas ir jāveic dažādi "mājasdarbi", norāda "Altum", tāpēc 2022. gada nogalē pieteikuma stadijā bija viens projekts (Kurzemē), kuram vēl bija nepieciešams sagatavot papildinošus dokumentus.

VARAM piekrīt, ka pašreizējais atbalsts ar mājokļiem saistītajās programmās nav pietiekams. Tādēļ ministrija piedāvā izveidot Mājokļu fondu, kas pēc pašvaldību iedzīvotāju vajadzībām veidos jaunus īres mājokļus, ievērojot energoefektivitātes labo praksi. Iecerēts, ka sākotnēji nepieciešamais finansējums tiks piesaistīts no Emisijas kvotu izsolīšanas (EKII) instrumenta līdzekļiem, kas veido 100 miljonus eiro, savukārt turpmākai darbībai tiks piesaistīti līdzekļi no citiem avotiem ārpus valsts budžeta, piemēram, tiek vērtētas aizņemšanās iespējas no Eiropas Investīciju bankas. Atbilstoši augošajam pieprasījumam pēc jauniem mājokļiem kopumā ilgtermiņā varētu tikt izveidoti vairāk nekā 4000 īres dzīvokļi

Mobilitātes kontekstā darbinieku pārvietošanās nav vienīgais risinājums, saka Pēteris Strautiņš, varbūt var pārvietot uzņēmumus. Viņaprāt, daudzējādā ziņā tas ir labāks risinājums, jo tā ir iespēja saglabāt apdzīvotību dažādos reģionos, izmantot jau pieejamo mājokļu fondu, nevis būvēt to no jauna laikā, kad vienlaikus daudzviet Latvijā ārpus lielākām pilsētām mājokļi ir tukši.

Lai pārvietotos uzņēmumi, novados un pilsētās ar nepietiekamu darbvietu skaitu jāveido industriālās zonas, kurās var ienākt ražotāji. Jārēķinās, ka pārsvarā tie būs uzņēmumi ar drīzāk vidēju, nevis augstu pievienoto vērtību, jo panākt augsti tehnoloģisku ražotāju pārcelšanos uz vietām ar mazu iedzīvotāju skaitu, tātad arī darba tirgū pieejamo prasmju daudzveidību, būs grūti.

Var mēģināt piesaistīt arī darbvietas eksportspējīgajās pakalpojumu nozarēs. Cēsīm, Ventspilij, Liepājai un arī citām pilsētām izdodas piesaistīt programmēšanas uzņēmumus, norāda ekonomists.

Andra Feldmane atgādina, ka jau līdz šim pašvaldības ir ieguldījušas industriālo parku izveidē, kur darbu varētu sākt kā vietējie, tā ārvalstu investoru uzņēmumi, tomēr pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tas ir izaicinoši. "Lai gan Latvijai patlaban tiešu apdraudējumu nav, kaimiņos esošā Krievija var būt kavēklis jaunu investoru ienākšanai Latvijā," viņa uzskata. Vēl pašreizējos ekonomiskajos apstākļos uzņēmējiem ir jārēķinās, ka potenciālais darbinieks var nebūt ar mieru mērot garāku ceļa gabalu ikdienā uz un no darba par noteikto atalgojumu.

"No malas liekas, ka šīs ir pietiekami lielas summas, lai pašvaldības pilnībā varētu sakārtot degradētās teritorijas un sniegt atbalstu atbilstoši vietējo uzņēmēju vajadzībām. Tomēr lielas izmaiņas neredzam, neizdodas noķert Zviedrijas un Somijas attīstības līmeni kaut kad pārredzamā nākotnē," vērtē Andra Feldmane, rosinot ieviest agresīvākus pašvaldībām pieejamos reģionālās attīstības instrumentus, kas gan ietvertu arī Rīgas kā galvaspilsētas attīstības projektus.

Uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas ir EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārziņā, taču Feldmane uzsver, ka ir svarīgi paturēt prātā, ka tieši katra reģiona uzņēmēji un pašvaldības uz savas ādas labāk izjūt to, kāda ir uzņēmējdarbības vide, ierastā lietu kārtība, dzīves kvalitāte, vajadzības. Tādējādi valsts līmeņa plānošanai būtu jābūt savstarpēji saistītai ar novadu un pilsētu iecerēm.

