Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka ES līmenī ir jārisina problēmas ne tikai zvejniecības un akvakultūras nozarēs, bet visā ražošanas un piegādes ķēdē, tostarp zvejas un akvakultūras produktu apstrādē un tirdzniecībā, "Delfi" informēja ZM.
ES regulējumam, kā arī zvejas un akvakultūras atbalsta pasākumiem ir jābūt sabalansētiem tā, lai ar to uzlabotu ES dalībvalstu ražotāju un operatoru konkurētspēju attiecībā pret trešo valstu konkurentiem. Tas ļautu ievērojami mazināt vai pat pārvarēt pastāvošās ģeopolitiskās un ekonomiskās negatīvās ietekmes sekas.
Par to pirmdien, 25. martā, spriedīs neformālajā ES zivsaimniecības ministru sanāksme Brigē. Tajā dalībvalstis diskutēs par ES zivsaimniecības un akvakultūras nozaru nākotni, spriežot par to, kādi jautājumi jārisina, lai zvejniecības un akvakultūras nozares varētu turpināt strādāt sarežģītajos apstākļos. Sanāksmē piedalīsies arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Savukārt, otrdien, 26. martā, notiks ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdē Briselē. Sanāksmē ES lauksaimniecības ministri apspriedīs nepieciešamos pasākumus, lai ātri un efektīvi reaģētu uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē, jo ES lauksaimniecības preču tirgus stāvoklis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nonācis sarežģītā situācijā.
Lai efektīvi un ātri atbildētu uz lauksaimnieku bažām un atjaunotu viņu uzticēšanos, nepieciešams operatīvi veikt izmaiņas ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamatdokumentos, lai ieviestu elastīgu nosacījumu sistēmu, īpaši saistībā ar labas lauksaimniecības un vides stāvokļa standartiem, kā arī būtiski vienkāršotu KLP Stratēģisko plānu grozījumu procedūras vienkāršošanu, pielāgojot to situācijai dalībvalstīs un lauksaimnieku interesēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
