Kāpēc lietuvieši izpērk īpašumus Liepājā, skaidro eksperti  (2)

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu, secināts kompānijas sagatavotajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Interese par mājokļa iegādi vēju pilsētā ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā.

Liepājas mājokļu tirgū darījumu skaits kopš 2022. gada lēnam aug. Pērn Liepājā reģistrēti 1043 darījumi ar dzīvokļiem, mājām un privātās apbūves zemēm. Salīdzinot ar 2021. gadu, darījumu skaita kritums mazliet pārsniedz 13%. Savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos notikuši 458 darījumi, no kuriem 88% veikti ar dzīvokļiem, vēsta "Latio".

Viens no faktoriem, kas šogad mudina pircējus iegādāties īpašumu pilsētā, ir mājokļu vidējās cenas, kas uzrāda lejupejošu tendenci. 2023. gadā īpašumu jaunajā projektā varēja iegādāties vidēji par 1640 eiro/m², bet šogad vidējā iekštelpu platību cena samazinājusies par 12%, noslīdot līdz 1440 eiro/m². Jāņem vērā, ka lielākā daļa darījumu par šādām cenām notiek jauno projektu otrreizējā tirgū. Par nepilniem 14% kritusi cena arī mājokļiem t.s. vecā fonda īpašumos, kas celti līdz 1953. gadam, vidējai cenai svārstoties ap 1000 eiro/m². Izņēmums ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kuru pārdošanas cena ir pat nedaudz pieaugusi, pārsniedzot 900 eiro/m², rāda kompānijas dati.

Kā skaidro Liepājas valstpilsētas pašvaldība, iedzīvotāju pieprasījums pēc jauniem, moderniem mājokļiem ir augsts ne tikai pašā pilsētā, bet arī tuvējos ciemos un piepilsētās, piemēram, Grobiņā un Nīcā. Daudzi strādā Liepājā, bet iedzīvotāju ienākumu nodokli maksā Dienvidkurzemes novadā, tādēļ pašvaldība ir ieinteresēta piedāvāt izsolēs jaunus zemesgabalus individuālo dzīvojamo māju būvniecībai.

Nereti Liepāju kā savu nākamo mājvietu izvēlas arī rīdzinieki, ņemot vērā attālinātā darba iespējas. Atgriešanos pilsētā sekmē pašvaldības atbalsts ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, piedāvājot īres dzīvokli, ja tās dzīvojušas ārzemēs ilgāk par sešiem mēnešiem.

Viena no pašvaldības prioritātēm ir jaunu projektu būvniecība ar mērķi paplašināt pilsētas dzīvojamo fondu atbilstoši pieprasījumam.

"Esam saplānojuši jaunu mikrorajonu Klaipēdas ielā, kas būtu mājvieta vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem. Pašlaik notiek teritorijas sagatavošanas darbi, lai varētu rīkot izsoles. Identificēti arī citi zemesgabali, kas tiek nodoti izsolēm, piemēram, Vītolu ielā pilsētas centrā," stāsta Liepājas valstpilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.

Vieni no aktīvākajiem mājokļu pircējiem Liepājā ir lietuvieši, tiesa, precīzas darījumu statistikas, kas atspoguļotu pircēju tautību, nav. Salīdzinājumā ar Klaipēdu, kas ir viena no dzīvošanai pieprasītākajām piejūras pilsētām Lietuvā, jauno projektu mājokļu cenas Liepājā ir ievērojami zemākas. Klaipēdā ir aktīvs jauno projektu pirmreizējais tirgus, kur dzīvokļu cenas kopš 2019. gada turpinājušas kāpt, vidējai kvadrātmetra cenai 2024. gada pirmajā ceturksnī pārsniedzot 2800 eiro. Ekonomiskās klases jauno projektu dzīvokļiem cenas pērn svārstījušās ap 1700 eiro/m², bet šā gada pirmajā pusgadā tuvojas 2000 eiro/m², savukārt vidējās klases mājokļiem cena šogad sasniedz 2600 eiro/m² (+13%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu). Jūnijā Klaipēdā iegādei bija pieejami 550 dzīvokļi jauno projektu pirmreizējā tirgū.

Klaipēdas nekustamo īpašumu tirgus pēdējos gados saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Lai gan statistika rāda iedzīvotāju skaita pieaugumu, liela daļa no jaunajiem pilsētniekiem ir ukraiņu bēgļi, kuriem ir ierobežotas iespējas piedalīties nekustamo īpašumu tirgū. Tomēr šī iedzīvotāju daļa "silda" īres tirgu – ukraiņi nereti izvēlas arī zemākas kvalitātes mājokļus vecākās ēkās, pēc kuriem vietējā tirgū ir mazāks pieprasījums. Tāpat daudzi dod priekšroku gatavām privātmājām vai to būvniecībai, par ko liecina arī darījumu skaits – gada laikā iegādāto savrupmāju skaits ir dubultojies, sevišķi piepilsētā.

Otra problēma ir nepastāvīgs pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos. "Pēdējos 10 gados attīstītāji papildinājuši Klaipēdas mājokļu segmentu ar jaunām, modernām daudzdzīvokļu ēkām. No 2019. gada jauno projektu pirmreizējā tirgus piedāvājumā ir vairāk nekā 1000 dzīvokļu, pēc kuriem sākotnēji bija liels pieprasījums. Tomēr darījumu skaits ar šādiem dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā samazinās dzīves dārdzības, Euribor un īpašumu pieaugošo cenu iespaidā. Tas savukārt attīstītājiem liek piebremzēt ar jauno ēku būvniecību, radot seno "vista vai ola" dilemmu – gaidīt brīdi, kad pircēji sāks pieņemt lēmumus un iegādāties jau gatavos mājokļus, vai tomēr attīstītājiem vajadzētu piedāvāt plašāku izvēli, tostarp ekonomiskās klases mājokļus, lai labāk novērtētu tirgus pieprasījumu?" skaidro Lietuvas nekustamo īpašumu aģentūras "Inreal" Investīciju un tirgus analīzes daļas vadītājs Tomass Sovijs Kvainicks (Tomass Sovijus Kvainickas).

Viņš uzsver – Klaipēda ir pilsēta ar lielu potenciālu, tomēr trūkst katalizatora paātrinātai izaugsmei. Lietuvieši nereti iegādājas īpašumu Klaipēdā pastāvīgai dzīvošanai, bet vasaras mītni kādā no tuvējām piejūras kūrortpilsētām, piemēram, Palangā, Neringā – vai Liepājā. Otra daļa šīs pilsētas izvēlas kā pastāvīgo dzīvesvietu, konkurējot ar Klaipēdas mājokļu tirgu: "Daži meklē zemākas īpašumu cenas, daži – specifiskus projektus, kas labāk atbilst viņu vēlmēm. Manuprāt, lietuviešu interese par Liepāju ir saistīta ar dažādiem faktoriem, tostarp, pievilcīgām īpašumu cenām. Apšaubu, ka nodokļu atšķirības varētu būt izšķirošais faktors."