Būvniecības apjomu kritums jauno mājokļu segmentā ir būtiski samazinājies, ko lielā mērā var skaidrot ar cilvēku pirktspējas un pieprasījuma samazināšanos, ko galvenokārt ietekmējuši banku nelabvēlīgie kreditēšanas nosacījumi un globālais būvniecības izmaksu kāpums.
"Esošie būvniecības apjomi rada pamatotas bažas, ka tad, kad kreditēšanas apstākļi uzlabosies un pieprasījums atgriezīsies, tirgus nespēs apmierināt iedzīvotāju vajadzību pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem," viņš norāda uz vienu no scenārijiem.
Tāpēc daļai iedzīvotāju var nākties piespiedu kārtā meklēt piedāvājumu otrreizējā tirgū, riskējot iegūt savām vēlmēm neatbilstošu mājokli. Pēc Ekšas domām, bankām jau tagad būtu jānāk klajā ar pievilcīgiem un kreditēšanu būtiski stimulējošiem piedāvājumiem augstākās energoefektivitātes klases mājokļu iegādei. "Tas varētu ātrāk atjaunot patērētāju pieprasījumu, vienlaikus ļaujot attīstītājiem kāpināt būvniecības apjomus un tādējādi novēršot tuvojošos jauno mājokļu deficītu tirgū."
"Bonava" pērnruden aptaujā skaidrojusi potenciālo pieprasījumu. No tās izriet, ka mājokli jaunajā projektā apsver iegādāties vairāk nekā 20 tūkstoši rīdzinieku, savukārt dzīvokli pirmskara vai padomju laiku sērijveida ēkā – aptuveni 12 tūkstoši pilsētnieku, izriet no mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" veiktās aptaujas datiem.
Kopumā mājokļa iegādi vai būvniecību tuvākajos gados apsver 31% aptaujāto, savukārt valsts mērogā tikt pie jauna mājokļa ir ieplānojis vidēji katrs ceturtais.
Lielākā gatavība apsvērt jauna mājokļa iegādi vai būvniecību tuvāko gadu laikā ir cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem – šajā vecuma grupā apņemšanos īstenot sapni par savu mājokli akcentē 46% aptaujāto. No tiem 59% izvēlētos dzīvokli pirmskara vai padomju laiku sērijveida ēkā. No šīs pašas vecuma grupas respondentiem, kas dzīvokļa iegādi apsver īstenot četros piecos gados, – 83% dotu priekšroku mājoklim jaunajā projektā. Tāpat izvēli par labu mājoklim jaunajā projektā gatavi izdarīt respondenti vecumā no 30 līdz 49 gadiem.
Ņemot vērā reģionālo iedalījumu, Rīgā iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi jaunajos projektos ir divreiz lielāka nekā citās pilsētās un reģionos, kur respondentu atbildēs izteiktāk dominē vēlme iegādāties vai būvēt privātmāju.
Lielākie šķēršļi, kas cilvēkus attur no jauna mājokļa iegādes, ir pārāk augsta mājokļu cena (49%), pārāk augstas banku aizdevumu procentu likmes (41%) un grūtības sakrāt pirmajai iemaksai (25%). Vēl respondenti nosauc pārliecības trūkumu par spējām atmaksāt aizdevumu (18%), pārāk zemus ienākumus (12%) un nespēju kvalificēties finanšu institūcijas "Altum" atbalstam (6%). Tikai 7% aptaujāto Latvijā norāda, ka viņiem nav nekādu šķēršļu, lai iegādātos jaunu mājokli (Rīgā – 10%).
Aptauju "Mājokļu iegāde" veicis "Norstat Latvija" 2023. gada novembrī, aptaujājot 1003 iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
