Lai gan Latvijā ir populārs uzskats, ka te ir par daudz ekonomistu un juristu un par maz inženieru, eksperti norāda, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību neatkarīgi no jomas, kurā tā iegūta, ir mazāks risks kļūt par bezdarbniekiem. Viņi arī lielākoties saņem vairāk. Turklāt lai gan ilgtermiņa darba tirgus prognozes 2030. gadā Latvijā paredz 9100 ekspertu trūkumu dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) nozarēs, darbinieku ar profesionālo vidējo izglītību trūks teju par astoņām reizēm vairāk. Sagaidāms, ka pieprasījums pēc tiem pārsniegs piedāvājumu par 69 tūkstošiem.

"Delfi Bizness" aptaujāja vairākus ražojošos uzņēmumus, lai uzzinātu, cik svarīga tiem ir darbinieku izglītība un kā tie iegulda darbinieku pieredzes iegūšanā.

Lai ieinteresētu savus nākotnes darbiniekus, metālapstrādes uzņēmums "EMJ Metāls" to sāk darīt agri, gan aicinot nepilngadīgus jauniešus vasarās piepelnīties, iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmās, gan piedāvājot praksi uzņēmumā profesionālo skolu audzēkņiem. Daļa no viņiem uzņēmumā vēlāk sākuši strādāt arī pastāvīgu darbu, stāsta SIA "EMJ Metāls" mārketinga vadītājs Agris Punculis.

Viņaprāt, tieši praktiskā pieredze ir būtiskākā, lai jaunieši pēc aroda apgūšanas vēlētos strādāt profesijā. Pēc Puncuļa teiktā, skolas vecuma jaunietis ļoti ātri var zaudēt interesi par potenciālo nākotnes darbu, ja, lai arī apgūtas teorētiskās zināšanas, izpaliekot praktiskajai pieredzei, viņam nav radusies interese par darba pienākumiem.

Uzņēmumam, kurš cita starpā savā rūpnīcā Ķekavā ražo detaļas militārajiem transportlīdzekļiem "Patria", gan esot visai grūti piesaistīt tādus darbiniekus, kam būtu nepieciešamās zināšanas un kurus nevajadzētu apmācīt. Tādi esot "uz izķeršanu", parasti tiekot vai nu pārvilināti no kāda cita uzņēmuma, piedāvājot lielāku algu, vai ļoti laicīgi uzrunāti brīdī, kad šāds darbinieks kādu citu iemeslu dēļ ir izlēmis atstāt savu iepriekšējo darbavietu.

Arī tos, kas nāk no profesionālās izglītības iestādēm, bieži vien vajagot apmācīt. Turklāt – nemaz tik daudz viņu arī nenākot. Puncuļa ieskatā, tas saistīts ar to, ka daļa potenciālo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu pēc 9. klases devusi priekšroku vidusskolas izglītībai. "Manuprāt, dažreiz notiek izglītības iestāžu cīņa par audzēkņiem," viņš saka. Tāpat viņš izceļ jau pieminēto aspektu, ka profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi ne vienmēr varējuši izjust īstu darba pieredzi.

Tādēļ "EMJ Metāls" ir gatavs apmācīt pat tādus cilvēkus, kam metālapstrādes nozarē nav nekādas iepriekšējās pieredzes un arī izglītības. "Uzskats ir tāds – ja cilvēkam ir vēlme, divas rokas, divas kājas, tad viņš var. (..) Tu šajā gadījumā aprunājies ar cilvēku un dabū sajūtu, vai viņš varētu vai nevarētu darīt to, ko no viņa prasa, un tad jau var saprast," stāsta Punculis.

Lai mācību organizēšana negultos tikai uz uzņēmumu pleciem, no 2017. gada līdz šī gada beigām darba devējiem, kuri organizē darba vidē balstītas mācības un prakses profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, ir arī pieejams finansiāls atbalsts no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem. Kopējā projekta summa sasniedz gandrīz 16 miljonus eiro.

Prakses vietu nodrošināšana un studentu apmācīšana savā ziņā ir sociāli atbildīga rīcība, tā vismaz uzskata augsto tehnoloģiju ražotājs AS "Hansamatrix". Tam vislabākā sadarbība ir izveidojusies ar Ogres tehnikumu, arī viena no uzņēmuma ražotnēm atrodas šajā Rīgai tuvajā pilsētā. Uzņēmuma personāla vadības biznesa partnere Diāna Urtāne "Delfi Bizness" stāsta, ka "Hansamatrix" speciālisti tehnikuma studentiem gan lasa lekcijas, gan aicina praksē uz uzņēmumu. "Paralēli mācību procesam tehnikumā mēs izglītojam par elektronikas procesiem un citām lietām, kas būs nepieciešamas tad, kad viņi nāks darbā kā speciālisti."

