Sabiedrības novecošanās blaknes – augs pensiju sistēmas un aprūpes izmaksas valstij

No 2009. līdz 2023. gadam iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā Eiropas Savienībā samazinājās no 272 miljoniem līdz 263 miljoniem, un paredzams, ka līdz 2050. gadam tas turpinās sarukt līdz 236 miljoniem.

Arī Latvijā novērojams straujš populācijas kritums. 2009. gadā Latvijā dzīvoja 2,16 miljoni iedzīvotāju, šobrīd tie ir 1,88 miljoni iedzīvotāju. Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 1,78 miljoniem.

Proporcionāli samazināsies arī iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā. 2023. gadā iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem Latvijā bija 62% no kopējā skaita. Tas ir nedaudz virs viena miljona, "Delfi Bizness" stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. Paredzams, ka tuvākajos sešos gados – līdz 2030. gadam – darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā varētu samazināties līdz 886 tūkstošiem. "Tas kritums ir ievērojams," saka Simsone.

VIņa gan teic, ka arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir profesiju vai iedzīvotāju grupas, kas paliek darba tirgū. Ja cilvēku darbspēju mēra līdz 74 gadu vecumam, tad Latvijā 2030. gadā iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15-74 gadiem varētu būt apmēram 903 tūkstoši. Tas jebkurā gadījumā ir ar kārtu mazāk nekā šobrīd.

Pretoties šai tendencei var divos variantos – ar dzimstības veicināšanu vai imigrāciju. "Vērtējot to, cik vāji ar dzimstības veicināšanu sekmējas valstīm ar augstākiem ienākumiem nekā mūsējie, šķiet, ka lielākā reālā iespēja bremzēt novecošanos būs imigrācija," secina "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Visvairāk cietīs nozares, kas izvietotas apvidos, kur novecošanās noris visstraujāk. Šajās vietās galvenokārt izvietota dabas resursu ieguve un sākotnējā pārstrāde, "Delfi Bizness" norāda Strautiņš.

Lai arī lielajās pilsētās caurmērā ir mazāka dzimstība, tās no novecošanās daļēji pasargā iekšējā migrācija – tajās ir augstāki ienākumi, labākas izglītības iespējas un daudzveidīgāks darbavietu pieaugums. Savukārt vismazāk cietīs nozares ar augstiem ienākumiem, piemēram, biznesa un IT pakalpojumi, augsto tehnoloģiju rūpniecība, jo tās spēj "atņemt" darbiniekus citām nozarēm.

Savukārt sabiedrībai jāsamierinās, ka tā strādās arvien ilgāk. Strautiņš norāda, ka tas kļūs iespējams, jo cilvēku veselības stāvoklis pamazām uzlabosies, darba laiks kļūst elastīgāks, kā arī fiziskā darba īpatsvars samazināsies vēl tālāk.

Taču ar to nepietiks, lai stabilizētu pensiju sistēmu, jo, palielinoties vecu cilvēku īpatsvaram, tas valstij nozīmē lielākus izdevumus gan pensiju sistēmā, gan medicīnā un sociālajā aprūpē.

Strautiņš norāda, ka ir valstis, kas nespēs izvairīties no ienākumu aizvietošanas koeficienta samazināšanās, proti, – nākotnē pensijas aizvietos arvien mazāku daļu no pirms-pensionēšanās vecuma ienākumiem.

"Latvijā drīzāk gaidāms nodokļu kāpums, jo mūsu pensiju sistēma jau šobrīd ir diezgan "skopa", bet iekasēto nodokļu attiecība pret IKP – diezgan zema," saka Strautiņš.

Arī paši cilvēki vairāk domās par to, cik daudz līdzekļu viņiem būs pieejami vecumdienās. Ekonomists norāda ka sabiedrības novecošanās veicinās uzkrājumu veidošanu, jo cilvēki vēlēsies par vecumdienu labklājību rūpēties paši.

Eiropas Komisija jau ir pievērsusies pensiju jautājumam. Komisija vērtēs pensiju reformu ietekmi, ieviešot elastīgākās pensionēšanas iespējas un iespēju apvienot pensijas ienākumus ar algu, lai veicinātu gados vecāku darba ņēmēju lielāku līdzdalību darba tirgū. Mūsdienās kopumā darba tirgū neaktīvi ir 21% ES iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem. Lai uzlabotu situāciju, svarīgi atbalstīt dažādu cilvēku iesaisti darba tirgū.

Latvijā gados vecākiem cilvēkiem cilvēkiem iesaistīties darba tirgū palīdz NVA. "Ja vērtējām no NVA skatupunkta, no tiem, kas pie mums meklē atbalstu darba meklēšanai, lielākais īpatsvars ir cilvēki 50 plus," saka Simsone. Šajā vecuma grupā 2023. gadā atbalsta pasākumos, lai iesaistītos darba tirgū, piedalījās gandrīz 15 tūkstoši cilvēku, un aktīvākas ir tieši sievietes.

To, ka tieši vecāka gadu gājuma cilvēki biežāk vēršas pie NVA, lai atrastu darbu, Simsone pamato ar faktu, ka viņiem ir lielāki izaicinājumi atrast vai mainīt darbu. Biežākie iemesli, kāpēc vecāka gadu gājuma cilvēki pamet darba tirgu, ir veselības problēmas un prasmju trūkums. Simsone min, ka šie cilvēki kļūst arī mazāk mobili. “Viņi nav gatavi vairs pārvietoties uz darbu, vēl jo vairāk – viņi nav gatavi mainīt dzīvesvietu”. 

Izaicinājums ir arī stereotipi. “Šajā vecuma grupā vairāk nekā citās ir stereotipu ietekme par to, kas ir vīriešu un sieviešu profesijas,” atklāj Simsone.

Visbiežāk vecāka gada gājuma cilvēki ir nodarbināti pakalpojumu un tirdzniecības nozarē, tuvu seko izglītības, medicīnas un sociālās aprūpes nozare. 

“Ņemot vērā, ka paaudžu nomaiņa gan medicīnā, gan izglītībā nenotiek pietiekami strauji, pieļauju, ka šīs arī būs tās nozares ar gados vecākiem speciālistiem,” secina Simsone. Savukārt skatoties pēc profesijām, liela daļa ir nodarbināta vienkāršajās profesijās, piemēram, palīgdarbos.

Lai iegūtu vai uzlabotu prasmes, NVA piedāvā dažādas atbalsta programmas gan cilvēkiem, kas vēl nav sasnieguši noteikto pensijas vecumu un reģistrējas NVA kā bezdarbnieki, gan tiem, kas jau ir sasnieguši pensijas vecumu. Aktivitāte šajos nodarbinātības veicināšanos pasākumos cilvēkiem vecākiem par 50 gadiem ir samērā liela. No visiem klientiem, kas ir iesaistījušies visa veida NVA piedāvātajos pasākumos, 36% ir bijuši vecāki par 50 gadiem, tie ir vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku. 

Par publikācijas saturu atbild tās autori. Eiropas Savienība nenosaka publikāciju saturu un to iespējamo tālāko izmantošanu.eirop