Īres tirgus Latvijā gatavojas kvalitatīvam lēcienam, uzskata mājokļu attīstītājs 'Bonava'

ASV šobrīd novērojama tendence, ka īres tirgū aktīvākie klienti ir ne tikai t.s. mileniāļi, kas dzimuši ap gadu tūkstošu miju un šobrīd iekārto savu pirmo mājokli, bet arī "baby boom" paaudzes pārstāvji, kam šobrīd ir ap 60 gadiem. kuriem apnicis uzturēt savu īpašumu.

Īres mājokļu attīstītājiem un apsaimniekotājiem tas nozīmē, ka jāmaina pakalpojumi, kurus viņi piedāvā saviem klientiem. Vecāka gadagājuma iedzīvotājiem ir aktuālas ērtības, kas ļaus komfortabli novecot savās mājās: lifti, rampas, drošības sliedes vannas istabās utt. Tāpēc šāds aprīkojums kļūst par normu īres mājokļos.

Arī Latvijā arvien ir to nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku, kuri priekšroku dod īrei, nevis īpašuma iegādei. "Saskaņā ar tirgus datiem šobrīd īrētā mājoklī mitinās aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Rīgā un Pierīgā. Tas liecina, ka īres dzīvokļi joprojām ir populāra izvēle diezgan lielai sabiedrības daļai, jo īpaši jauniešiem un tiem, kuri vēlas saglabāt brīvību, "nepiesienot" sevi konkrētai dzīvesvietai vai nopietnai hipotēkai," norāda Kļaviņš.

Tas nozīmē arī izaicinājumus mājokļu attīstītājiem. Proti, veidojas jauna īrnieku paaudze – cilvēki, kas īrē tāpēc, ka grib īrēt; tā ir apzināta izvēle par labu elastībai un brīvībai. Ja kādā brīdī to var atļauties, viņi labprāt dzīvo pilsētas centrā; ja atrod interesantu darbu, meklē dzīvesvietu tuvāk jaunajai darbavietai; ja mainās ģimenes apstākļi, pielāgo tiem arī savu dzīves telpu.

"Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, privatizācijas laikā, visiem šķita, ka vajag visu savu, bet šobrīd šī uztvere mainās," spriež Kļaviņš. "Otrs aspekts, kāpēc cilvēki labprātāk izvēlas īrēt, nevis pirkt īpašumu, ir iespēja dzīvot noteiktā lokācijā. Piemēram, var nebūt lielu iespēju nopirkt dzīvokli konkrētā pilsētas centra ielā, toties īres piedāvājums tajā pašā areālā ir pietiekami liels. Šāda sistēma strādā daudzās Eiropas valstīs – centrā īpašumus var tikai noīrēt, pārdošanā tie nonāk ļoti reti vai arī ir ļoti dārgi, toties īres tirgus ir dzīvs un rosīgs," viņš klāsta.

Kaut arī inflācija ir atstājusi savu nospiedumu uz sabiedrības pirktspēju, tā nav sarukusi tik dramatiski kā 2008. gada krīzē, un cilvēkiem joprojām ir aktuāla kvalitatīva dzīves telpa.

"Pieejami jaunie projekti un arī pirmie īres nami biežāk tiek būvēti nedaudz ārpus centra, meklējot līdzsvaru starp pilsētas infrastruktūru un dabas tuvumu. Savas priekšrocības dzīvei ārpus centra, protams, ir, sevišķi tad, ja blakus atrodas attīstīts sabiedriskā transporta mezgls un centrā var nokļūt ātri un ērti. Jaunajos projektos biežāk ir padomāts par bērnu rotaļlaukumu, zonu sporta aktivitātēm vai omulīgu vietu grilēšanai, kur rīkot kopīgas kaimiņu aktivitātes," teic Kļaviņš.

Taču līdz ar īres mājokļu pieprasījumu būtu jāattīstās arī piedāvājumam – jo vairāk cilvēku būs gatavi īrēt, jo vairāk jaunu īres namu tiks būvēti. Tāpat namīpašnieki būs spējīgi ātrāk renovēt ēkas un atjaunot vecos namus, tādējādi atdzīvojoties arī pilsētas centram. "Tirgum attīstoties līdz noteiktam līmenim, parādīsies piedāvājums. Samazinoties kapitāla izmaksām, namīpašnieki varēs aizņemties renovēšanai, un tas ļaus attīstīt īres segmentu," cerīgs ir "Bonava Latvija" vadītājs.

Īres tirgū pieprasītākie ir divistabu dzīvokļi – tādos vēlētos dzīvot 53% respondentu, galvenokārt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri izvēlētos mēbelētu mājokli, liecina "Bonava Latvija" veiktā aptauja. Savukārt ģimenes ar bērniem biežāk izvēlētos nemēbelētu trīs istabu vai plašāku dzīvokli.

