Ekonomiskā situācija ir sabremzējusi darījumu tempu ar meža īpašumiem. Proti, kokmateriālu cena slīd lejup, kamēr procentu likmes pieaug. Tomēr, neraugoties uz nosacīto pauzi, darījumu skaits ar meža zemēm un to kopējais apjoms sasniedzis augstāko līmenī pēdējos 17 gados, vēsta nekustamā īpašuma kompānija “Latio”.
Kopsumma darījumos ar zemēm pēdējos divos gados bijusi aptuveni 460 milj. eiro gadā. Meža īpašumu darījumu kopsumma pieaugusi par 26% jeb 17 milj. eiro, bet lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) par 5% jeb 12 miljoniem eiro. Savukārt gandrīz par piektdaļu samazinājusies darījumu kopsumma apbūves zemēm, pērn noslīdot par 19% jeb 29 miljoniem eiro.
Kā skaidro uzņēmuma analītiķi, šīs izmaiņas korelē ar ekonomisko situāciju – būvniecības izmaksas strauji aug, liekot klientiem kļūt apdomīgākiem, turpretim milzīgais cenu lēciens meža zemju segmentā daudzus īpašniekus motivējis tos pārdot.
Tiesa, mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu.
"Latio", salīdzinot reģistrēto darījumu apjomu ar zemes īpašumiem kopš 2006. gada, secina, ka kopš 2009. gada darījumu kopsummas ar apbūves zemēm pakāpeniski samazinājušās, turpretī ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm pieaugušas par 161%. Visvairāk kopš 2009. gada pieaugušas darījumu kopsummas ar meža zemēm: no 22 miljoniem eiro krīzes zenītā 2009. gadā līdz 83 miljoniem eiro pērn (kāpums par 277%).
Lai gan meža zemju cenas kāpušas pamatīgi, procentuāli pērn tie ir tikai 18% no visas kopsummas darījumos ar zemēm – līderos joprojām ir lauksaimniecības zemes (54% no kopējā apjoma), savukārt apbūves zemju kategorija nodrošina nepilnus 28%.
Taču tieši mežu zemes ir vienīgais no trim segmentiem, kur darījumu kopējais apjoms 2022. gadā pārsniedzis 2006. gada līmeni (salīdzinājumam - LIZ darījumos 2006. gadā - 324 milj. eiro, 2009. gadā – 96 milj. eiro, bet pērn – 251 milj. eiro).
lielākās pārmaiņas piedzīvojusi Rīgas apkārtne. 2006. gadā Rīgas reģionā tika reģistrēti 56% no visiem LIZ darījumiem naudas izteiksmē, pērn tā bija vien desmitā daļa, rāda "Latio" dati. Līdzīga situācija arī darījumos ar meža zemēm – 45% 2006. gadā un 8% pērn. Viens no skaidrojumiem – līdz 2008. gadam liela daļa šo lauksaimniecībā izmantojamo zemju Rīgas reģionā tika iegādātas tieši apbūves vajadzībām.
Šobrīd nozīmīgāko darījumu apjomu nodrošina Vidzeme: pērn LIZ darījumos tie bijuši 29% jeb 72,8 milj. eiro, bet darījumos ar meža zemēm – 35% jeb 28,9 miljoni eiro.
"Kopš ekonomiskās krīzes sākuma esam bijuši liecinieki mainīgajam pieprasījumam pēc zemes īpašumiem. Lauksaimniecības zemes turpina būt vērtīgs resurss, bet meža īpašumu popularitāte strauji aug. Pārdošanas rādītāji sniedz zināmu ieskatu, tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka tie neatspoguļo pilnīgu ainu par LIZ un mežu zemju stāvokli – cenas ietekmē gan īpašuma atrašanās vieta, gan augšņu stāvoklis un reljefs. Piemēram, hektāru ziņā identiskas platības LIZ Latvijas dienvidu daļā pie Lietuvas robežas maksās krietni dārgāk nekā Latgales austrumos," skaidro "Latio" tirgus analītiķe Rūta Roze.
Savukārt uzņēmuma Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins akcentē, ka interese par meža īpašumiem saglabājās, taču arvien vairāk jūtams, ka pārdevēji vēl cenšas pārdod savus īpašumus par 2022. gada vasaras cenām, kad tās bija sasniegušas savu vēsturiski augstāko punktu. "Lai gan šī brīža situācija ir ievērojami labāka nekā pirms 2018. gada, daļa pircēju tomēr izvēlas nogaidīt vai dod priekšroku tādu īpašumu iegādei, kas jau ir izstrādāti un nerada bažas par vērtības kritumu kokmateriālu cenu ietekmē," viņš skaidro.
"Latio Lauku īpašumu tirgus indeksa" dati aprīlī
Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):
- 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu;
- 165 eiro/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 eiro/ ha; martā – 183 eiro/ ha; februārī – 183 eiro/ha; janvārī – 178 eiro/ha);
- 330 eiro/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (tikpat arī janvārī - martā).
Meža īpašumi:
- 65% – vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev (2023. gada aprīlī 65%; martā 64%; februārī – 62%; janvārī – 60%);
- 60% pārdevēju īpašumu realizējuši zem tirgus cenas (2023. gada javnārī - aprīlī - 50%;
- 15 dienas – vidēji tik ilgs laiks paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu (2023. gada aprīlī – 5 dienas; martā – 1 h; februārī – 30 min; janvārī – 30 minūtes; 2022. gada decembrī – 15 minūtes).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!