Kādus instrumentus liek lietā kompānijas reģionos, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus, kāda nozīme ir laba mājokļa pieejamībai speciālistu mobilitātei, "Delfi Bizness" aptaujāja ražotāju un būvnieku, augsto tehnoloģiju kompānijas, tirgotāju.

Tehnoloģiju uzņēmumu grupas "Yukon Advanced Optics Worldwide" kompānija "Pulsar Optics" savu darbību Daugavpilī sāka 2021. gadā. Lēmums izveidot ražotni Latvijā pieņemts, jo uzņēmumam trūka ražošanas kapacitātes, tas meklēja jaunas attīstības iespējas. Pēc detalizēta izvērtējuma kompānija secināja, ka Latvija ir piemērotākā vieta jaunas ražotnes izveidei.

Savukārt Daugavpili uzņēmums izvēlējies, balstoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem, kvalificētu darbinieku pieejamību. Arī loģistikas aspekts bija gana svarīgs – laiks ceļā no Lietuvas, kur atrodas uzņēmuma centrālais birojs, līdz Daugavpilij ir vien divarpus stundas.

Uzņēmums aktīvi paplašina darbību – līdz šim ražotnes izveidē ir ieguldīti jau vairāk nekā 5 miljoni eiro, bet kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt 10 miljonus eiro. Tāpat aug arī darbinieku skaits: 2021. gadā "Pulsar Optics" Daugavpilī nodarbināja aptuveni 50 cilvēkus, 2022. gada beigās kopējais darbinieku skaits sasniedza 205, savukārt šogad plānots izveidot vairāk nekā 100 jaunas darbvietas.

"Latgalē ir pieejams darbaspēks, tomēr situācija atšķiras atkarībā no specialitātes, prasmēm, uzņēmuma vajadzībām. Ja runājam par strādniekiem, sākumposmā mums bija nepieciešams ilgāks laiks, lai viņus piesaistītu, – cilvēki neko nezināja par šo uzņēmumu. Tagad tā vairs nav – Daugavpilī tas ir viens no uzņēmumiem, par kuru darba meklētāji interesējas vispirms, tādējādi ātri spējām komplektēt nepieciešamo darbinieku štatu. Turklāt liela daļa piesakās, nevis atsaucoties darba sludinājumam, bet uzklausot to cilvēku atsauksmes, kuri jau strādā kompānijā.

Lai sāktu darbu ierīču ražošanā, neprasām īpašu izglītību vai darba pieredzi. Esam specifisku produktu ražotājs, visi jaunie darbinieki tiek apmācīti uzņēmumā uz vietas. Viņiem tiek nodrošināts mentors.

Savukārt, meklējot kādu noteiktu speciālistu, piemēram, programmētāju, optikas inženieri attīstības un pētniecības nodaļai (R&D), nepieciešams ilgāks laiks, jo galvenokārt meklējam šādus profesionāļus ar pieredzi. Tas nav nekas unikāls Latvijai, arī Lietuvā un citviet, kur uzņēmumam ir R&D nodaļa, saskaramies ar līdzīgiem talantu piesaistes izaicinājumiem," komentē SIA "Pulsar Optics" personāla vadītāja Kristīne Poļagoško.

Viņa atzīst, ka Daugavpilī ir problēmas ar dzīvesvietas atrašanu darbiniekiem, īpaši tiem, kas pārceļas no citām valstīm. "Dažādi palīdzam, tostarp sameklējot iespējamo mītni, daļēji kompensējam pārcelšanās izdevumus. To apjoms tiek noteikts individuāli."

Uzņēmums sadarbojas ar nekustamā īpašuma brokeriem, tam ir arī tieši kontakti ar mājokļu īpašniekiem. Šogad tas uzvarēja Daugavpils pašvaldības rīkotajā konkursā par iespēju īrēt mājokļus; 15 tās piedāvātos dzīvokļus šobrīd izmanto kompānijas darbinieki.

