Eiropas Parlaments otrdien pieņēma direktīvu, kas ievieš kriminālatbildību par ES sankciju pārkāpšanu un apiešanu. Jaunā direktīva nosaka vienotu pārkāpumu definīciju un minimālos sodus.
ES sankcijas var ietvert līdzekļu un aktīvu (tostarp kriptoaktīvu) iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus, ieroču embargo un uzņēmējdarbības ierobežojumus. Lai gan sankcijas tiek pieņemtas ES līmenī, izpilde ir dalībvalstu ziņā, un pašlaik valda atšķirīgas izpratnes par to, kas uzskatāms par izvairīšanos no sankcijām, kā arī atšķiras par to paredzētie sodi.
Jaunais likums noteiks vienotu definīciju sankciju pārkāpšanai un ietver, piemēram, līdzekļu neiesaldēšanu, ceļošanas aizlieguma vai ieroču embargo neievērošanu, līdzekļu pārskaitīšana personām, uz kurām attiecas sankcijas, vai darījumu veikšanu ar valsts struktūrām valstīs, kurām piemērotas sankcijas. Par sodāmu pārkāpumu kļūs arī finanšu pakalpojumu vai juridisko konsultāciju sniegšana ar mērķi palīdzēt pārkāpt sankcijas.
Direktīva arī definē sankciju apiešanu un nodrošina, ka tas ir sodāms pārkāpums. Piemēri ietver iesaldējamo līdzekļu slēpšanu vai pārsūtīšanu, īpašuma patieso īpašnieku slēpšanu un vajadzīgās informācijas nesniegšanu. Likums nosaka, ka humānā palīdzība vai cilvēku pamatvajadzību atbalstīšana nav uzskatāma par sankciju pārkāpumu.
Direktīva nodrošina atturošus sodus par sankciju pārkāpšanu un apiešanu, kā arī nosaka, ka tas ir krimināls nodarījums, par ko visās dalībvalstīs jāpiespriež cietumsods uz laiku līdz pieciem gadiem. Ja sankcijas pārkāpj vai apiet uzņēmumi, tiesnešiem jābūt iespējai noteikt atturošus naudas sodus, tomēr dalībvalstis var izvēlēties, vai maksimālais sods jāaprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma gada apgrozījumu pasaulē, vai arī kā konkrēti summas “griesti”.
Pēc balsojuma ziņotāja Sofija Velda sacīja: “Blēži, kas pārkāpj Eiropas likumus, palīdz Krievijas iebrukumā. Viņi ir jānoķer, un jāpieliek punkts arī iespējai meklēt labvēlīgāko jurisdikciju. Šis tiesību akts mums ir vajadzīgs, jo dalībvalstu atšķirīgās pieejas rada nepilnības un vājos punktus, un tas ļaus mums arī konfiscēt iesaldētos līdzekļus. Parlaments izvēlējās vērienīgu, harmonizējošu pieeju šim tiesību aktam, un, lai gan nevarējām novērst visas nepilnības, mēs ievērojami uzlabojam pašreizējo situāciju un parādam mūsu stingro atbalstu Ukrainai”.
Likums vēl oficiāli jāapstiprina arī Padomei. Tas stāsies spēkā divdesmit dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī, un pēc tam dalībvalstīm būs viens gads, lai to iestrādātu savos nacionālajos tiesību aktos.
ES savas kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ir pieņēmusi vairāk nekā 40 sankciju režīmus pret trešajām valstīm, un pēdējo reizi — pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā. Tomēr Eiropas Komisija konstatējusi, ka ES sankciju nekonsekventa izpilde ir mazinājusi to efektivitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
