Eiropas valstīm aktīvāk jākāpina vēja enerģijas ražošanas jaudas, lai 2030. gadā sasniegtu izvirzītos enerģijas un klimata jomu mērķus, pauž Eiropas Komisijā.
Lai to izdarītu, 2023. gadā Eiropas Komisija iepazīstināja ar divām iniciatīvām, kuru mērķis ir paātrināt vēja enerģijas ražošanu un ieviešanu Eiropas valstīs.
Rīcības plānā tika formulēti seši pīlāri un 15 steidzami darāmie darbi valstīm un privātajam sektoram.
Savukārt pērnā gada nogalē lielākā daļa Eiropas Savienības valstu parakstīja Eiropas vēju hartu, kurā piekrita vairākām brīvprātīgām saistībām, lai atbalstītu Eiropas vēja enerģijas attīstību. 21 ES valsts iesniedza konkrētus solījumus par vēja enerģijas attīstības apjomiem laika posmā no 2024. līdz 2026. gadam. Piemēram, Latvija paudusi, ka līdz 2026. gadam tā vēja enerģijas jaudu sauszemē kāpinās līdz 753,7 MW.
Komisija paziņojumā norāda, ka nepieciešams palielināt ieguldījumus vēja parkos jūrās un okeānos. Pašlaik kopējā jūrās uzstādītā jauda ir 16,3 GW, bet, lai sasniegtu ES valstu saistības, tā katru gadu būtu jāpalielina par 12 GW. Pērn jūrā tika uzstādīts desmitreiz mazāk jaudu jeb 1,2 GW.
EK norāda, ka reģionālās sadarbības stiprināšana, paātrināta atļauju sniegšana, integrēta plānošanas nodrošināšana, infrastruktūras noturības stiprināšana, pētniecības atbalstīšana un piegādes ķēžu attīstība palīdzētu paātrināt progresu vēja enerģijas jaudu izvēršanā.
Kā rāda "Eurostat" dati, 2022. gadā vējš veidoja vairāk nekā vienu trešdaļu (37,5%) no kopējās enerģijas, kas saražota no atjaunojamiem avotiem ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
