Eiropas ražotāju cīņa ar Ķīnas precēm saasinās; Latvijas uzņēmumi savas pozīcijas spēj noturēt

Eiropas, tai skaitā arī Latvijas ražotāji joprojām gan saskaras arī ar to, ka uzņēmumi Ķīnā kopē viņu preces. "Delfi Bizness" pēta, kā Ķīnas ražotāji ietekmē ES tirgu un kā vietējiem uzņēmumiem saglabāt savu konkurētspēju pret "pasaules lielākajā rūpnīcā" ražotajiem produktiem.

Ķīnas loma starptautiskajā tirdzniecībā strauji pieauga pēc tās pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai 2001. gadā, kļūstot par nozīmīgu piegādātaju ASV un ES. Šo notikumu izceļ arī "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, jo, viņaprāt, tam sekojošā globalizācija, un rūpniecībās pārcelšanās uz Ķīnu noteikti ietekmēja arī Latvijas ekonomikas deindustrializāciju pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šī gadsimta pirmajā desmitgadē.

"Piemēram, 2008. un 2009. gada krīzē, ko izraisīja nekustamo īpašumu burbuļa plīsums, darba vietu skaits Latvijas rūpniecībā samazinājās par gandrīz 50 tūkstošiem, kas ir vairāk nekā būvniecībā, kur tika zaudētas aptuveni 45 tūkstoši darba vietas," "Delfi Bizness" norāda Āboliņš.

Pēdējos gados Ķīnā ražoto preču un izejvielu importa īpatsvars ES un Latvijas kopējā ievesto preču apjomā ir ievērojami palielinājies.

Ķīnas daļa ES importā vairākām precēm ir palielinājusies par vairāk nekā 5%. Vislielākais pieaugums bija tādām precēm kā autotransporta līdzekļi, elektriskās iekārtas un ķīmiskās vielas. Turklāt vietējiem uzņēmumiem arvien grūtāk konkurēt ar Ķīnas lētā importa pārmērīgo daudzumu.

Arī tehnoloģiju inovāciju jomā ES krietni iepaliek gan no Ķīnas, gan no ASV. Lai gan Eiropa saglabā vadošu lomu zaļo tehnoloģiju inovāciju jomā, tā atpaliek digitālo inovāciju jomā. Ķīna un ASV jau ir izsniegušas divreiz vairāk patentu digitālajām tehnoloģijām. Ķīnas pieaugošie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir nesuši augļus, secināts Eiropas Investīciju bankas ziņojumā.

Āboliņš uzskata, ka šobrīd Ķīna Latvijas ražotājus tiešā veidā neapdraud, vismaz ne tādā mērogā kā pirms 15-20 gadiem, jo ir mainījusies politiskā situācija, ražošanas pārnešana uz Ķīnu no rietumvalstīm vairs nenotiek, kā arī ražošanas izmaksas Ķīnā vairs nav tik zemas. 

Vienlaikus arī Baltijas reģions ir pielāgojies Ķīnas klātbūtnei pasaules ekonomikā, sekmīgi attīstot nozares, kur ir pieejami vietējie resursi, piemēram, kokapstrādi un pārtikas produktu ražošanu. Kā arī attīstot nišas nozares kā poligrāfija un būvniecības materiāli, kur Ķīna atrodas pārāk tālu vai šī nozare globāli ir relatīvi maza, piemēram, sakaru iekārtu ražošana, norāda ekonomists.

“Šobrīd Ķīnas konkurenci mēs drīzāk izjūtam netieši, jo strādājam Eiropas tirgū kā daļa no Eiropas ražošanas ķēdēs,” saka Āboliņš. Energoresursu cenu kāpuma dēļ sarežģīta situācija šobrīd ir energoietilpīgās rūpniecības nozarēs, piemēram, ķīmisko produktu ražošanā, kas arī var negatīvi ietekmēt visu Eiropas rūpniecību kopumā. 

Ķīnas konkurence arī jūtama nozarēs, kurās mums nav vietējo resursu un kuras ir globāli tirgojamas, piemēram, metālapstrāde un mašīnbūve, ķīmisko produktu un elektrisko iekārtu ražošana. 

Īpaši izteikti Ķīnas konkurenci izjūt autobūvē, jo notiek pāreja uz elektroauto. Autobūve Eiropā veido 8-9% no visas rūpniecības un Eiropas konkurētspējas zudums šajā nozarē pasaulē noteikti ir drauds arī Latvijas rūpniecībai, norāda Āboliņš. 

Kā liecina politikas grupas "Transport & Environment" veiktā analīze, sagaidāms, ka jau šogad viena ceturtdaļa no ES pārdotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem būs ražoti Ķīnā.  

