Tirgū pieaug dzīvokļu darījumu īpatsvars; Rīgā būtiski mazāk pirkta zeme

Kopumā Latvijā šajā laika posmā veikti 10,6 tūkstoši nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu, kas bija par 13,9% mazāk nekā iepriekšējā un par 7,2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Kopējā nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu summa Latvijā sasniedza 495 miljonus eiro, kas ir par 19,2% mazāk nekā 2023. gada ceturtajā ceturksnī un par 10,7% mazāk nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī.

Dzīvokļu pārdošanas darījumi veidoja lielāko daļu – 43% no kopējā darījumu skaita un 44% no kopējās darījumu summas. Tiem seko darījumi ar zemi - 35% no kopējā darījumu skaita un 21% no kopējās darījumu summas.

Rīgā šā gada pirmajos trīs mēnešos veikti 3,3 tūkstoši nekustamo īpašumu pārdošanas darījumi, kas bija par 13,8% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 3,4% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Kopējā nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu summa Rīgā sasniedza 217 miljonus eiro, kas ir par 25,9% mazāk nekā 2023. gada ceturtajā ceturksnī un par 11,5% mazāk nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī.

Arī galvaspilsētā galvenokārt ir notikuši darījumi ar dzīvokļiem – 65% no kopējā darījumu skaita un 69% no kopējās summas. Savukārt zemes pārdošanas darījumi veidoja 11% no darījumu skaita un 3% no kopējās darījumu summas. Šajā tirgus sektorā ir novērojamas vislielākās izmaiņas, salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo ceturksni un 2023. gada pirmo ceturksni – samazinājums attiecīgi par 37,3% un 26,5%, bet kopējās darījumu summas samazinājums ir attiecīgi par 74,4% un 63,8%.

Tirgū joprojām jūtama augsto procentu likmju ietekme, kreditēšanas izmaksas ir augstas, kas mazina kredītu pieejamību. Vērojama nogaidoša pircēju pozīcija – daļa cilvēku nogaida, cerot uz gaidāmo ECB likmju samazinājumu, komentē "Immostate" nekustamo īpašumu vērtētājs Gints Apsītis. Tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija – Ukrainas kara ietekme uz reģiona drošību, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi samazina potenciālo pircēju un investoru optimismu.

"Immostate" valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs papildina: "Šī ceturkšņa rādītāji liecina par tirgus lejupslīdes turpināšanos, kas aizsākās jau 2022. gadā pēc īsā 2021. gada Covid-19 veicinātā nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu aktivitātes pieauguma perioda. Ekonomiskā nenoteiktība, augstās procentu likmes un augstās celtniecības izmaksas ietekmē nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti. Daudzi pircēji un investori nogaida labvēlīgākus tirgus apstākļus, kas rezultējas darījumu skaita samazinājumā."

Tā kā samazinās kopējais pirkumu summas apjoms, tas norāda uz iespējamu pārdošanas cenu samazinājumu vai lielāku skaitu mazāk vērtīgu īpašumu pārdošanu, viņš izceļ tendenci. "Šī situācija var būt saistīta ar pieprasījuma samazināšanos un potenciālu tirgus korekciju, kas atspoguļo ekonomisko realitāti un pircēju spēju iegādāties nekustamos īpašumus esošajos apstākļos. To apliecina arī tirgus rezultātos novērojamais dzīvokļu pārdošanas darījumu īpatsvara pieaugums," viņš skaidro.

Ierobežotā kredītu pieejamība un pārdošanas darījumu skaita samazinājums veicina arī aktivitātes pieaugumu mājokļu īres tirgū.

"Optimismu vieš nesen veiktais Euribor likmju samazinājums, kas varētu pozitīvi ietekmēt tirgus dalībnieku ekspektāciju vektora virziena izmaiņas par turpmāko periodu," rezumē Rozenbergs.