Svarīga ir arī ēkas atrašanās vieta: biežāk cilvēki izvēlētos apkaimi, kurā jau šobrīd dzīvo un kuru labi zina. Joprojām jūtamas arī Covid-19 pandēmijas sekas: darbs mājās daudziem licis pārvērtēt prasības pret savu mājokli, un neatkarīgi no istabu skaita svarīgākais faktors ir mājokļa funkcionalitāte un pārdomāts telpu plānojums.

"Neviens vairs nevēlas maksāt par liekiem kvadrātmetriem, kuri netiek pilnībā izmantoti. Piemēram, mūsdienās cilvēki drīzāk dod priekšroku kompaktām, nevis pārlieku plašām guļamistabām. Arvien vairāk iedzīvotāju vēlas tādu dzīves telpu, kuru var viegli transformēt. Arī ārtelpa kļūst svarīgāka, turklāt tas ne vienmēr nozīmē lielu pagalmu. Tā var būt arī neliela terase vai balkons, kas kļūst par papildu apdzīvojamo platību," apraksta Kļaviņš.

Viņš teic, ka ģimene, kas var atļauties īrēt lielu divistabu dzīvokli, drīzāk izvēlas mazu trīs istabu mājokli, lai katram ģimenes loceklim būtu sava privātā dzīves telpa. Tas ir signāls attīstītājiem, ka pienācis laiks radīt jaunu piedāvājumu, viņš uzskata.

Lielāko daļu tirgus Latvijā veido "privātpersona privātpersonai" darījumi, vien neliela daļa no tā ir izīrētāji, kam tas ir bizness. Turklāt ir maz dalībnieku, kas reģistrē savu darbību un par to maksā nodokļus. Visplašākais ir "pelēkais" īres tirgus, kuru neviens īsti nekontrolē.

Tas nozīmē, ka īres tirgus stagnē, līdzīgi kā kā otrreizējo mājokļu tirgus, un neviens īpaši nedomā par attīstību, sevišķi tad, ja izīrējams ir tikai viens dzīvoklis, uzskata Kļaviņš.

Viņš gan paredz, ka jau tuvā nākotnē sagaidāmas izmaiņas. "Cilvēki meklē lētus mājokļus, taču atbilstoša piedāvājuma nav. Tāpēc nākamais solis īres tirgus biznesā ir kvalitatīva piedāvājuma attīstība, renovējot dzīvokļus un ēkas, kā arī piedāvājot garākus īres termiņus. Privātais izīrētājs līgumu parasti slēdz uz gadu, turklāt īrniekam nekad nav garantija, ka īpašnieks pēc gada neliks izvākties un dzīvokli neatdos kādam radiniekam vai draugam, savukārt īres namu attīstītāji un profesionālie izīrētāji varētu piedāvāt vidēja termiņa un ilgtermiņa īres līgumus, kas arī būtiski celtu īrnieku kvalitātes prasības un liktu attīstīt kvalitatīvu piedāvājumu, kaut arī par augstāku cenu. Turklāt, īrejot no profesionāliem izīrētājiem, cilvēks vienmēr varēs justies droši, ka īres iespējas nekur nepazudīs," spriež Klaviņš.

Cilvēki kā svarīgāko pakalpojumu vai aprīkojumu "Bonava Latvija" aptaujā atzina ēkas energoefektīvas ar paredzamām un zemām apkures izmaksām (62%). Savukārt 54% aptaujāto būtu svarīgi, lai īres mājoklī ir pilnībā iekārtota virtuve un vannas istaba ar nepieciešamo sadzīves tehniku

Svarīga ir autostāvvieta pie ēkas (47%), kā arī apkaime ar attīstītu sabiedriskā transporta infrastruktūru un pieejamiem pakalpojumu objektiem – bērnudārziem, veikaliem, kafejnīcām, sporta zālēm, frizētavām (45%).

"Energoefektivitāte straujās inflācijas ietekmē ir kļuvusi no patīkama bonusa par ikdienas nepieciešamību, toties par labumiem izvēršas papildu pakalpojumi, kurus nodrošināt nav pa spēkam privātajiem izīrētājiem, kas piedāvā tirgū vienu vai varbūt divus īpašumus. Piemēram, telpas veļas mazgāšanai, kopīgai atpūtai ar kaimiņiem, telpu uzkopšana, iespēja noīrēt darba vietu kopiestrādes telpā u. tml. Tas viss attīstīsies kontekstā ar īres tirgus izaugsmi, jo piedāvājums seko pieprasījumam un vienlaikus arī to veicina," rezumē Kļaviņš.