Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garš tunelis pie Daugavpils – Polockas dzelzceļa līnijas, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Noslēgumam tuvojas pontonu ceļa izbūve operatīvākai Baltā ezera šķērsošanai. Vairāk nekā 150 pontonu jau ir samontēti, atlikuši vien apkārtnes labiekārtošanas darbi. Tāpat patlaban tiek veidota Melnā ezera šķērsošanas infrastruktūra. Šie objekti ekspluatācijā varētu tikt nodoti tuvāko mēnešu laikā, prognozē VNĪ valdes priekšsēdētājs.
"Uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu," uzsver Griškevičs.
Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūves 1. kārtā (85,45 km) iekļautajos posmos ir atlicis izbūvēt aptuveni 13 km žoga. Šajā kārtā līdz 2023. gada 28. augustam izbūvēti 84% jeb 72 km.
Aptuveni pusē no 2. kārtā (63,9 km) iekļautajiem posmiem notiek būvdarbi un pagaidām ir izbūvēti 2 km žoga.
2. kārtā ir atmežota valsts robežas josla 30,47 km garumā. Papildu atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm aptuveni 30 km garumā. To būs iespējams īstenot, tiklīdz būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes. 2. darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024. gada beigām.
3. jeb Daugavas kārta paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā.
Sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar ES fondu atbalstu. Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets atļāva VNĪ uzņemties finanšu saistības 5,8 miljonu eiro apmērā patruļtakas izbūvei Daugavas kārtā.
Līdz 2023. gada 12. septembrim būvniecības uzņēmumi ir aicināti pieteikties atklātajā cenu aptaujā par žoga izbūvi gar Latvijas – Krievijas robežu 57 km garajā prioritārajā posmā starp Krivandas RSN un Aizgāršas RSN.
Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Darbi pirmajā kārtā 85,9 km garumā tiks pabeigti līdz 2023.gada beigām, bet otrajā kārtā 63,9 km garumā un trešajā kārtā aptuveni 16,7 km garumā – līdz 2024.gada beigām.
Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN).
Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