Līdz šim gan reģionos lielākā problēma, arī Andras Feldmanes skatījumā, ir augsti kvalificētu profesionāļu piesaiste. Situācija ar darbaspēka pieejamību katrā novadā gan atšķiras, un to ietekmē dažādi faktori – iedzīvotāju skaits, vecuma struktūra, vakantie amati u. c.

Nav tāda "vidējā statistiskā bezdarbnieka" – cilvēku prasmes ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc tas vien, ka kaut kur ir augstāki bezdarba rādītāji, nenozīmē, ka komersantiem būs vienkārši piesaistīt cilvēkus, akcentē Dace Zīle.

Tomēr darbaspēka pieejamība pati par sevi vēl nav faktors veiksmei investīciju piesaistē, saka LIAA vadītājs Kaspars Rožkalns. Vēl ir arī citi faktori – uzņēmējdarbības vide, finansējuma pieejamība, dzīvošanas izmaksas konkrētā valstī, investīciju aizsardzība, klimats u. c. Turklāt Latvija ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu vairāk fokusēties uz tā sauktajām gudrajām investīcijām, kurās lielāks uzsvars tiek likts uz digitalizāciju un automatizāciju. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams mazāks darbinieku skaits.

Viņš piesauc investoru gatavību maksāt atlīdzību virs vidējās tirgus cenas. "Šādos gadījumos parasti izaicinājumi ar kvalificētu speciālistu piesaisti ir mazāki. Tomēr pastāv arī citas iespējas, piemēram, celt darbinieku kvalifikāciju," norāda Kaspars Rožkalns. Turklāt darbaspēka mobilitātes jēdziens kopš pandēmijas ir kļuvis plašāks. Daudzās profesijās var brīvi strādāt attālināti no citas vietas Latvijā vai pat no citas valsts.

Tādējādi darbinieku piesaistes iespējas ir paplašinājušās. Valstij izdevīgākais modelis, protams, ir klasiskais, kad darbinieks strādā un dzīvo Latvijā, šeit radot pievienoto vērtību uzņēmumam, kā arī pērkot preces un pakalpojumus. Tomēr savā ziņā ieguvums ir arī no attālināti nodarbinātajiem, ja viņi var nosegt uzņēmumam kritiski svarīgas pozīcijas, tādā veidā sniedzot ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē un papildu nodokļu ieņēmumus Valsts kasē, komentē Kaspars Rožkalns.

Vaicāts, vai darbaspēka pieejamība kādā reģionā ir bijusi par iemeslu, kāpēc kādi investora plāni nav īstenojušies, Kaspars Rožkalns atbild apstiprinoši.

"Atsevišķos gadījumos patiešām kopā ar investoriem nonākam pie secinājuma, ka piesaistīt vairākus tūkstošus darbinieku būs pārāk liels izaicinājums. Ir valstis, kuras sola visu, ko vēlas investors, un šādā veidā riskē ar savu reputāciju. Pirmais informācijas avots, kam investori jautā par situāciju konkrētā valstī, ir citi investori," viņš stāsta.

Salīdzinoši nesen saistībā ar ģeopolitiskās situācijas izmaiņām bija iespēja Latvijā izvietot liela Rietumu kapitāla izcelsmes uzņēmuma struktūrvienību, tomēr investors izvēlējās citu valsti, kurā attieksme pret darbinieku pārcelšanu ir elastīgāka. Drošības apsvērumu dēļ nebija iespējams pārcelt darbiniekus, savukārt komplektēt Latvijā vairākos simtos mērāmas inženieru vakances dažu mēnešu laikā arī nav īsti reāli.

Lielu investīciju projektu realizācijā ir arī citi izaicinājumi, tostarp jau pieminētais mājokļu fonds un pakalpojumu pieejamība. "Tas ir būtisks šķērslis, kādēļ daudzviet ārpus Rīgas, īpaši mazākās pilsētās, investori neienāk," atzīst arī LIAA vadītājs.

