Jauni mājokļi vidējai mājsaimniecībai nav pieejami  (2)

Indekss palielinājās, neto algas pieaugumam pērnā gada ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami.

Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties.

Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi.

Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m² lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Tirgus aktivitāte ceturtajā ceturksnī mazliet saruka teju visos segmentos, salīdzinājumā ar trešo ceturksni. Savukārt salīdzinājumā ar atbilstošo ceturksni 2022. gadā, darījumu skaits pieauga tikai padomju sērijveida projektu segmentā. Rezervāciju skaits pirmreizējā tirgū arvien saglabājās zems.

Mājokļu attīstītāji gaida tirgus aktivitātes atgūšanās sākšanos tad, kad potenciālie pircēji redzēs stabilu samazinājumu Euribor likmēs. Taču jāņem vērā, ka 2023. gadā teju 60% darījumu otrreizējā tirgū (un vairāk nekā piektdaļa pirmreizējā tirgū) Rīgā un Pierīgā notika bez hipotekārā kredīta palīdzības, novērojuši eksperti.

Tas nozīmē, ka, papildus augstajām procentu likmēm, lēnajai tirgus aktivitātei bija arī citi iemesli, piemēram, ģeopolitiskais fons un Latvijas ekonomikas vārgā attīstība. Tirgus aktivitāti arī bremzē jaunais hipotekāro kredītņēmēju atbalsts, kas ir spēkā no šī gada janvāra. Mājsaimniecības ar esošu hipotekāro kredītu, kas atbalstu saņem, visdrīzāk nesteigsies ar jauna mājokļa iegādi, jo jaunie kredīti atbalstam nekvalificēsies.

Vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā pērn kopumā un arī gada pēdējā ceturksnī, bija zem 2022. gada līmeņa. Vidējās cenas samazinājumu noteica sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde. Salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni, gada nogalē bija novērojams cenu pieaugums visos segmentos.