Autotirgotāja “Moller Auto” izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena “Delfi Bizness” norādīja, ka Ķīnas elektroauto ražotājiem tik tiešām ir augsta ražošanas kapacitāte, vienlaikus Ķīnas elektroauto ražotājiem ir arī nepilnības, piemēram, rezerves daļu trūkums un dažkārt arī kvalitātes aspekti. 

“Eiropas auto tirgū šādu problēmu nav, proti, līdzās elektroauto pieejamībai, arī ražotāju oriģinālo detaļu pieejamība ir garantēta,” “Delfi Bizness” saka Gerkena. 

Uzņēmums Latvijā konkurenci ar Ķīnas elektroauto neizjūt. “Mūsu elektroauto tirgus attīstās, proti, gan auto pieejamība un cena, gan arī tehnoloģiskie risinājumi ar katru gadu pielāgojas arvien dažādākām pircēju kategorijām,” norāda Gerkena. To apstiprina arī uzņēmuma elektroauto pārdošanas apjomi, kas 2023. gadā auga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu.

Gerkena uzsver, ka Eiropas auto nozares ražotāji ļoti labi apzinās Ķīnas elektroauto straujo attīstību un arī savu auto attīstībā investē nozīmīgus resursus. “Domāju, ka jau tuvāko divu gadu laikā būtiski mainīsies arī Eiropas ražotāju elektroauto modeļu akumulatori, tiem vienā uzlādes reizē mērojot jau aptuveni 600 līdz 700 kilometru, kas uzreiz ir lielāks pamudinājums iegādāties elektroauto arī tai iedzīvotāju grupai, kas nedzīvo lielpilsētās,” saka “Moller Auto” pārstāve. 

Šī gada beigās Eiropas Komisija plāno pabeigt izmeklēšanu par Ķīnas elektromobiļu ražošanu, kas varētu novest pie augstāku tarifu noteikšanas Ķīnas importam, ziņo "Financial Times". Gerkena uzskata, ka uz kādu laiku tas varētu būt risinājums, bet ne ilgtermiņā.

Viņa arī norāda uz iedzīvotāju pieaugošo interesi un zināšanām un ir pārliecināta, ka viņi dos priekšroku Eiropas ražotājiem. Vienlaikus viņa uzsver nepieciešamību attīstīt valsts atbalsta mehānismu, lai elektroauto padarītu pieejamākus gan privātpersonām, gan juridiskajam sektoram.

Pastāv stereotips, ka Ķīna ir valsts, kurā notiek produktu kopēšana un viltus produktu ražošana, taču tā vairs gluži nav. “Ķīnas ekonomika pēdējos 20-30 gados ir ļoti būtiski mainījusies un šobrīd to noteikti vairs nevar saistīt tikai ar zemas kvalitātes preču ražošanu, kā arī Rietumu produktu kopēšanu,” saka Āboliņš. 

Taču faktu, ka Ķīnas ražotāji kopē Latvijā ražotas preces, “Delfi Bizness” apstiprina gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), gan Latvijas Eksportētāju asociācija. “Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ liela daļa Latvijas uzņēmumu nemaz neizvērtēja Ķīnas tirgu kā iespēju eksportam,” norāda LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta direktora vietnieks Jānis Kovaļevskis.

Kristīna Grapmane, kura ir Latvijas eksportētāju asociācijas valdes locekle un izpilddirektore kosmētikas līdzekļu ražotājā “Stenders”, kuram 70% no kopējā apgrozījuma veido Ķīnas tirgus, “Delfi Bizness” stāsta, ka kosmētikas industrijā produkta unikalitāte sākas jau ar izejvielu izvēli un tehnoloģiskajiem procesiem, kur katrai niansei ir nozīme. 

Līdzīgu stratēģiju viņa iesaka arī citiem uzņēmumiem. “Fokusēties uz specializētām, augstas pievienotās vērtības precēm vai pakalpojumiem, kuros kvalitāte un uzmanība detaļām ir būtiska,” saka Grapmane.

Viņa norāda, ka ir vērts apsvērt patentu reģistrāciju, ja produkts ir unikāls. Kā arī noteikti jāaizsargā zīmols un nosaukums, reģistrējot tos kā preču zīmi, jo tas palīdzēs nodrošināt tiesisku aizsardzību un saglabāt konkurētspēju tirgū. 

“Tāpat svarīgi ir veidot ilgtermiņa partnerattiecības un stiprināt sadarbības līgumus, kas nodrošina intelektuālā īpašuma aizsardzību un pārredzamu sadarbību,” saka Grapmane. Turklāt uzņēmējiem ir jāiegulda pētniecībā un attīstībā, lai radītu unikālus produktus vai pakalpojumus, kas ir grūti kopējami. Viņa min savu uzņēmumu kā piemēru, jo “Stenders” iepakojumiem ir unikālas formas, kuras nokopēt ir ļoti dārgi. 

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.