Latvijas ekonomiskie indikatori šobrīd uzrāda remdenu "ne īsti pieaugums, ne kritums" situāciju. Taču, aprunājoties ar nekustama īpašuma brokeriem, neviens nešķiet depresīvs un nesūdzas par bezdarbību, atšķirībā, piemēram, no pandēmijas pirmajiem mēnešiem vai brīdi pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, kad būvizmaksas šāvās debesīs un nebija skaidrs, vai apkure ziemā būs. Protams, šobrīd akcenti tirgū ir mainījušies un ir jārosās divtik sparīgi.
Tādēļ vārds "krīze" drīzāk izskan, kopumā komentējot tautsaimniecību vai valsts budžetu. Savukārt par mājokļu tirgu vairāk nācies dzirdēt apzīmējumu "garlaicīgs". Lai gan nekustamā īpašuma tirgū vēl ir saglabājusies atmiņa par iepriekšējo "dižķibeli", kas iebelza Latvijas nekustamā īpašuma tirgum daudz stiprāk nekā kaimiņvalstīs, tomēr nekas tik dramatisks šobrīd nav vērojams. Drīzāk ir bažas par demogrāfisko situāciju un potenciālo pircēju skaitu.
Tiesa, iepriekšējās krīzes atskaņas joprojām ietekmē tirgu, tostarp Latvijā šajos gados ir uzbūvēts krietni mazāk jaunu mājokļu. Arī biznesa centrus uzņēmēji sāka attīstīt krietni vēlāk, nekā Tallinā vai Viļņā, un mājokļu cenas vai komercplatību nomas maksa Latvijā joprojām ir zemāka. Tas savukārt paver iespējas biznesam. Turklāt saules stariņš – Euribor samazinājuma izskatā – jau ir pavīdējis, solot labākus laikus pavisam drīz.
"Delfi Bizness" šajā apskatā apkopo šobrīd valdošās tendences nekustamā īpašuma tirgū.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