Mājokļu pieejamība Latvijā kopumā nav slikta, saka Pēteris Strautiņš, komentējot, cik iedarbīgs būs jaunais instruments – zemas īres dzīvokļu ēku būvniecība – mobilitātes veicināšanai. Viņš norāda, ka mājokļu cenu un ienākumu attiecība Latvijā ir no pircēja viedokļa izdevīgāka nekā ES kopumā. Ienākumi ir zemāki par ES vidējiem, bet mājokļu cenu starpība ir vēl lielāka. Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka visiem cilvēkiem ir viegli mainīt dzīvesvietu Latvijas teritorijā. Daudzās vietās, no kurām liels skaits cilvēku vēlas pārcelties, tieši šī iemesla dēļ mājokļu cenas ir tuvu nullei, un, tādu pārdodot, nevar nopirkt mājokli ekonomiski dinamiskākajos apvidos, iespējams, pat pirmajai iemaksai nepietiks. Tāpēc kopumā viņš piekrīt viedoklim, ka atbalsts mājokļu būvniecībai varētu būt risinājums, taču mudina vērtēt iespēju veicināt augstākas klases mājokļu būvniecību. Šāda politika, viņa ieskatā, palīdzētu padarīt pievilcīgākas pilsētas kopumā, veidojot estētisku vidi un komfortablus dzīves apstākļus.

Mājokļu jautājuma risināšanā galvenā loma, pēc ekonomista domām, ir privātajam sektoram, lai gan lielākajā daļā Latvijas mājokļu cenas nav pietiekamas, lai būtu komerciāli izdevīga to būvniecība. "Var teikt, ka šo tirgus signālu var neņemt vērā, mājokļu nodrošināšana ir valsts uzdevums, šajā nozarē peļņa nedrīkst būt galvenais motīvs. Taču tirgus cenas ir svarīgs signāls arī par sabiedrības kopējiem ieguvumiem no ieguldījumiem mājokļos. Daudzviet Latvijā papildu dzīvokļu būve tikai palielinās kopējo dzīvokļu pārpalikumu nākotnē. Tāpēc varbūt labāk ieguldīt jau esošo mājokļu kvalitātes celšanā, kas visdrīzāk būs jādara jebkurā gadījumā, lai sasniegtu klimata politikas mērķus," spriež Pēteris Strautiņš. Sabiedriskā un privātā sektora sadarbība varētu notikt, pašvaldībām ieguldot jau viņa piesaukto augstākas kvalitātes mājokļu tapšanai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā, kas veicinās privātā sektora ieguldījumus individuālajās vai rindu mājās un sekojošu ekonomiskās klases dzīvokļu nonākšanu tirgū.

Tehnoloģiju uzņēmumu grupas "Yukon Advanced Optics Worldwide" kompānija "Pulsar Optics" savu darbību Daugavpilī sāka 2021. gadā. Lēmums izveidot ražotni Latvijā pieņemts, jo uzņēmumam trūka ražošanas kapacitātes, tas meklēja jaunas attīstības iespējas. Pēc detalizēta izvērtējuma kompānija secināja, ka Latvija ir piemērotākā vieta jaunas ražotnes izveidei.

Savukārt Daugavpili uzņēmums izvēlējies, balstoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem, kvalificētu darbinieku pieejamību. Arī loģistikas aspekts bija gana svarīgs – laiks ceļā no Lietuvas, kur atrodas uzņēmuma centrālais birojs, līdz Daugavpilij ir vien divarpus stundas.

Uzņēmums aktīvi paplašina darbību – līdz šim ražotnes izveidē ir ieguldīti jau vairāk nekā 5 miljoni eiro, bet kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt 10 miljonus eiro. Tāpat aug arī darbinieku skaits: 2021. gadā "Pulsar Optics" Daugavpilī nodarbināja aptuveni 50 cilvēkus, 2022. gada beigās kopējais darbinieku skaits sasniedza 205, savukārt šogad plānots izveidot vairāk nekā 100 jaunas darbvietas.

"Latgalē ir pieejams darbaspēks, tomēr situācija atšķiras atkarībā no specialitātes, prasmēm, uzņēmuma vajadzībām. Ja runājam par strādniekiem, sākumposmā mums bija nepieciešams ilgāks laiks, lai viņus piesaistītu, – cilvēki neko nezināja par šo uzņēmumu. Tagad tā vairs nav – Daugavpilī tas ir viens no uzņēmumiem, par kuru darba meklētāji interesējas vispirms, tādējādi ātri spējām komplektēt nepieciešamo darbinieku štatu. Turklāt liela daļa piesakās, nevis atsaucoties darba sludinājumam, bet uzklausot to cilvēku atsauksmes, kuri jau strādā kompānijā.

Lai sāktu darbu ierīču ražošanā, neprasām īpašu izglītību vai darba pieredzi. Esam specifisku produktu ražotājs, visi jaunie darbinieki tiek apmācīti uzņēmumā uz vietas. Viņiem tiek nodrošināts mentors.

