Daudzām ģimenēm jaunie mājokļu projekti kļuvuši par luksusa preci, secina "Latio"  (16)

Uzņēmuma tirgus analītiķi un darījumu vadītāji šādu fenomenu skaidro gan ar nekonkurētspējīgu piedāvājumu, kas liktu pārdevējiem cīnīties par pircējiem, gan ievērojamo plaisu starp turīgāko un nabadzīgāko sabiedrības daļu – proti, Latvijā trūkst vidusslāņa, kas adekvāti reaģētu uz šādiem tirgus apstākļiem.

Pārdevējiem turot cenas augstas, netiek ņemta vērā arī vidējā alga, kas pēdējos gados kāpusi vien par 8,5%, krietni atpaliekot no inflācijas ietekmes radītā patēriņa cenu pieauguma 30% apjomā. Tāpat no īpašuma iegādes attur hipotekārā kredīta slogs uz divu cilvēku mājsaimniecību, kas pieaudzis dramatiski, daudzām ģimenēm padarot jaunos projektus par luksusa preci.

Maijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 5480 dzīvokļu, mēneša laikā piedāvājumam pieaugot par teju 25%, turpretim īrei pieejamo dzīvokļu skaits nav mainījies – 2770 mājokļi, no kuriem 960 veido dzīvokļu piedāvājums apkaimju sērijveida namos. Rīgas mājokļu segmentā izteiktākā pircēju interese joprojām skar sērijveida dzīvokļus. Maijā šāda tipa dzīvokļu piedāvājums apkaimēs pieaudzis par 20%; pārdošanā bija pieejami 2330 dzīvokļi. Savukārt cenu ziņā izmaiņu nav – apkaimēs iekštelpu platību vidējā cena darījumos saglabājās 1020 eiro/m², bet Rīgas centrā kritās par 2% kritumu, pazeminoties līdz 1390 eiro/m².

Pirmreizējā tirgū pārdošanā maijā bija 1510 nule kā uzbūvētu dzīvokļu; piedāvājums, salīdzinot ar aprīli, palielinoties par 6%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos arvien saglabājas nemainīgas (2775 eiro/ m²), savukārt faktiskajos darījumos pieaugušas par 2%, sasniedzot 2630 eiro/m².

Nedaudz pieaugusi vidējā cena iekštelpu platībām darījumos jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas apkaimēs –aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 eiro, bet maijā cena palielinājusies līdz 1990 eiro/m². Savukārt centrā vidējā cena darījumos samazinājusies par 3%, svārstoties ap 2540 eiro/m².

Vienlaikus jauno projektu pirmreizējā tirgus vidējās darījumu summas ir nedaudz palielinājušās kopš 2022. gada, kad tika novērots 16% kritums pret 2021. gadu. Pērn vidējā darījuma summa, pērkot dzīvokli jaunajā projektā, bija 202 987 eiro (2022. gadā – 184 tūkstoši eiro). Šā gada janvārī-aprīlī darījumi vidēji notikuši par 207 tūkstošiem eiro, tomēr jāņem vērā, ka šie dati nav salīdzināmi ar iepriekšējo gadu tendencēm, jo nevar atspoguļot pilno tendenci gada griezumā, atzīmē analītiķi.

Analizējot jauno projektu mājokļu cenas laikā pirms 2008. gada finanšu krīzes, redzams, ka hipotekārā kredīta mēneša maksājums 2005. gadā vidēji bija tādās pašās robežās kā 2021. gadā.

"Mājokļa iegādes iespējas jaunajos projektos joprojām ir izaicinājums daudziem cilvēkiem. Augot vidējai algai, iespējai iegādāties mājokli jaunajā projektā vajadzētu būt lielākai, tomēr darījumu statistikas augšgalā joprojām ir sērijveida dzīvokļi – tie, ko iedzīvotāji bez lielām bažām var atļauties," komentē "Latio" tirgus analītiķe Rūta Roze.

Pēdējos trīs, četros gados ienākumu līmenis saglabājies nemainīgs, taču cilvēka dzīves un turības līmenis realitātē ir krities, viņa skaidro.

Rezultātā potenciālie pircēji ir kļuvuši apdomīgāki savos lēmumos. "Mājokļa iegāde jaunajā projektā joprojām daudziem ir luksuss. Tas jāņem vērā arī attīstītājiem – noliktavas telpa vai autostāvvieta kā bonuss, pērkot dzīvokli, šodien neatsvērs situāciju, kurā var nonākt kredīta maksātājs, mainoties dzīves apstākļiem vai samazinoties ienākumu apjomam. Protams, jāatzīmē, ka jauno projektu pirmreizējā tirgū ir pieejami arī ekonomiskās un komforta klases mājokļi pieejamākās cenu kategorijās," piebilst Roze.

"Latio" akcentē: hipotekārā kredīta slogs uz divu cilvēku mājsaimniecību, kurā abi pelna vidējo algu, ienākumiem pēc nodokļu nomaksas pēdējos četros gados vidēji pieaudzis no 14% 2021. gadā līdz 32% šogad.

Iegādājoties mājokli jaunajā projektā par 165 tūkstošiem eiro, ikmēneša kredīta maksājumam jānovirza aptuveni 30% ienākumu pie nosacījuma, ka abi mājsaimniecībā esošie pelna vidējo algu Latvijā. 2021. gadā tie bija vidēji 300 eiro mēnesī, 2024. gada pavasarī maksājums par tādas pašas cenas dzīvokli sasniedz 800 eiro. Vienlaikus vidējā alga pēdējo piecu gadu laikā ik gadu pieaugusi vidēji par 8,5%, bet inflācijas ietekmē patēriņa cenas pēdējo gadu laikā kāpušas vairāk nekā uz pusi, apsteidzot vidējās algas pieaugumu un neveicinot labklājības līmeņa celšanos.

Atsaucoties uz "Eurostat" 2022. gada datiem, "Latio" akcentē, ka ienākumi uz vienu mājsaimniecību atšķiras pat piecas reizes: no 608 eiro mēnesī līdz 3130 eiro. Vidējais ienākumu līmenis uz vienu personu ir 1500 eiro mēnesī. Ja cilvēks ar šādiem ikmēneša neto ienākumiem vēlētos iegādāties mājoklī par 115 tūkstošiem eiro kādā no Rīgas jaunajiem projektiem, slogs uz algas apmēru sasniegtu gandrīz 50%.

"Katra iedzīvotāju finanšu paradumi un tēriņi ir individuāli, tomēr, rēķinot aptuvenos ikmēneša izdevumus rīdziniekam ar algu 1500 eiro mēnesī, brīvo līdzekļu apjoms ir ierobežots. Pie esošajām dzīvošanas izmaksām ir rūpīgi jāseko līdzi, kur un cik tiek tērēts, lai pietiktu līdzekļi, ko var atvēlēt, piemēram, pirmās iemaksas vai neparedzētu gadījumu uzkrājumiem, ceļojumiem, atpūtai utt. Ja cilvēks tomēr pieņem lēmumu par mājokļa iegādi, ļoti iespējams, tas būs sērijveida dzīvoklis. Tomēr šeit ieteicams domāt ilgtermiņā, piemēram, kāda būs situācija pēc pieciem gadiem. Nākotnes finanšu situācija var mainīties un mājokļa vērtība var svārstīties, taču kredīts būs jāturpina maksāt. Tādēļ ir svarīgi rūpīgi apsvērt, vai šāds mājoklis būs piemērots ilgtermiņa investīcijai," ieteic Roze.