Vietējā darbaspēka trūkums liek uzņēmējiem skatīties uz ārvalstu viesstrādnieku pusi. Runājot ar dažādu jomu uzņēmējiem rodas priekšstats, ka liela daļa vismaz prātā ir pārcilājusi ideju šādu soli spert, bet daļa jau vairākus gadus šo iespēju izmanto.

Uzņēmumi atzīst, ka ārvalstnieku piesaiste palīdzējusi atrisināt vairākas problēmas, vienlaikus gan uzsver, ka process ir sarežģīts. Daļa, iepazīstoties ar lielo mājasdarbu ārvalstu darbinieka algošanai, šo ideju atmet un iztiek pašu spēkiem. Ņemot vērā, ka viesstrādnieku piesaiste ir laika un finanšu ietilpīgs process, ja gadās piesaistīt ne visai strādīgu darbinieku no ārvalstīm, zaudējumi ir vairākas reizes lielāki, nekā nolīgstot vietējo.

Lai izprastu uzņēmumu pieredzi viesstrādnieku nodarbināšanā un ar to saistītos izaicinājumus, "Delfi Bizness" projekta "Darba spēks" ietvaros aptaujāja dažādās jomās strādājošus uzņēmumus.

Latvijas kokapstrādes milzis "Latvijas Finieris" ar darbinieku trūkumu īpaši izteikti saskārās Covid-19 pandēmijas laikā, kas bija iemesls, kādēļ uzņēmums nolēma piesaistīt ārvalstu darbiniekus ar sadarbības partneru starpniecību. Kā stāsta AS "Latvijas Finieris" valdes locekle Gunita Meiere, uz to pamudinājis arī zinošu speciālistu trūkums vairākās profesijās, īpaši tehniskajās jomās. Cik daudz, no kurām valstīm un kādās profesijās strādā piesaistītie darbinieki, uzņēmums neatklāj.

"Mūsu sadarbība turpinās jau pāris gadu, un kopumā to vērtējam pozitīvi. Ārvalstu darbinieki tiek apmācīti un ievadīti darbā tieši tāpat kā viņu Latvijas kolēģi. Arī darba uzdevumi un prasības ir līdzvērtīgas, tāpēc ārvalstu darbinieki viegli integrējas kolektīvā un komanda strādā ciešā sadarbībā," vidi uzņēmumā raksturo Meiere.

Ārvalstu darbinieku piesaiste palīdz risināt aktuālo problēmu saistībā ar darbinieku trūkumu uzņēmumā, tomēr līdz ar to kļūst aktuāli daži jautājumi. Piemēram, kā saglabāt darbinieku pieredzi un zināšanas uzņēmumā un tās nodot no vienas paaudzes otrai. "Līdz ar to kā prioritāru tomēr redzam pēc iespējas ciešāku sadarbību ar Latvijas profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, kas sagatavo jaunos speciālistus trūkstošajās tehniskajās profesijās," piebilst Meiere.

Melleņu audzēšanas saimniecība "Arosa – R" dibināta 2003. gadā, un tolaik problēmas saistībā ar darbaspēka piesaisti vēl nebija aktuālas, tieši pretēji – visi priecājās, ka tiks radīts daudz jaunu darbvietu, atminas Latvijas Augļkopju asociācijas un SIA "Arosa – R" valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Toreiz Latvijā sākās dārzu ierīkošanas vilnis, taču pēc aptuveni 10 gadiem, kad šie dārzi sāka dot ražu, no valsts strauji bija sākuši aizplūst strādājošie, īpaši no lauku reģioniem, un audzētāji nokļuva neapskaužamā situācijā. Visos augļu dārzos raža nogatavojas faktiski vienlaicīgi, tāpēc visiem vienlaicīgi ir vajadzīgi gan zemeņu, gan aveņu, gan melleņu ražas vācēji. Arī dažādi dārzu un lauku kopšanas darbi, piemēram, stādīšana, ravēšana, koku un krūmu retināšana, ir roku darbs un nav atrodami vietējie sezonas strādnieki pietiekošā daudzumā, kuri šos darbus varētu paveikt, izaicinājumos dalās Rudzāte. Tāpēc, lai nodrošinātu visas ražas novākšanu, ir nepieciešami viesstrādnieki.

