Vairāku ES valstu līderi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu

Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji kopīgā vēstulē EIB aicinājuši paplašināt finansējumu drošībai un aizsardzībai saskaņā ar jaunajām ES prioritātēm. Vēstuli parakstījusi arī Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa.

"Krievijas prettiesiskais agresijas karš pret Ukrainu ir radījis straujas, dziļas un ilgstošas pārmaiņas Eiropas drošības jomā. Mums arī turpmāk jāsniedz spēcīgs politisks, ekonomisks un militārs atbalsts Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un ES ir jāpalielina savs drošības un aizsardzības potenciāls un kapacitāte. Tuvākajos mēnešos mēs noteiksim ES nākotnes stratēģijas prioritātes, un viens no galvenajiem jautājumiem būs drošības un aizsardzības joma," teikts paziņojumā.

Somija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Francija, Vācija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Rumānija, Somija un Zviedrija piekrīt viedoklim, ka EIB finansējums drošībai un aizsardzībai ir jāpalielina atbilstoši ES jaunajām prioritātēm.

EIB ir būtiska loma investīciju finansēšanā Eiropā, un tā darbojas arī kā ES aizdevumu piešķīrējinstitūcija. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis lielāku nepieciešamību pēc investīcijām drošības un aizsardzības jomā Eiropā. Šajā kontekstā tostarp ir steidzami nepieciešamas EIB kreditēšanas iespējas.

Šī brīža situācijā EIB finansējums drošības un aizsardzības jomā tomēr ir paredzēts tikai divējāda lietojuma projektiem. EIB Stratēģiskā Eiropas drošības iniciatīva (SESI) un nesen izveidotais EIF Aizsardzības pašu kapitāla fonds ir vērtīgas iniciatīvas, taču tās ir tikai neliela daļa no EIB pašreizējās darbības jomas.

"Mums ir jāizpēta dažādas iespējas, kas ļautu EIB ieguldīt ar aizsardzību saistītos pasākumos, kas neaprobežojas ar divējāda lietojuma projektiem. Tas nozīmētu apspriest un atkārtoti izvērtēt pašreizējās divējāda lietojuma projektu definīcijas un tās aktivitātes, kas nav iekļautas sarakstā, kā arī pārskatīt aizsardzības nozares kreditēšanas politiku un citus ierobežojošus faktorus. Mēs uzsveram, ka ir svarīgi apspriest šo jautājumu, ņemot vērā ietekmi uz EIB riska profilu un aizsargājot EIB finansējuma bāzi," teikts paziņojumā.

Piemērota EIB politika ne tikai uzlabotu pašas EIB iespējas, bet arī dotu signālu, kas varētu palielināt privātos ieguldījumus drošībā un aizsardzībā un padarīt to pieņemamāku finanšu tirgiem, privātiem ieguldītājiem un bankām. Lai piesaistītu privātos investorus, nekavējoties ir jānovērš šķēršļi, kas kavē privātā sektora darbību. Atbildīgi ieguldījumi ir cieši saistīti ar aizsardzības jomas uzticamību, norāda valstu pārstāvji.

Tāpat ir nepieciešami precizējumi attiecībā uz ES taksonomiju un ilgtspējas pārskatu sniegšanu saistībā ar ieguldījumiem aizsardzībā, lai arī turpmāk varētu pārliecināties, ka nepastāv ierobežojumi, pamatojoties uz ES tiesību aktiem, kā norādīts Eiropas Komisijas nesenajā paziņojumā par jauno Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģiju. ES aizsardzības nozare ir būtiska Eiropas drošības sastāvdaļa, savukārt uzticamai aizsardzības nozarei ir nepieciešamas investīcijas.

"Tāpēc mums ir steidzami jāapspriež risinājumi, kā veicināt EIB turpmākus ieguldījumus drošības un aizsardzības nozarē, vienlaikus saglabājot spēju piesaistīt investorus un, iespējams, paplašināt savu investoru bāzi, kā arī saglabāt savu kredītreitingu. Visbeidzot ES aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes stiprināšana ir svarīga ES konkurētspējas un Eiropas aizsardzības tirgus tālākas integrācijas kontekstā, un tas atbilst arī Līgumos noteiktajiem EIB uzdevumiem," teikts paziņojumā.