Gada sākumā mājokļu tirgū Latvijā novērota ziemai neraksturīga pircēju interese, informē šajā jomā strādājošais uzņēmums "Latio".
"Mājokļu pircēju pārliecības indeksa" dati:
60 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (60 – decembrī; 61 – novembrī; 63 – oktobrī; 65 – septembrī; 65 – augustā; 70 – jūlijā);
13% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (13% – decembrī; 12% – novembrī; 10% – oktobrī; 11% – septembrī; 12% – augustā, 8% – jūlijā; 9%);
14% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (14% – decembrī; 15% – novembrī; 17% – oktobrī; 18% – septembrī; 17% – augustā; 15% – jūlijā; 17% );
65% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (65% – decembrī; 66% – novembrī 66% – oktobrī; 64% – septembrī; 61% – augustā; 59% – jūlijā).
Lai gan janvāris Rīgas mājokļu tirgū iesācies ar mērenu dinamiku, mēneša otrajā pusē bija manāms aktivitātes pieaugums. Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits samazinājies par vairāk nekā 33%, sasniedzot 3280 mājokļus, savukārt īres dzīvokļu piedāvājums sarucis līdz 2430 (-19%, salīdzinot ar decembri). Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas – dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro.
Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos pārsniedz piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās; janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļi jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas skaidrojamas ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu. Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, jauno projektu cenas pārdošanas sludinājumos kāpušas par nepilniem 3% (2850 EUR/ m²), turpretī noslēgtajos darījumos uzrāda 6% samazinājumu, iekštelpu platības vidējai cenai "nokrītot" līdz 2610 EUR/ m². Līdzīga aina paveras arī jauno projektu otrreizējā tirgū, kur vidējās cenas mājokļiem apkaimēs samazinājās par 5% (1950 EUR/m²), savukārt Rīgas centrā pieauga par nepilniem 2%, sasniedzot 3070 EUR/ m².
Lai gan pircēju interese arvien prevalē par labu kvalitatīviem, dzīvošanai gataviem īpašumiem, pamazām atgriežas pieprasījums pēc nerenovētiem dzīvokļiem izdevīgākas cenas dēļ. Augusi interese par privātmājām un apbūves zemēm Pierīgā, kas parasti ir raksturīgāka tendence pavasara, ne ziemas mēnešiem.
Pieaug bezkredīta darījumu skaits
Latvijas mājokļu tirgū iezīmējusies būtiska tendence – arvien vairāk pircēju iegādājas īpašumu bez bankas finansējuma. Vairums darījumu notiek par pircēju pašu uzkrātajiem līdzekļiem vai ar minimālu hipotekārā kredīta piesaisti.
Janvārī šādu bezkredīta darījumu īpatsvars mēneša ietvaros bija 45%, savukārt gada beigās sasniedza jau 66%. Galvenokārt darījumi ar pašu līdzekļiem notiek ar dzīvokļiem, nelielām privātmājām vai lauku īpašumiem līdz 100 000 eiro. Lai gan 2024. gadā Eiropas Centrālā banka pieņēma vairākkārtīgus lēmumus pakāpeniski samazināt Euribor likmes, šāds solis nav būtiski ietekmējis pircēju lēmumus – iedzīvotāji ir iemācījušies kritiskāk izvērtēt sev pieejamās kreditēšanas iespējas, labprātāk slēdzot darījumus par saviem līdzekļiem, secina "Latio".
Reģionos arvien populārs ir tā sauktais mazais mājokļu kredīts (patēriņa kredīts) līdz 20 000 eiro, kas nereti ir vienīgā iespēja iegādāties īpašumu, ņemot vērā banku ierobežoto kreditēšanu ārpus Rīgas.
Būvniecības apjomi Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm
Neskatoties uz to, ka būvniecības izmaksas pērn augušas visā Baltijā, jaunu ēku celtniecība pie mums attīstās daudz lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Ja vēl 2011. gadā visās trīs valstīs jauno projektu būvniecības apmēri noritēja līdzīgi, pēdējo trīs gadu laikā Latvija vairs nespēj tikt līdzi Igaunijas un Lietuvas tempam, kamēr kaimiņvalstis piedzīvo straujāku izaugsmi. Daļēji tas skaidrojams ar valsts likumdošanu un tās birokrātisko pusi, proti, Latvijā vajadzīgs vairāk nekā pusgads būvatļaujas saņemšanai, kamēr Lietuvā un Igaunijā to var iegūt divu līdz trīs mēnešu laikā, atzīmē "Latio". Arī izmaksu ziņā Latvija ir topa augšgalā – būvatļaujas saņemšana attīstītājam veido 0,4% no kopējās būves vērtības.
Augstās izmaksas un likumdošanas nepilnības bremzē arī jauno projektu attīstību reģionos, kur piedāvājums nespēj sasniegt pieprasījumu. Īpaši izteikta interese par jaunajiem projektiem novērojama Liepājā, Jelgavā un Valmierā. Tomēr mājokļu trūkums jaunuzbūvētās ēkās nav apstādinājis tirgu – pieprasītākajās lokācijās pircēji ir gatavi iegādāties arī zemākas kvalitātes īpašumus. Piemēram, Liepājā darījumu skaits stabili audzis kopš 2022. gada, ko veicinājušas pircējiem pievilcīgas mājokļu cenas, kas, pēc "Latio" aplēsēm, gada laikā samazinājušās par 12%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
