Rīgā top jauns kopdzīvošanas nams jauniešiem

Projektu īsteno nekustamā īpašuma attīstītājs "Kaita Group", kas līdzīgus kompleksus jau ir izveidojis Prāgā un Viļņā, bet tapšanas procesā ir nams Londonas centrā. Kopumā uzņēmums "Youston" projektos ir ieguldījis 95 miljonus eiro.

"Iespējams, "co-living" jeb kopdzīvošana varētu raisīt asociācijas ar kopmītnēm, taču šis koncepts ir krietni attīstītāks, jo tā pamatā ir dalīšanās ekonomikas pieeja – resursi tiek efektīvāk izmantoti, samazinot nepieciešamību pēc privātām telpām, kas ikdienā netiek aktīvi lietotas. Tā mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, piedāvājot koplietojamas dzīvojamās telpas, kas veicina socializāciju un rada kopienas sajūtu cilvēkiem no visas pasaules," saka "Bigbank" Latvijas filiāles korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Jaunajā namā būs privāti dzīvokļi, kā arī koplietošanas telpas, piemēram, trenažieru zāle, sauna, meditācijas telpas, kinoteātris, lasītava, kopīga ēdamistaba un kopstrādes risinājumi. Taču vispievilcīgākais aspekts ir starptautiskā kopiena – dažos no jau īstenotajiem "Youston" projektiem dzīvo un laiku kopā pavada cilvēki no desmitiem dažādu valstu.

Paredzēts, ka atjaunotais 174 dzīvokļu projekts Rīgas centrā tiks atklāts 2025. gada vidū.

"Kaita Group" izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys) norāda, ka personīgās telpas un kopienas vides apvienojums kļūst aizvien izplatītāks un pieprasītāks dzīvesveids jauniešiem un studentiem arī Baltijā.

"Mēs jau kādu laiku vērojam strauju kopdzīvošanas telpu popularitātes pieaugumu Rietumu valstīs, un šī tendence tagad nostiprinās arī Lietuvā un kaimiņvalstīs. "Youston" paplašināšanu diktē veiksmīgi līdzīgi īres projekti Viļņā un Prāgā, kā arī pieprasījuma pieaugums," piebilst Latvis.

"Kaita Group" pārvaldīto projektu dati liecina, ka vairāk nekā puse no kopdzīvošanas nama "Youston" iemītniekiem Viļņā ir ārzemnieki – studenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem un strādājošie vecumā no 26 līdz 35. Tiesa, pēdējie biežāk izvēlas projektu "Youston Apartments" Viļņas apkaimē Naujamiestis. Latvis norāda, ka kopdzīvošanas mājokļi ir pielāgoti gan studentu, gan strādājošo īrnieku dažādajām vajadzībām.

"Kopdzīvošanas projekti Rietumeiropā kļuvuši par alternatīvu strauji augošajām mājokļu cenām, īpaši pilsētu centros. Šis ir veids, kā pievilcīga vieta mājoklim kļūst pieejama gan gados jaunākiem, gan nobriedušākiem iedzīvotājiem. Vienlaikus šāds risinājums ir piemērots arī tā dēvētajiem digitālajiem nomadiem, kuri visbiežāk ir augstas raudzes eksperti, taču regulāri maina dzīvesvietu," uzskata Grodskis.

Pēc nekustamo īpašumu konsultāciju aģentūras "Knight Frank" 2024. gada ziņojuma datiem, Londonā un citās Lielbritānijas pilsētās kopdzīvošanas telpu skaits pieaug neticamā tempā. Prognozēts, ka līdz 2025. gadam šo telpu skaits Lielbritānijas galvaspilsētā pieaugs gandrīz trīskārt, salīdzinot ar 2022. gadu, un sasniegs 20 tūkstošus projektu.

Latvis ir pārliecināts, ka kopdzīvošanas risinājumu popularitāte nākotnē tikai palielināsies.

"Agrāk īpašums tika uzskatīts par finansiālo panākumu simbolu, taču tagad arvien vairāk jauno cilvēku, īpaši Z paaudzes pārstāvji, izvēlas dzīvesveidu, kas orientēts uz pieredzēm, mobilitāti un kopienu. Šie cilvēki vairāk vērtē brīvību un dalīšanās ekonomiku nekā saistības, iegādājoties mājokli," saka Latvis.

Statistika ir viennozīmīga – Eiropā un ASV ģimeņu skaits ar bērniem samazinās, bet vientuļu cilvēku skaits pieaug. Tas īpaši attiecas uz lielajām pilsētām, kur kopienu telpas piedāvā ne tikai jumtu virs galvas, bet arī iespēju veidot sociālus kontaktus. Piemēram, Lielbritānijā vairāk nekā 70 % kopdzīvošanas telpu iemītnieku ir vecumā no 26 līdz 40 gadiem, un bieži vien viņi dzīvo vieni. Šādas telpas ne tikai mazina vientulības sajūtu, bet arī nodrošina pievilcīgu sociālo vidi.

"Palielinoties tehnoloģiju nozīmei un arvien vairāk cilvēkiem strādājot attālināti vai kā ārštata darbiniekiem, elastīgums kļūst par būtisku dzīves aspektu. Kopienu projekti bieži piedāvā modeli "viss iekļauts", kas aptver ne tikai dzīvojamo telpu, bet arī kopstrādes risinājumus. Tas īpaši piesaista ārštata speciālistus, kuriem ir svarīgi ērti strādāt, piekļūt internetam un tajā pašā laikā būt daļai no kopienas," pauž Latvis.