Savukārt, meklējot kādu noteiktu speciālistu, piemēram, programmētāju, optikas inženieri attīstības un pētniecības nodaļai (R&D), nepieciešams ilgāks laiks, jo galvenokārt meklējam šādus profesionāļus ar pieredzi. Tas nav nekas unikāls Latvijai, arī Lietuvā un citviet, kur uzņēmumam ir R&D nodaļa, saskaramies ar līdzīgiem talantu piesaistes izaicinājumiem," komentē SIA "Pulsar Optics" personāla vadītāja Kristīne Poļagoško.

Viņa atzīst, ka Daugavpilī ir problēmas ar dzīvesvietas atrašanu darbiniekiem, īpaši tiem, kas pārceļas no citām valstīm. "Dažādi palīdzam, tostarp sameklējot iespējamo mītni, daļēji kompensējam pārcelšanās izdevumus. To apjoms tiek noteikts individuāli."

Uzņēmums sadarbojas ar nekustamā īpašuma brokeriem, tam ir arī tieši kontakti ar mājokļu īpašniekiem. Šogad tas uzvarēja Daugavpils pašvaldības rīkotajā konkursā par iespēju īrēt mājokļus; 15 tās piedāvātos dzīvokļus šobrīd izmanto kompānijas darbinieki.

Starp citiem mobilitāti veicinošiem faktoriem viņa nosauc iespēju darbiniekiem strādāt attālināti – kompānija noteikusi, ka tā var strādāt 10 darba dienas mēnesī. Šādu pieeju tā izvēlējās, balstoties uz pieredzi Covid-19 laikā. "Pamanījām, ka pilnībā attālināts darbs ne vienmēr pilnvērtīgi motivē cilvēkus, neveicina viņu pilnvērtīgu integrēšanos kolektīvā."

Šobrīd "Lidl Latvija" loģistikas centrā, veikalos un birojā strādā ap 2000 cilvēku. "Veidojot veikalu komandas, cenšamies nākt pretī darbiniekiem, piedāvājot viņiem ērtāko veikalu dzīvesvietas apkārtnē vai arī meklējot individuālus risinājumus. Piemēram, Liepājas pirmajā veikalā sākotnēji komanda bija lielāka, jo zinājām, ka būvējam otru veikalu un daļa darbinieku noteikti izteiks vēlmi strādāt tajā, jo tas atrodas tuvāk dzīvesvietai," stāsta "Lidl Latvija" Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

Cilvēki reģionos ir gatavi pielāgoties un, ja darba devējs piedāvā atraktīvu atalgojumu un citu labumu paketi, darbinieki gatavi mērot arī garāku ceļu uz darbu, piemēram, no Grobiņas uz Liepāju, tāda ir līdzšinējā tirgotāja pieredze.

Īpašu risinājumu mājokļu nodrošināšanā tam nav, jo konkrētajiem veikaliem tiek piesaistīti cilvēki no tuvējās apkārtnes.

"Draugiem.lv" bija un arī tagad ir izteikti Latvijas uzņēmums, taču šobrīd "Draugiem Group" ir 12 uzņēmumi, būtībā visi pārējie ir globāli. Grupā strādā ap 2000 cilvēku.

Lai izvērstu darbību globāli, uzņēmums savulaik sāka meklēt darbiniekus ne vien Latvijā, bet arī citviet. Pirmais vilnis – trešās paaudzes reemigranti; tad tas sāka piesaistīt cilvēkus, kuri bija aizbraukuši iepriekšējās krīzes laikā. Savukārt šobrīd grupas kompānijām (īpaši "Printful", bet arī "Mapon" u. c.) ir filiāles daudzviet pasaulē, attiecīgi darbinieku sastāvs ir raibs. Un arī Rīgas birojā strādā cilvēki no citām valstīm.

Pandēmija ieviesa lielas korekcijas. "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks teic: agrāk šķita, ka visi ceļi ved uz Rīgu, bet šobrīd situācija mainās, grupas darbinieki dzīvo, piemēram, Ogrē, Baldonē, Jelgavā, brauc uz biroju tad, kad tiešām ir tāda nepieciešamība, taču ikdienā strādā no mājām, kādas kopstrādes vietas. Komandā ir arī tā sauktie digitālie nomadi, kas ceļo pa pasauli, konkrētā laikā pieslēdzas un strādā. "Agrāk bijām vieni no tiem, kas uzskatīja, ka darbiniekam ir jābūt uz vietas birojā," viņš saka. Taču tagad, ja darbinieka produktivitāte ir laba, netiek likti šķēršļi strādāšanai arī no mājām.

