Lauksaimniecības zemes tirgū aktivitāti nodrošina "Altum" – iegādāto platību apjoms pieckāršojies

Tā uzsver, ka tirgū trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma; īpašnieki arvien tur savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza.

Kopējās darījumu apjoms šajā segmentā bijis 50,2 miljoni eiro. Aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir "Altum" pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem eiro. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, "Altum" iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

Aktīvi zemi iegādājušies lauksaimniecības uzņēmumi un citi komersanti; darījumu apjoms - 14,8 miljoni eiro, bet zemnieku saimniecības iegādājušās LIZ 9,4 miljonu eiro vērtībā. Mazāk nekā desmito daļu no darījumu kopsummas zemi iegādājušās fiziskas personas.

Ņemot vērā, ka "Altum" pārvaldītā Zemes fonda nekustamo īpašumu portfelis pēdējos gados turpinājis augt, gada sākumā sasniedzot 100 miljonus eiro, jūlijā valsts veikusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par darījumiem ar lauksaimniecības zemi, nosakot, ka valsts "Altum" var aizdot līdz 100 miljoniem eiro darījumu ar lauksaimniecības zemi nodrošināšanai. Iespēja saņemt valsts finansējumu kredītlīnijas vai aizdevuma veidā, visticamāk, veicinās Zemes fonda iesaisti darījumos ar lauksaimniecības zemi arī turpmāk.

Savukārt likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos iekļauta vēl viena būtiska nianse, proti, Zemes fonda pārvaldītājam turpmāk būs pirmpirkuma tiesības uz jebkuru zemi vai zemes vienību, kuras sastāvā ir lauksaimniecības zeme, tostarp arī mežiem ar daļējām LIZ platībām un citiem īpašumiem. Izmaiņas rosinātas, domājot par ģeopolitisko situāciju un paredzot valstij pirmpirkuma tiesības arī uz pierobežas zemēm, ja tas būs vajadzīgs nacionālās drošības nodrošināšanai.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers gan norāda arī uz potenciāliem riskiem, kas rodas valsts pārvaldībā esošai institūcijai palielinot savu ietekmi LIZ tirgū.

"Valstij svarīgi piedalīties tirgus atbalsta funkcijās, lai veicinātu lauksaimnieku darbību un resursu pieejamību, tomēr jāatceras, ka pārlieku liela loma lauksaimniecības zemju iegādē aktīvajā darījumu segmentā var būtiski ietekmēt brīvā tirgus darbību. Tirgus attīstās veselīgāk, ja valsts darbojas kā atbalsta elements, neradot ilgtermiņa pārākumu zemju darījumu struktūrā. Līdzīgi zemes fondi pastāv arī citās OECD valstīs, un tie sekmē zemes pieejamību iegādei vai nomai, taču būtiski, lai valsts ietekme būtu balansā ar privāto sektoru," viņš skaidro.

Apskatot darījumus ar platībām, kuru sastāvā ir vismaz 80% LIZ un kuru kopējā platība vismaz trīs ha, vidējā cena par LIZ hektāru kāpusi par 3%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Šobrīd hektārs LIZ vidēji maksā 5240 eiro. Šādas zemes nomas maksa pieaugusi par 1,6%, līdz 188 eiro gadā par hektāru.

Darījums ar augstāko cenu 3. ceturksnī reģistrēts Jelgavas novada Zaļenieku pagastā – 13 tūkstoši eiro/ha, zemnieku saimniecībai iegādājoties zemes gabalu 27 ha platībā.

Augstākā vidējā cena bijusi Zemgalē, sasniedzot nepilnus 7000 eiro/ha. Kurzemē hektārs zemes maksā 5600 eiro, Vidzemē 4200 eiro, bet Latgalē 3200 eiro.

Visvairāk darījumu ar LIZ reģistrēti Zemgalē (151) un Pierīgā (149). Reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā 1-3 mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā.

Savukārt meža īpašumu segmentā 3. ceturksnī vidējā cena lielāko investoru darījumos sasniedza 3672 eiro/ ha, savukārt lielāko investoru ar ārvalstu kapitālu zemju pirkumos – 4200 eiro/ha.

Meža zemju tirgū pieprasījums saglabājas stabils. Kā pauž "Latio", būtisks cenu kritums nav gaidāms, un šā gada beigās ir iespējams pat neliels cenu kāpums.

"Latio" mežu vērtēšanas eksperts Antons Seļeznovs paredz, ka tuvākajos gados tirgū varētu palielināties piedāvāto izcirtumu skaits – īpašnieki veic kailcirti saskaņā ar jaunajiem normatīvajiem aktiem, kas paredz šo teritoriju atjaunošanu ar sertificētiem stādījumiem.