Pēdējā pusgadā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri sagaida, ka tuvākajos 12 mēnešos nekustamais īpašums kļūs dārgāks. Cenu palielinājumu prognozē 53,2% aptaujāto, rāda "SEB bankas" veidotais Mājokļu cenu indikators.
Savukārt cenu krituma prognozētāju īpatsvars samazinājies līdz 10,2%. Gana daudz cilvēku (24,1%) spriež, ka cenas tuvākajā gadā nemainīsies.
Biežāk cenu kāpumu sagaida Zemgalē dzīvojošie (69,5%), seko vidzemnieki (57,8%). Kurzemē un Rīgas reģionā mājokļu cenu pieaugumu prognozē attiecīgi 52,5% un 47,6% aptaujāto. Savukārt Latgalē joprojām mājokļa vērtības pieaugumu sagaida vairāk iedzīvotāju nekā Rīgas reģionā – attiecīgi 54,3%. Tomēr Latgalē ir arī visvairāk to, kuri prognozē nekustamā īpašuma cenu samazināšanos – 14,9%. Tad seko Rīgas reģions, kur pusgada laikā pesimistu daļa kļuva mazliet mazāka un šobrīd veido 11,7%.
Uz Euribor samazinājuma labvēlīgo ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu cer arī projektu attīstītāji. Lasīt vairāk
Atvaļinājumu laiks ir pamanāms arī nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē, kas bijusi visnotaļ relaksēta, komentē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Pēc viņa paustā, ekonomikas atgūšanās ir nedaudz ievilkusies, tomēr 2025. gada perspektīvas šķiet optimistiskākas.
"Pasaules centrālās bankas, jo īpaši ECB, jau ir aizsākušas likmju mazināšanas ciklu, kas turpināsies. Šīs ziņas izskanēšana informatīvajā telpā stiprinājusi pārliecību par nekustamā īpašuma cenas pieaugumu un devusi signālu par kredītu pieejamības uzlabošanos. Nostabilizējusies arī inflācijas vide. Tādēļ, sākot jau ar otro ceturksni, vērojams pakāpenisks pieaugums pieprasījumam pēc kredītiem mājsaimniecībām. Tas norāda, ka interesentu pieplūdums tirgū ietekmēs arī cenas. Var prognozēt, ka nākamgad aktivitāte tirgū būs augstāka nekā šogad," aptaujas rezultātus raksturo Gašpuitis.
Par mājokļu tirgus īpatnībām reģionos plašāk lasāms rakstā "Sāpīgais jautājums – mājokļu iegāde reģionos. Vai un kam "spīd" saņemt tam kredītu?"
Ienākumu ziņā visvairāk to, kuri prognozē cenu kāpumu, ir starp zemu un vidēji zemu ienākumu saņēmējiem (attiecīgi 59,6% un 58,4%). Vismazāk – starp augstu ienākumu saņēmējiem (48,8%).
Aptauja veikta 2024. gada augustā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Tajā piedalījās 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.