Tiesa, no šī mācību gada sadarbības forma ar izglītības iestādi pamainīta un uzņēmuma iesaiste ir nedaudz mazāka. Iemesls – sadarbība iepriekšējos gados paņēmusi no "Hansamatrix" speciālistiem ļoti daudz resursu – gan laika, gan materiālā ziņā.

"Mēs katru gadu pēc programmas pabeigšanas pieņēmām darbā kādu no studentiem, bet, iespējams, pārvērtējām [iespējas iegūt jaunus darbiniekus]. Apjoms nav bijis tik liels, cik mūsu ieguldījums," atzīst Urtāne.

Uzņēmums līdz šim gadā apmācījis vidēji 25–30 studentus. No visiem tiem, kas deviņu gadu laikā ar "Hansamatrix" palīdzību apguvuši praksē balstītas mācības, uzņēmumā šobrīd aizvien vēl strādā nedaudz vairāk kā 10 darbinieki. ("Hansamatrix" grupā kopumā strādā nedaudz vairāk kā 400 darbinieki). Urtāne uzņēmuma sadarbību ar tehnikumu šobrīd dēvē drīzāk par sociāli atbildīgu rīcību – darbinieki tiek gatavoti nozarei kopumā, ne konkrēti uzņēmumam.

Viņa izceļ darbā balstīto mācību procesa pieredzi Vācijā. Tur, pēc Urtānes teiktā, students meklē nevis tehnikumu, kurā mācīties, bet darba devēju, pie kā gribētu strādāt, un šis darba devējs attiecīgi sadarbojas ar konkrēto tehnikumu, kurā jaunietis iestājas un mācās. "Viņi pie tā ir ļoti piestrādājuši. Un students ir ar pavisam citu motivāciju – gan meklēt darbu, gan skatīties uz izvēlēto profesiju, gan arī daudz nopietnāk izvērtēt, ko viņš grib tālāk nākotnē darīt," stāsta Urtāne.

Arī IT kompānija "ZZ Dats" uzskata, ka praktiskās pieredzes iegūšana ir ārkārtīgi svarīga un augstskolām tai būtu jāpievērš vairāk uzmanības. Uzņēmums labprāt atsaucas aicinājumiem lasīt vieslekcijas mācību iestādēs, kā arī piedāvā prakses vietas topošajiem programmētājiem.

Uzņēmuma administrācijas un personāla vadītāja Iveta Kažemaka skaidro, ka prakse SIA "ZZ Dats" paredz īstu darba uzdevumu došanu studentiem. Tiem jāizstrādā kvalifikācijas darbs, no uzņēmuma puses tiek nodrošināts šī darba vadītājs, kas studentam palīdz ar tēmas izvēli, sniedz par to padziļinātu izpratni, kā arī augstskolā atbalsta kvalifikācijas darba aizstāvēšanā. 2021. gadā katrs "ZZ Dats" praktikants pēc nodokļu nomaksas saņēma arī 500 eiro mēnesī.

Lai gan par programmētāju var strādāt arī cilvēks bez oficiālas izglītības, apgūstot nepieciešamās zināšanas pašmācības ceļā, "ZZ Dats" svarīgi ir abi – gan izglītība, gan darba pieredze. Kažemaka norāda, ka izglītības aspekts ir būtisks, lai uzņēmums varētu piedalīties iepirkumos. "Pie pašreizējās konkurences "ZZ Dats" pārliecinoši jāspēj pierādīt profesionalitāti, apliecinot projekta īstenošanā plānoto darbinieku akadēmisko izglītību, viņu starptautiski atzīto sertifikāciju," skaidro Kažemaka.

Viņa noraida sabiedrībā populāro viedokli, ka visi ātri var kļūt par programmētājiem, sakot, ka šodienas prasībām atbilstošas izglītības un pieredzes iegūšanā jāiegulda ievērojams darbs un laiks. Turklāt IT speciālistam ir jārēķinās ar mūžizglītību – IT nozare visu laiku mainās, nepieciešama nemitīga papildu mācīšanās.

IT nozares darbinieki – ar nepieciešamo izglītību vai bez tās – parasti gan nav tie, kas veido lielākos bezdarba ciparus. Tieši otrādi – IT speciālistu Latvijā trūkst jau gadiem. "Pieprasījums pēc IT risinājumiem pieaug, mums ir jākonkurē globālajā IT tirgū, jo robežas IT resursiem šobrīd nepastāv," saka Kažemaka. Turklāt alga nemaz vairs neesot izšķirošais aspekts, kādēļ kāds latviešu programmētājs, iespējams, izvēlas darbu citā valstī, – darba samaksa Eiropā izlīdzinās.

Plašāk par to, kā veicināt to, lai nākotnes darbinieki apgūtu prasmes, kuras ir pieprasītas darba tirgū, tostarp kurās nozarēs ir augstākais bezdarbnieku skaits un kāds ir ekspertu un valsts skatījums par Latvijas izglītības sistēmu tieši no darbaspēja viedokļa, lasāms projekta "Darba spēks" rakstā "Izglītība – viena no 'atslēgām' darba tirgus rēbusam".