Īpaša ir šīs uzņēmumu grupas pieredze Cēsīs. Savulaik tur atvērts birojs, būtībā divu programmētāju dēļ. Tagad tur strādā jau septiņi cilvēki. Citi IT jomas uzņēmumi arī ir vēruši filiāles ārpus Rīgas, taču "Draugiem Group" spēra soli tālāk. Tā nolēmusi renovēt vēsturisko Konrāda namu (2022. gada novembrī saņemta būvatļauja), kurā būs īres dzīvokļi, biroja telpas, kāds krogs, veikaliņš. Cēsīs ir lielas problēmas ar dzīvojamo platību, atzīst Jānis Palkavnieks. Piemēram, Rīgā šādu problēmu nav, cita lieta gan ir piedāvāto mājokļu cena. Dažās mazpilsētās vienkārši nav nekā, no kā izvēlēties, vai arī īpašumi ir katastrofālā stāvoklī, tajos būtībā nevar dzīvot.

Drīzi vien sekos cits projekts – energoefektīvu īres māju ciemats "Mājas Cēsīs, Cīrulīšos". Šādu iniciatīvu mērķis ir radīt mūsdienīgu un videi draudzīgu dzīvesvietu un vidi. Cīrulīšos ir paredzēti 30 dažāda izmēra mājokļi, kas papildinās dzīvojamo fondu Cēsīs. Cita starpā paredzēts, ka pilsētas mācību iestāžu pedagogiem būs iespēja saņemt 50% atlaidi no īres maksas. Projektus grupa finansē pati.

Šobrīd UPB grupā strādā ap 2000 cilvēku. Ražotnes, biroji ir vairākās vietās Latvijā, daļa darbinieku regulāri atrodas komandējumos ārzemēs, tāpēc par mobilitāti ir jādomā nepārtraukti. "Mūsu pieredze rāda, ka, piesaistot speciālistus reģionos, dzīvesvietas nodrošināšanai ir būtiska nozīme. UPB grupā šo jautājumu risinām, katru gadījumu izvērtējot individuāli," saka UPB komunikācijas vadītāja Katrīna Lulle. Parasti tiek uzlūkoti un uzrunāti speciālisti salīdzinoši tuvākā apkārtnē. Piemēram, 2021. gadā, atklājot jauno dzelzsbetona konstrukciju ražotni Liepājā un strauji paplašinot darbvietu skaitu, uzņēmums intensīvi piesaistījis jaunus darbiniekus no tuvākā reģiona, kuriem sākumposmā piedāvāta arī dzīvesvieta.

"Vadošos ražošanas darbiniekus un speciālistus gan meklējam plašākā mērogā, un tos uz Liepāju nākas atvilināt no dažādiem reģioniem. Tiesa, situācijas mēdz būt dažādas. Mums ir bijuši gadījumi, kad darbinieks pārceļas ar visu ģimeni un veiksmīgi iedzīvojas, bet ir arī kolēģi, kuriem ir bijis sarežģīti savu sadzīvi iekārtot jaunā pilsētā. Esam gatavi palīdzēt katram piemērotākās formulas atrašanā."

Liepājā lielākie izaicinājumi ar dzīvesvietas atrašanu ir tieši vasaras mēnešos, jo pilsēta kļuvusi par tūristiem pievilcīgu galamērķi, citās sezonās tas ir mazāk izteikti. Jauni īres nami, ērti, energoefektīvi mājokļi, kas piemēroti arī ģimenēm ar bērniem, noteikti palīdzētu šo jautājumu risināt, un arī UPB atvieglotu darbinieku piesaisti. Līdz šim mājokļu atrašanai ir piesaistīti sadarbības partneri, ir izmantoti arī viesnīcu pakalpojumi. Ārzemēs uzņēmums sadarbojas ar izmitināšanas kompānijām.

Grupai retāk ir piesaistīti darbinieki no ārvalstīm, tostarp Ukrainas. Arī administrācijas darbinieki ir atrasti ārvalstīs – Lietuvā, Ukrainā, Baltkrievijā. "Gadījumos, kad darbinieki no ārvalstīm nav vēlējušies mainīt dzīvesvietu, esam to risinājuši ar attālinātu vai daļēji attālinātu darbu un biežākiem komandējumiem uz Latviju," atklāj Lulle.