Puse jauniešu dzīvo ar vecākiem vai īrētā mājoklī, bet sapņo par savu privātmāju, liecina aptauja  (10)

Lai gan jaunieši vēlētos dzīvot privātmājās vai dzīvokļos jaunajos projektos, 66% respondentu norāda, ka viņiem šobrīd vēl nav finansiālu iespēju iegādāties pašiem savu mājokli.

Lai gan varētu šķist, ka jaunieši visbiežāk vēl dzīvo pie vecākiem, gandrīz puse (44%) jau dzīvo sev piederošā mājoklī (14% aptaujāto dzīvo mājoklī, par ko atmaksā kredītu). Tad seko īrēti (27%) un tikai tad vecāku vai radinieku (24%) mājokļi, kas norāda uz jauniešu vēlmi jau agrā vecumā sākt patstāvīgu dzīvi.

18 līdz 24 gadu vecumā tomēr visbiežāk (34%) jaunieši vēl turpina dzīvot pie vecākiem, taču 25 līdz 29 gadu vecumā jau meklē paši savu dzīvesvietu un izvēlas vai nu sev piederošu mājokli (60%) vai arī īrētu dzīvokli (27%).

Gandrīz ceturtā daļa jauniešu vecumā no 25 līdz 29 gadiem šobrīd dzīvo mājoklī, par kuru maksā kredītu (23%). Saskaņā ar SEB aptaujas rezultātiem ikmēneša izdevumi par savu mājokli (kredīta maksājums + komunālie maksājumi) īpaši neatšķiras no izdevumiem par īrētu dzīvokli (īre + komunālie maksājumi) – jaunieši visbiežāk norāda, ka gan par īrētu, gan par kredītā iegādātu mājokli mēnesī maksā no 300 līdz 500 eiro (attiecīgi 59% un 44%). Tomēr redzam, ka izmaksas ir atkarīgas no mājokļa atrašanās vietas – piemēram, Pierīgā lielākā daļa (55%) respondentu maksā par mājokli kredītā no 700 līdz 1000 eiro.

"Savs mājoklis, kas iegādāts ar bankas finansējumu, ir pievilcīgs risinājums tiem, kuri zina, kur vēlas dzīvot, un jau strādā un gūst stabilus ienākumus. Turklāt jauni speciālisti un ģimenes ar bērniem var saņemt Altum atbalstu, kas palīdz mazināt pirmās iemaksas summu. Jauniem cilvēkiem, uzsākot patstāvīgu dzīvi, bieži vien nav viegli sakrāt 15% no mājokļa vērtības pirmajai iemaksai, tāpēc valsts atbalsts ir ļoti pieprasīts. Piemēram, šī gada pirmajā pusgadā ap 36% no aizdevumiem mājokļa iegādei bija ar Altum atbalstu," norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Īrēt mājokli ir izdevīgāk studentiem un jauniešiem, kuri vēl nezina, kur un vai vispār gribētu to iegādāties. Īre kopā ar komunālajiem maksājumiem dažkārt nepārsniedz 300 eiro mēnesī (norāda 22% respondentu), kas padara patstāvīgu dzīvi iespējamāku arī studentiem, kuri vēl nestrādā pilnu darba dienu.

Jaunieši reti ir gatavi apstāties pie tā, kas jau ir – apmēram ceturtdaļa (24%) tuvāko trīs gadu laikā vēlas iegādāties jaunu mājokli. Gandrīz tikpat daudz (25%) plāno tuvāko trīs gadu laikā pārvākties uz citu īrēto mājokli un vēl 24% gribētu mainīt esošo dzīvesvietu, bet viņiem vēl nav konkrētu plānu. Vīrieši biežāk gatavi palikt jau esošajā dzīvesvietā (20%), tomēr, ja plāno pārvākties, tad ar gatavu plānu. Turpretī sievietes palikt līdzšinējā mājoklī vēlas retāk – vien 13% gadījumu, bet, ja vēlas dzīvot citur, tad vēl nav konkrētu pārvākšanās plānu (30%).

Bieži vien jauniešu iespējas pārcelties ir ierobežotas, tādēļ nākas turpināt dzīvot īrētā mājoklī. Kā galveno iemeslu SEB bankas aptaujas respondenti tam norāda finansiālo iespēju trūkumu sava mājokļa iegādei (66%). Tāpat katrs piektais kā iemeslu min arī nevēlēšanos uzņemties finanšu saistības. Tomēr, ja šāda iespēja būtu, tad visbiežāk jaunieši dotu priekšroku jau gatavai privātmājai (24%), privātmājai, ko būvēs paši (20%), vai dzīvoklim jaunajā projektā (16%). Izvēle atkarīga arī no lokācijas, piemēram, reģionos un Pierīgā labprātāk izvēlētos privātmāju, taču iedzīvotāji Rīgā – dzīvokli.

Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc "SEB" bankas pasūtījuma 2024. gada jūnijā veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 501 respondents vecumā no 18 līdz 29 gadiem.