Starp citiem mobilitāti veicinošiem faktoriem viņa nosauc iespēju darbiniekiem strādāt attālināti – kompānija noteikusi, ka tā var strādāt 10 darba dienas mēnesī. Šādu pieeju tā izvēlējās, balstoties uz pieredzi Covid-19 laikā. "Pamanījām, ka pilnībā attālināts darbs ne vienmēr pilnvērtīgi motivē cilvēkus, neveicina viņu pilnvērtīgu integrēšanos kolektīvā."

"Draugiem.lv" bija un arī tagad ir izteikti Latvijas uzņēmums, taču šobrīd "Draugiem group" ir 12 uzņēmumi, būtībā visi pārējie ir globāli. Grupā strādā ap 2000 cilvēku.

Lai izvērstu darbību globāli, uzņēmums savulaik sāka meklēt darbiniekus ne vien Latvijā, bet arī citviet. Pirmais vilnis – trešās paaudzes reemigranti; tad tas sāka piesaistīt cilvēkus, kuri bija aizbraukuši iepriekšējās krīzes laikā. Savukārt šobrīd grupas kompānijām (īpaši "Printful", bet arī "Mapon" u. c.) ir filiāles daudzviet pasaulē, attiecīgi darbinieku sastāvs ir raibs. Un arī Rīgas birojā strādā cilvēki no citām valstīm.

Pandēmija ieviesa lielas korekcijas. "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks teic: agrāk šķita, ka visi ceļi ved uz Rīgu, bet šobrīd situācija mainās, grupas darbinieki dzīvo, piemēram, Ogrē, Baldonē, Jelgavā, brauc uz biroju tad, kad tiešām ir tāda nepieciešamība, taču ikdienā strādā no mājām, kādas kopstrādes vietas. Komandā ir arī tā sauktie digitālie nomadi, kas ceļo pa pasauli, konkrētā laikā pieslēdzas un strādā. "Agrāk bijām vieni no tiem, kas uzskatīja, ka darbiniekam ir jābūt uz vietas birojā," viņš saka. Taču tagad, ja darbinieka produktivitāte ir laba, netiek likti šķēršļi strādāšanai arī no mājām.

Īpaša ir šīs uzņēmumu grupas pieredze Cēsīs. Savulaik tur atvērts birojs, būtībā divu programmētāju dēļ. Tagad tur strādā jau septiņi cilvēki. Citi IT jomas uzņēmumi arī ir vēruši filiāles ārpus Rīgas, taču "Draugiem Group" spēra soli tālāk. Tā nolēmusi renovēt vēsturisko Konrāda namu (2022. gada novembrī saņemta būvatļauja), kurā būs īres dzīvokļi, biroja telpas, kāds krogs, veikaliņš. Cēsīs ir lielas problēmas ar dzīvojamo platību, atzīst Jānis Palkavnieks. Piemēram, Rīgā šādu problēmu nav, cita lieta gan ir piedāvāto mājokļu cena. Dažās mazpilsētās vienkārši nav nekā, no kā izvēlēties, vai arī īpašumi ir katastrofālā stāvoklī, tajos būtībā nevar dzīvot.

Drīzi vien sekos cits projekts – energoefektīvu īres māju ciemats "Mājas Cēsīs, Cīrulīšos". Šādu iniciatīvu mērķis ir radīt mūsdienīgu un videi draudzīgu dzīvesvietu un vidi. Cīrulīšos ir paredzēti 30 dažāda izmēra mājokļi, kas papildinās dzīvojamo fondu Cēsīs. Cita starpā paredzēts, ka pilsētas mācību iestāžu pedagogiem būs iespēja saņemt 50% atlaidi no īres maksas. Projektus grupa finansē pati.

