Eiropas bankām jāsagatavojas pieaugošajai maksātnespējai, lielākiem ģeopolitiskajiem riskiem un satricinājumiem energoietilpīgās nozarēs, intervijā "Financial Times" brīdinājusi Klaudija Buha, kura janvārī kļuva par Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības nodaļas priekšsēdētāju.
Viņa uzsvērusi, ka bankas vēl nav līdz galam atguvušās, neskatoties uz to, ka tās pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā ir labās pozīcijās.
ECB lēmumi celt likmes līdz rekordaugstam līmenim aizvien meklē ceļu cauri finanšu sistēmai, viņa uzsvērusi, paredzot, ka, visticamāk, vēl kādu laiku pieaugs uzņēmumu bankroti un kredītu saistību nepildīšanas gadījumi.
"Ir ļoti maz ticams, ka sekos strukturālu pārmaiņu periods, kurā nepalielināsies saistību nepildīšanas gadījumi," viņa uzsvērusi, piebilstot, ka Eiropas industriālie reģioni nākotnē izskatīsies ļoti atšķirīgi atkarībā no atjaunojamās enerģijas pieejamības dažādās valstīs.
Reģiona bankas ir baudījušas peļņas pieauguma laikus, jo zemais saistību neizpildes gadījumu skaits un augstās procentu likmes palielinājušas aizdevumu maržas. Tas ļāvis banku akcionāriem atdot vairāk nekā 120 miljardus eiro, kas ir par vismaz 50% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Tomēr Buha satraucas par pašapmierinātību, kurā ieslīgušas bankas, jo metodes, ko tās izmanto, esot pārāk restrospektīvas. "Lielākā daļa riska modeļu, ko izmanto bankas, īsti nesniedz mums stāstu par to, kā riski attīstīsies nākotnē, jo tie ir balstīti uz pagātni," viņa norādījusi.
Apsolot būt "ļoti modrai" šajā jautājumā, Buha vēlas, lai aizdevēji izmantotu konkrētākus scenārijus, nosakot, kā riski var īstenoties nākotnē. "Ņemiet, piemēram, Sarkanās jūras scenāriju vai globālo piegādes ķēžu sadrumstalotību: kā tas ietekmētu konkrētos korporatīvos klientus, sektorus, ar kuriem banka sadarbojas?" viņa teica.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
