Kā novērojuši uzņēmuma "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu. Sabiedrībā raisās jautājumi, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs darījumus un arī kreditēšanu.
Partnerības institūts turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas. Grozījumi veikti astoņos likumos, primāri Notariāta likumā, nosakot, ka divas pilngadīgas fiziskās personas zvērināta notāra klātbūtnē var apliecināt savu personisko attiecību statusu un kopīgo saimniecību ar nolūku rūpēties, gādāt un atbalstīt vienai otru.
Lai gan pēc partnerības grozījumu stāšanās spēkā uzsvars tika likts uz iespēju reģistrēt partnerību viendzimuma pāru starpā, izmaiņas aptver daudz plašāku sabiedrības daļu, tostarp skarot arī nekustamā īpašuma jautājumus, norāda "Latio".
"Partnerība savā būtībā balstās uz pušu ekonomisko un sociālo labumu, nevis uz ģimenisko aspektu. Piemēram, partnerattiecības var reģistrēt divi bez dzīvesbiedriem palikuši pensionāri vai citas personas, kas nav tuvi radinieki, bet vēlas būt drošas par likumisku atbalstu noteiktās situācijās, teiksim, tiesībām iegūt informāciju no medicīnas iestādes, ja partneris nonācis slimnīcā, vai pieņemt lēmumu par ārstniecību," skaidro "Latio" Juridiskās daļas vadītāja Mārīte Lipša.
"Runājot par praktiskiem, tajā skaitā nekustamā īpašuma jautājumiem, partnerība ļaus saņemt jebkādu dāvinājumu no personas, ar kuru ir noslēgts partnerattiecību līgums, nemaksājot IIN, nemaksāt kapitāla pieauguma nodokli, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts likuma par IIN noteiktajos gadījumos, mantojot to no personas, ar kuru ir noslēgts partnerattiecību līgums, kā arī testamentārās mantošanas gadījumā piemērot mantojuma nodevu samazinātā apmērā (0,125%) no mantotā nekustamā īpašuma vērtības," stāsta Lipša.
Vēl viens aspekts, caur kuru analizējams jaunais partnerības institūts, ir mājokļu kreditēšana. Lai gan vispārīgie banku finansēšanas nosacījumi paliek nemainīgi, kā tas bija pirms partnerības ieviešanas, ļaujot uzņemties saistības kā aizņēmējam un līdzaizņēmējam vienas mājsaimniecības ietvaros, dažas jaunā regulējuma nianses kreditēšanas procesu tomēr atvieglos.
"Galvenā atšķirība ir tajā, ka nav nepieciešama partnera piekrišana nekustamā īpašuma ieķīlāšanai, kā arī kopīgu saistību uzņemšanās nerada kopīgu mantu, kā tas būtu laulāto likumisko attiecību gadījumā," skaidro Lipša.
Savukārt situācijās, kad partnerības laikā tiek paņemts hipotekārais kredīts, īpašuma tiesību un mantas dalīšanas jautājumi būs risināmi vairākos veidos.
"Būtiski atzīmēt, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai, līdz ar to mantas dalīšana nevar notikt atbilstoši Civillikuma normām attiecībā uz laulāto mantisko attiecību regulējumu," stāsta "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas Sadarbības partneru vadītājs Kaspars Krūmiņš.
"Ņemot vērā minēto, kā arī atkarībā no strīda esamības vai neesamības starp partneriem, risinājumi var būt dažādi – piemēram, viens no partneriem labprātīgi atlīdzina otram viņa veikto ieguldījumu nekustamā īpašuma iegādē. Vai gadījumos, kad pusēm nav izdevies panākt kompromisu, partneri strīdu, iespējams, risinās tiesas ceļā, bet jau saistību tiesību ietvaros, ja hipotekārā kredīta saistības uzņēmušies kā solidāri aizņēmēji. Partnerības institūts mantiskās attiecības šobrīd neregulē, bet tas nebūt nenozīmē, ka tiesu prakse šajā jautājumā nevarētu attīstīties ar citu tiesību nozaru (apakšnozaru) palīdzību," paskaidro Krūmiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