Šobrīd "Lidl Latvija" loģistikas centrā, veikalos un birojā strādā ap 2000 cilvēku. "Veidojot veikalu komandas, cenšamies nākt pretī darbiniekiem, piedāvājot viņiem ērtāko veikalu dzīvesvietas apkārtnē vai arī meklējot individuālus risinājumus. Piemēram, Liepājas pirmajā veikalā sākotnēji komanda bija lielāka, jo zinājām, ka būvējam otru veikalu un daļa darbinieku noteikti izteiks vēlmi strādāt tajā, jo tas atrodas tuvāk dzīvesvietai," stāsta "Lidl Latvija" Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

Cilvēki reģionos ir gatavi pielāgoties un, ja darba devējs piedāvā atraktīvu atalgojumu un citu labumu paketi, darbinieki gatavi mērot arī garāku ceļu uz darbu, piemēram, no Grobiņas uz Liepāju, tāda ir līdzšinējā tirgotāja pieredze.

Īpašu risinājumu mājokļu nodrošināšanā tam nav, jo konkrētajiem veikaliem tiek piesaistīti cilvēki no tuvējās apkārtnes.

Šobrīd UPB grupā strādā ap 2000 cilvēku. Ražotnes, biroji ir vairākās vietās Latvijā, daļa darbinieku regulāri atrodas komandējumos ārzemēs, tāpēc par mobilitāti ir jādomā nepārtraukti. "Mūsu pieredze rāda, ka, piesaistot speciālistus reģionos, dzīvesvietas nodrošināšanai ir būtiska nozīme. UPB grupā šo jautājumu risinām, katru gadījumu izvērtējot individuāli," saka UPB komunikācijas vadītāja Katrīna Lulle. Parasti tiek uzlūkoti un uzrunāti speciālisti salīdzinoši tuvākā apkārtnē. Piemēram, 2021. gadā, atklājot jauno dzelzsbetona konstrukciju ražotni Liepājā un strauji paplašinot darbvietu skaitu, uzņēmums intensīvi piesaistījis jaunus darbiniekus no tuvākā reģiona, kuriem sākumposmā piedāvāta arī dzīvesvieta.

"Vadošos ražošanas darbiniekus un speciālistus gan meklējam plašākā mērogā, un tos uz Liepāju nākas atvilināt no dažādiem reģioniem. Tiesa, situācijas mēdz būt dažādas. Mums ir bijuši gadījumi, kad darbinieks pārceļas ar visu ģimeni un veiksmīgi iedzīvojas, bet ir arī kolēģi, kuriem ir bijis sarežģīti savu sadzīvi iekārtot jaunā pilsētā. Esam gatavi palīdzēt katram piemērotākās formulas atrašanā."

Liepājā lielākie izaicinājumi ar dzīvesvietas atrašanu ir tieši vasaras mēnešos, jo pilsēta kļuvusi par tūristiem pievilcīgu galamērķi, citās sezonās tas ir mazāk izteikti. Jauni īres nami, ērti, energoefektīvi mājokļi, kas piemēroti arī ģimenēm ar bērniem, noteikti palīdzētu šo jautājumu risināt, un arī UPB atvieglotu darbinieku piesaisti. Līdz šim mājokļu atrašanai ir piesaistīti sadarbības partneri, ir izmantoti arī viesnīcu pakalpojumi. Ārzemēs uzņēmums sadarbojas ar izmitināšanas kompānijām.

Grupai retāk ir piesaistīti darbinieki no ārvalstīm, tostarp Ukrainas. Arī administrācijas darbinieki ir atrasti ārvalstīs – Lietuvā, Ukrainā, Baltkrievijā. "Gadījumos, kad darbinieki no ārvalstīm nav vēlējušies mainīt dzīvesvietu, esam to risinājuši ar attālinātu vai daļēji attālinātu darbu un biežākiem komandējumiem uz Latviju," atklāj Lulle.

Plašāk par darbaspēka mobilitāti un to veicinošajiem faktoriem, tostarp mājokļu pieejamību reģionos, valsts ambīcijām īres namu izveidei, lai piesaistītu jaunos speciālistus ārpus galvaspilsētas, lasāms projekta "Darba spēks" rakstā "Labs mājoklis – 'ēsma' darbinieku piesaistē reģionos".