Saimniecība viesstrādniekus darbam Latvijā pirmo reizi uzaicināja 2015. gadā, kad ieradās deviņi strādnieki no Ukrainas. Kopš tā laika saimniecībā ik sezonu strādā viesstrādnieki, pārsvarā ukraiņi, taču pirms kara sākuma Ukrainā labi strādājošus ukraiņus sameklēt bija problēmas, jo arī pārējās ES valstis vēlas sezonas strādniekus, viņa iezīmē situāciju.

Uzņēmumam bijusi pieredze arī ar citu valstu pārstāvjiem, taču tā ne vienmēr vainagojusies panākumiem.

"Mēģinājām aicināt uzbekus, bet, pirmkārt, no viņu puses vērojamas problēmas ar savlaicīgu vīzu nokārtošanu. Turklāt uzbeki strādā lēni un salasa aptuveni 50% no tā apjoma, ko salasa vietējie," pamanījusi Rudzāte. Šādos gadījumos uzņēmējs saskaras ar izaicinājumu, jo Latvijas likumdošana nosaka, ka viesstrādniekiem jāmaksā nozares vidējā alga (2022. gada vasarā tie bija 984 eiro mēnesī), neskatoties uz to, cik viesstrādnieks padara. "Mums šis nosacījums šķiet nepareizs, es, piemēram, nezinu nevienu valsti ES, kurā būtu līdzīgi nosacījumi," pauž Rudzāte.

Uzņēmējas vairāku gadu pieredze pierādījusi, ka ceļš, lai viesstrādnieks nokļūtu līdz saimniecībai, ir samērā sarežģīts. Vispirms jānosūta uzaicinājums un jākārto darba vīzas, jānodrošina dzīvesvieta un pārējie sadzīves apstākļi, jāgarantē veselības aizsardzība un jānodrošina ārsta apmeklējums, ja tāds ir nepieciešams. Tāpat uzņēmējam arī zināmā mērā jāgarantē šī darbinieka izbraukšana no valsts, pienākumus uzskaita Rudzāte.

Taču vienlaikus viņa atzīst, ka bez viesstrādniekiem nespēj iztikt. "Vietējie bezdarbnieki ir izzuduši, vietējā mērogā mēs varam nodrošināt tikai kādus 30% no nepieciešamajiem sezonas strādniekiem, un tie lielākoties ir skolotāji, studenti un skolēni, bet pēc 25. augusta arī viņi pazūd. Aizvadītajā vasarā uz lauka palika daudz nenovāktu zemeņu un citu ogu. Tikpat lielā mērā sezonas strādnieki nepieciešami arī dārzeņu audzētājiem. Zemnieki, protams, domā, kā visus procesus mehanizēt, taču ogu vākšana un audzēšana prasa daudz roku darba. Ja gribi novākt izaudzēto, bez viesstrādniekiem neiztikt," noslēdz Rudzāte.

Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmums "Karavela" darbaspēku no ārvalstīm piesaista kopš 2017. gada, portālam "Delfi Bizness" stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Bite. Šobrīd uzņēmumā strādā jau 120 ārvalstu darbinieki, no kuriem 50 pievienojušies šī gada laikā, kopš Ukrainā sākās karš. Lielākoties iebraucēji darbojas ceha strādnieku amatos.

"Lēmumu par ārvalstnieku piesaisti pirms tā pieņemšanas rūpīgi izvērtējām un par labu tam nosliecāmies divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, darbaspēka pieejamības dēļ Latvijā, ņemot vērā, cik darbinieku vajag, lai spētu nodrošināt uzņēmuma ražošanas vajadzības. Otrkārt, Latvijā pieejamā darbaspēka kvalitātes dēļ, izvērtējot vietējo strādnieku vēlmi strādāt, attieksmi pret darbu, alkoholu un slimības lapu izmantošanu," pauž Bite.

Arī viņš norāda, ka darbinieku piesaistes process nav vienkāršs un to varētu pilnveidot. Pirmkārt, formējot uzturēšanās atļaujas, izaicinājumus raitai darbaspēka piesaistei rada migrācijas nodaļu kapacitāte un spēja apkalpot visus ārvalstniekus. Piemēram, šobrīd grūtības sagādā iespējas pierakstīties uz kādu no PMLP nodaļām un tikšanās jāplāno vismaz pusotru līdz divus mēnešus uz priekšu. Otrs aspekts ir saistīts ar regulārajām vizītēm PMLP saistībā ar uzturēšanās atļaujas kartes atjaunošanu.

