'Latvija vienmēr novērtējusi Krievijas draudus' – saruna ar EK priekšsēdētājas vietnieci

Kādi ir galvenie riski, kurus Krievija varētu radīt gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisei?

Galvenos riskus rada atklātā un slēptā manipulācija ar sabiedrības viedokli ES dalībvalstīs. Atklātā manipulācija notiek, izmantojot dezinformāciju. Mums ir pētījumi, kas liecina, ka lielākā daļa prokremlisko un pret Ukrainu vērsto naratīvu nāk tieši no Krievijas un Kremļa.

Šāda veida vēstījumi tiek izplatīti visā Eiropā, piemēram, apgalvojot, ka ukraiņi ir nacisti, viņi nav pelnījuši savu valsti, kā arī – tieši Ukraina esot sākusi karu. Protams, daļa vēstījumu specifiski tiek pielāgota konkrētajai valstij, taču kopējais naratīvs ir vienāds – neuzticība demokrātiskajai sistēmai.

Slēptā manipulācija toties notiek, izmantojot korumpētus politiķus un citus ietekmes kanālus. Mēs redzam, ka galvenais šādu kampaņu mērķis ir mainīt politisko dienaskārtību Eiropas Savienībā, tostarp apturot atbalstu Ukrainai.

Vai jums ir kādi novērojumi par to, kā Latvijai izdodas cīnīties ar Krievijas radīto dezinformāciju?

Ņemot vērā, ka Latvijai ar Krieviju ir gan kopīga robeža, gan atsevišķi vēstures posmi, Latvija ir viena no tām valstīm, kas vienmēr adekvāti novērtējušas Krievijas radītos draudus. Iepriekšējā reizē, kad es apciemoju jūsu valsti, man bija sarunas gan ar politiķiem, gan ar faktu pārbaudītājiem un citiem iesaistītajiem, un viņi jau toreiz – pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā – brīdināja par Krievijas spiediena pieaugumu informatīvajā telpā.

Kādi ir galvenie šī spiediena kanāli?

Lielās platformas, piemēram, "Facebook", "Google", "YouTube" un atsevišķos ES reģionos "Telegram", ir kā medusmaize Krievijas propagandai. Velkot paralēles ar pagātni, aicinu iedomāties, kas būtu noticis, ja Gēbelsam būtu bijusi pieeja "Facebook". Cik daudz vieglāk viņam būtu bijis ietekmēt sabiedrisko domu! Tagad mēs redzam, ka Putinam ir piekļuve šādiem informācijas "lielceļiem", kas ļauj strauji izplatīt viņam izdevīgus vēstījumus.

Tieši šī iemesla dēļ mēs aktīvi cenšamies sadarboties ar dažādām platformām. Tāpat mēs esam izstrādājuši Digitālo pakalpojumu aktu. Mēs arī aicinām platformas pieņemt konkrētus mērus, ar kuru palīdzību varētu mazināt vēlēšanu ietekmēšanas riskus, kā arī vispārējos draudus sabiedrībai.

Jau šobrīd varam redzēt, ka atsevišķos gadījumos dezinformācija var radīt reālus draudus.

Piemēram, ASV 2022. gada 6. janvāra uzbrukums Kapitolija ēkai. Šajā gadījumā internetā izplatīta dezinformācija par it kā notikušo vēlēšanu rezultātu viltošanu noveda pie vardarbības reālajā dzīvē. Es paredzu, ka arī pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām dezinformatori varētu izplatīt līdzīgus vēstījumus.

Ko tieši ES var darīt ar tādiem uzņēmumiem kā "TikTok", kas de facto pieder Ķīnai, vai "X" (agrāk – "Twitter"), kuru kontrolē miljardieris ar saviem uzskatiem? Vai ES vispār ir kādi rīki, izņemot šo platformu aizliegšanu?

Eiropas Komisija nemaz nevar aizliegt kādu platformu, bet jūs izcēlāt divas problemātiskākās. Mēs esam sākuši procedūras gan pret "X", gan pret "TikTok".

Procedūra pret "X" ierosināta, jo platforma nav veikusi pienācīgus pasākumus, lai ierobežotu dezinformāciju, kā arī klaji nelegālu saturu, piemēram, naida runu vai terorisma slavināšanu. Mums kā Digitālā satura akta piemērotājiem ir tiesības iepazīties ar "X" iekšējām vadlīnijām, kā arī algoritmiem, lai redzētu, vai viņi pienācīgi cīnās pret šāda veida saturu.

Tāpat jāatzīst, ka "TikTok" pieder Ķīnas kompānijai "Bytedance". Pret "TikTok" procedūra ierosināta saistībā ar to, ka tā nav pienācīgi pasargājusi nepilngadīgo intereses. Jāuzsver, ka "TikTok" ir viena no galvenajām platformām, kur jaunieši iegūst informāciju. Paralēli šai izmeklēšanai ES datu uzraugi Dublinā pārbauda, vai "TikTok" adekvāti apstrādā ES iedzīvotāju datus. Ķīnai ļoti patīk uzsūkt un apēst ES iedzīvotāju privātos datus.

Tie ir rīki, ar kuriem ES var ietekmēt lielo platformu darbību. Ja platformas ignorēs nolemto vai samaksās soda naudas, bet turpinās pārkāpt noteikumus, EK pastāv iespējas vērsties Eiropas Savienības Tiesā, kas var lemt par platformu darbības apturēšanu ES teritorijā.

Kāds ir laika termiņš tam visam?

Nav noteikta laika rāmja. Mēs saprotam, ka jautājums prasa zināmu steigu, bet šobrīd notiek izmeklēšana. Mēs uzskatām, ka pats fakts, ka notiek izmeklēšana, var atturēt citas platformas no noteikumu pārkāpšanas.

Vērojot ES, grūti nepamanīt, ka, piemēram, Slovākija kļuvusi prokremliskāka. Kā jums šķiet, vai šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ES tuvosies Krievijai vai Rietumu vērtībām?

Es uzskatu, ka dažās valstīs Kremlim būs izdevies sasniegt diezgan lielu sabiedrības atbalstu. Dažās valstīs prokremliskajiem spēkiem ir pat 40% atbalsts. Tas ir satraucoši, jo Kremlis izplata nepatiesus vēstījumus, kuros vienmēr sapīta patiesība ar meliem.

Es ceru, ka tajās valstīs, kur prokremliskie spēki bauda lielu atbalstu, aktīvāk darbosies gan faktu pārbaudītāji, gan profesionāli žurnālisti, kuri var cilvēkiem sniegt reālus faktus.

Galu galā mums ir jāuzticas vēlētājiem, ka viņi pieņems racionālu lēmumu. Atslēgas vārds tajā visā ir "racionāls", jo visapkārt mēs redzam bailēs balstītas kampaņas. Mēs to redzējām arī Slovākijā, kur valdošās emocijas bija tieši bailes. Cilvēki baidās un ir nedroši. Tieši tāpēc prokremliskie vēstījumi tik labi strādā.