Foto: DELFI

Šā gada martā mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, savukārt pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu, novērojusi nekustamā īpašuma kompānija "Latio".

Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, rāda tās jaunākais "Mājokļu pircēju pārliecības indekss".

Martā jauno projektu cena otrreizējā tirgū Rīgas centrā vidēji svārstījusies ap 2500 eiro/ m², bet apkaimēs – 1930 eiro/ m² jeb par 2% mazāk nekā 2022. gada 4. ceturksnī. Līdz marta vidum galvaspilsētas apkaimēs reģistrēti 90 šādi darījumi. Vairāk nekā puse jeb 59% darījumu ar jauniem mājokļiem otrreizējā tirgū Rīgas centrā notikuši par 2000-3000 eiro/ m², bet gandrīz ceturtā daļa – 3000-4000 eiro/ m² cenu diapazonā.

Vidējās darījuma cena ar sērijveida dzīvokļiem nedaudz pārsniedz 1000 eiro/ m² – iepriekš šāds cenu līmenis novērots 2021. gada vasarā.

Cenu nepazemina

Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, martā nedaudz pieaugusi pircēju interese pēc kvalitatīviem, dzīvošanai gataviem īpašumiem, prioritāri ņemot vērā tādus faktorus kā ērta atrašanās vieta, augsta energoefektivitāte un mūsdienīga apdare. Mājokļu tirgū šādu īpašumu nav daudz, tādēļ pircēji ir gatavi pacīnīties un piedāvāt augstāku cenu par sludinājumā norādīto – šādu pircēju īpatsvars šobrīd ir 2%. Vairāksolīšanas īpatsvars gan saglabājies nemainīgs kopš 2022. gada vasaras beigām, kad mājokļu tirgū sāka parādīties sabremzēšanās pazīmes.

Šobrīd mājokli par tirgus cenu īpašnieks vidēji var pārdot divu ar pusi mēnešu laikā. Salīdzinājumam – pērnā gada septembrī tam nepieciešamais laiks bija vien 36 dienas. Vidēji 5% no visiem īpašumiem tiek pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas

Tie īpašnieki, kas nesamazināja cenas ziemas periodā, negrasās to darīt arī tagad. Mājokļu piedāvājumā tik tiešām atrodami īpašumi par tirgus situācijai neadekvāti augstu cenu; pircēji tiek "meklēti" jau ilgāk nekā pusgadu – lielākoties tie ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kuri tiek piedāvāti līdz pat 20% dārgāk par to faktisko tirgus vērtību. Ja šādi īpašumi tiktu izlikti pārdošanā par tirgus līmeņa cenām, pircējs, visticamāk, atrastos jau mēneša laikā, lēš "Latio".

Pircēji – elastīgāki

Trešdaļa darījumu notiek bez kredīta piesaistes, savukārt 69% īpašumu iegādājas ar aizdevumu, turklāt, kā novērots, martā pircēji pirmajai iemaksai atvēlējuši krietni lielākas summas. Ņemot vērā arvien pieaugošo "Euribor", potenciālie pircēji meklē papildus veidus, kā veiksmīgāk realizēt plānoto īpašuma iegādi. Aktīvi tiek izmantotas ne tikai "Altum" programmas un personīgie ieguldījumi, bet arī piesaistīta radu palīdzība un pārdoti mantojumos iegūtie īpašumi.

"Daļa pircēju veikuši savdabīgu eksperimentu: objekti, kas rudenī tika izņemti no piedāvājuma, šobrīd sāk atgriezties sludinājumos, tādējādi īpašniekiem pārbaudot izmaiņas pircēju pieprasījumā un reakciju uz šā brīža īpašumu cenām. Pacietība sāk atmaksāties, proti, pircēji, kas nogaidījuši ar īpašuma iegādi, kļuvuši elastīgāki. Lai gan ievērojama pircēju daļa turpina raudzīties jauno projektu virzienā, tiek apsvērts arī otrreizējais tirgus kā starpposms ceļā uz mājokli pirmreizējā jaunajā projektā. Tāpat novērots intereses pieaugums saistībā ar zemes gabala iegādes iespējām," stāsta "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Reģionos situācija atšķiras

Krietni lēnāk reaģē mājokļu tirgus reģionos. Interese par īpašumu iegādi ir Cēsīs un Valmierā, taču izvēli apgrūtina piedāvājuma trūkums. Ierobežots ir lauku īpašumu piedāvājums un trūkst tehniski ziņā labu, kvalitatīvu dzīvokļu par adekvātu tirgus cenu. Vairumā gadījumu darījumi notiek ar bankas finansējumu.

Zemgalē tirgus ir rosīgāks un pircēji ir gatavi iesaistīties arī vairāksolīšanā; šāda situācija vērojama Jelgavā un tās novadā. Turklāt visai liels darījumu īpatsvars notiek par personīgajiem līdzekļiem. Tāpat vērojama aktivitāte jaunu īres dzīvokļu un privātmāju lauciņā, top jauni projekti ilgtermiņa īrei.

Latgalē samazinājies to darījumu skaits, kas notikuši ar bankas finansējumu – lielākoties tiek iegādāti labas kvalitātes dzīvošanai gatavi īpašumi par tirgum atbilstošām cenām, kas jaunajam īpašniekam neprasa papildu ieguldījumus. Pircēji lēmumu par iegādi pieņem salīdzinoši ātri, jo piedāvājums ir ierobežots. Daugavpilī un Rēzeknē trūkst jauno projektu un ēku renovācija norit gausi, tādēļ pamatā piedāvājumu veido otrreizējais tirgus. Privātmājas, kas neprasa lielus ieguldījumus un pārbūvi, var pārdot divās trīs nedēļās, turpretī īpašumus ar cenām krietni virs tirgus līmeņa īpašnieki pārdod nevar jau vairāk nekā gadu, vienlaikus arī neapsverot domu par cenas samazināšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!