Mājas par vienu eiro pamestos vai puspamestos miestos, "zelta vīzas" jeb iespēja valstī uzturēties ārvalstniekiem apmaiņā pret ieguldījumiem īpašumā, klimata pārmaiņu uzsvēršana, aicinot cilvēkus uz dzīvošanai komfortablāku reģionu, – šīs ir dažas no idejām, ko valstis īstenojušas vai iedzīvina, lai iekustinātu aktivitāti noteiktā apvidū.
Kāds ceļš būtu ejams Latvijai, lai stimulētu gan nekustamā īpašuma tirgu, gan ekonomiku kopumā, eksperti sprieda investīcijām veltītā paneļdiskusijā nekustamā īpašuma darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā konferencē.
Pašlaik investori nepamet Baltijas valstis, taču ir piesardzīgi, raksturoja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Ļoti lielu atšķirību investīciju jomā starp Baltijas valstīm arī neesot, viņu acīm raugoties uz reģionu, īpaši neatšķiramies, protams, visiem ir jārēķinās ar agresīvu kaimiņu. Tiesa, Lietuva ir aizskrējusi pa priekšu, lielā mērā balstoties tieši uz vietējo kapitālu.
Vestards Rozenbergs, kurš pārstāv nekustamā īpašuma nozari, pauda, ka tieši šai jomai investīciju politikas nav. No tiešajām ārvalstu investīcijām, kas 2023. gadā bijušas ap 24,5 miljardiem eiro, salīdzinoši neliela daļa – ap trim miljardiem eiro – bija ieplūdusi nekustamajos īpašumos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