"Tie ir vismaz divi pieraksti uz vizīti PMLP un tās apmeklējumi, nemaz nerunājot par laiku, ko migrācijas nodaļu darbinieki velta dokumentu izskatīšanai un atbilžu sagatavošanai. Mūsuprāt, sakārtojot šo jautājumu, atvieglotu dzīvi ne tikai pašiem ārvalstniekiem un viņu darba devējiem, bet arī atbrīvotos resursi pašā PMLP," uzskata Bite.

Vēl viens risināms jautājums, viņaprāt, ir atalgojuma prasības. Šobrīd, lai ārvalstnieks varētu strādāt Latvijā, viņa darba algai jābūt ne mazākai kā vidējai darba algai valstī. "Ja mēs meklētu darbiniekus IT nozarē vai vecāko speciālistu amatos, šis skaitlis būtu pieņemams, bet, tā kā skatāmies uz strādnieku līmeni, noteiktais līmenis ir augsts, turklāt, piemēram, Polijā šie noteikumi ir daudz elastīgāki," saka Bite. Viņaprāt, tas Latvijas darba devējus padara nekonkurētspējīgus. "Visus pārējos jautājumus mēs – uzņēmēji – esam spējīgi atrisināt. Tie ir apmācības, valodas barjeras, komandā iekļaušanās jautājumi un citi," uzskaita uzņēmējs.

Bite paredz, ka arī nākotnē uzņēmumam, visticamāk, būs nepieciešami ārvalstu darbinieki.

IT uzņēmums "Accenture" lēmumu piesaistīt ārvalstu speciālistus pieņēma aptuveni pirms 10 gadiem, stāsta kompānijas personāla atlases vadītāja Baltijā Elena Markovska. Viens no iemesliem tam bija tas, ka Latvijā nav pietiekams skaits augsta līmeņa speciālistu, kuri varētu vadīt komandas. Otrs – Latvijā ir salīdzinoši mazs darba tirgus un pieprasījums pēc IT speciālistiem ir lielāks nekā piedāvājums.

"Esam novērojuši, ka ārvalstu speciālisti labprāt dalās zināšanās un pieredzē, ko ieguvuši augstskolās, kursos, projektos, kas palīdz paplašināt redzesloku un iegūt jaunas zināšanas, pieejas, un atbilstoši "Accenture" struktūrai darbiniekam ir nepieciešams būt aktīvam, tajā skaitā – dalīties ar savām zināšanām, apmācot jaunos speciālistus," viņa stāsta.

"Accenture" Baltijā šobrīd strādā 434 ārvalstnieki, kuri pārstāv 40 dažādas nacionalitātes. Markovska norāda, ka tas veicina dažādību kolektīvā un iekļaujoša darba vide padara arī uzņēmumu gudrāku – strādājot kopā, dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem ir iespēja augt un mācīties, lai kopīgi sadzīvotu.

"Accenture" darbiniekus meklē valstīs, kurās ir laba IT izglītība un pietiekami sagatavoti IT speciālisti, kā arī valstīs ārpus ES, kurās atrodas Latvijas un Lietuvas vēstniecības. Lielākā daļa piesaistīto ārvalstnieku ir augsti kvalificēti profesionāļi. Atšķirību atlases procesā, pēc Markovskas teiktā, nav, un tas ir vienāds visiem. 10 gadu laikā darbinieku pārcelšanas process ir standartizēts, un kompānijai izveidojusies laba sadarbība ar valsts institūcijām. "Izaicinājumus gan rada turbulentā vide, kas ietekmē gan relokācijas procesu, gan cilvēku vēlmi pārcelties uz citu valsti. Pēdējie notikumi bija Covid-19 un Krievijas iebrukums Ukrainā," atzīst Markovska.

Plašāk par pašreizējo situāciju ārvalstnieku nodarbināšanā iespējams izlasīt "Delfi Bizness" projekta "Darba spēks" rakstā "Darbaspēka ievešana – sāpīgais ielāps".