Spītēšana krīzēm un sekošana prioritātēm – Leienas vadītā EK atskaite par izdarīto

EK savu veikumu apkopojusi izdevumā "Turam solījumu Eiropai: Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas stāsts". Tajā Komisija atskatās uz aizvadītājiem gadiem šī pilnvaru termiņa laikā. Izdevumā gan iztirzātas krīzes, kam Eiropa gājusi cauri pēdējos gados, gan skaidrots, cik tālu tikts ar Komisijas izvirzītajām prioritātēm ES.

2019. gadā Leiena kļuva par pirmo sievieti EK priekšsēdētājas amatā, Leienas un viņas komandas pilnvaru termiņš noslēgsies gada izskaņā. Viņa nomainīja amatā Žanu Klodu Junkeru.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, EK priekšsēdētāja Leiena ir pārstāvējusi bloku gandrīz visos lielākajos starptautiskajos samitos, tajā skaitā G7 un G20 sanāksmēs. ASV izdevumus "Forbes" viņu nesen atzina par "visietekmīgāko sievieti pasaulē".

Pirms kļūšanas par EK prezidenti Leiena ieņēma vairākus ministru amatus Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītajās valdībās. Viņa pabija ģimenes lietu, nodarbinātības un aizsardzības ministru amatos.

Briselē viņa pārstāv labēji centrisko Eiropas Tautas partiju.

Kā pirms teju pieciem gadiem vēstīja portāls “Delfi”, Fon der Leiena, kandidējot uz EK priekšsēdētaja amatu, definēja, ka viņas vadībā EK strādās pie ciešākas iekšējās sadarbības, lai ES kļūtu par spēcīgāku globālo spēlētāju. Tāpat viņa priekšplānā izvirzīja cīņu ar klimata pārmaiņām, nepieciešamību attīstīt savas tehnoloģijas, kā arī veicināt Eiropas demogrāfiju. Savukārt attiecībā uz dalībvalstu virzīto kandidātu izvēli, viņa noteica, ka vēlas, lai kolēģiju veido vienāds skaits vīriešu un sieviešu. Tas viņai gandrīz izdevās. Taču kolēģijas veidošanas pēdējā posmā gan nomainoties vienai kandidātei pret kandidātu.

Nākamā EK prezidente Urzula fon der Leiena, atvadoties no Vācijas aizsardzības ministres amata, paziņoja, ka visiem spēkiem cīnīsies par Eiropu. “Es tagad cīnīšos par Eiropu ar visu spēku. Par tās vērtībām - mieru, cilvēktiesībām, stiprām demokrātijām un veselīgu planētu,” pavēstīja Leiena.

Februārī Leiena paziņoja, ka plāno kandidēt uz otro pilnvaru termiņu gaidāmajās vēlēšanās. "Pasaule šodien ir pilnībā citādāka, nekā tā bija 2019. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam kopā piedzīvojuši daudz, un, manuprāt, varētu teikt, ka esam paveikuši vairāk, nekā būtu varējuši iedomāties," komentējot savu izvēli atkārtoti kandidēt, norādīja Leiena.

EK gandrīz piecu gadu laikā bija jāpārvar vairākas krīzes: Covid-19 pandēmija, tai sekojošā ekonomikas recesija, drošības izaicinājumi, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un enerģētikas krīze.

EK atbalstīja pētīt un ieviest Covid-19 vakcīnas, izveidoja Covid-19 sertifikātu, izstrādāja pagaidu atbalsta  instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā. Tas 2020. gadā palīdzēja atbalstīt aptuveni 31,5 miljonus darbinieku un pašnodarbināto personu un vairāk nekā 2,5 miljonus uzņēmumu. Tādējādi, kā norāda EK, ES izvairījās no milzīgas ekonomikās un sociālās krīzes.

Covid-19 pandēmijai sekoja dziļākā recesiju kopš Otrā pasaules kara. Atveseļošanās programmas "NextGenerationEU" vērtība pārsniedza 800 miljardus eiro: 40% līdzekļu ir izlietoti klimatrīcībai un 26% – digitālajiem pasākumiem, teikts dokumentā.

Tāpat šajā piecgadē EK iestājās par Ukrainu. ES tika uzņemti vairāk nekā 4 miljonus Ukrainas bēgļu. EK organizēja bezprecedenta humānās, finansiālās un militārās palīdzības piegādi no ES un dalībvalstīm, kas līdz šim sasniegusi vairāk nekā 88 miljardus eiro, ieskaitot 28 miljardus eiro militārā atbalsta veidā.

EK atvēra solidaritātes joslas, kas ir palīdzējušas eksportēt 122 miljonus tonnu Ukrainas preču, tostarp gandrīz 64 miljonus tonnu lauksaimniecības produktu galvenokārt eksportam. Laikposmā no 2022. gada maija līdz 2024. gada janvārim solidaritātes joslas ļāvušas eksportēt un importēt preces, kuru kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni 139 miljardu eiro apmērā.

Tāpat komisija ieviesa 13 sankciju paketes, lai sagrautu Krievijas kara mašīnu. Tāpat EK ir imobilizējuši Krievijas Centrālās bankas aktīvus ES vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā.

ES, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma vēsturisko lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu. Tāpat EK atgādina, ka, izmantojot jauno Ukrainas mehānismu, nākamajos četros gados tiks piešķirti vēl 50 miljardi eiro.

Ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, EK sākusi darbu pie jaunas Eiropas aizsardzības industriālo stratēģijas. "Tā dos stratēģisku ievirzi un palīdzēs sasaistīt dalībvalstu un Eiropas uzņēmumu centienus – sākot ar pētniecību un beidzot ar jaunu sistēmu industrializāciju un komercializāciju, ražošanas izvēršanu, koordinētu iepirkumu un piegādes drošību. Jo mieram vajadzīga drošība," atgādina EK.

Vienlaikus EK ir uzlabojusi kritiskās infrastruktūras fizisko drošību, strādājusi pie dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatīšanas apkarošanas, uzlabojusi pārrobežu sadarbību starp policiju un tiesībaizsardzības iestādēm.

Sākot uzbrukumu Ukrainai, Krievija izmantoja enerģiju, lai šantažētu EK, izraisot enerģētikas krīzi Eiropā, norāda komisija. Īstenojot EK plānu "REPowerEU" tika samazināta atkarību no Krievijas, gāzes patēriņš tika samazināts par 18 %. Tāpat tika pastiprināta EK apņemšanās attiecībā uz atjaunīgo energoresursu izvēršanu.

Šodienas gāzes un elektroenerģijas cenas ir gandrīz 10 reizes zemākas nekā krīzes kulminācijā.

Tāpat pilnvaru laikā Leienas vadītā komisija ir palielinājusi Eiropas spēju sniegt būtisku atbalstu valstīm, kuras skārušas katastrofas, sākot ar plūdiem un beidzot ar mežu ugunsgrēkiem, sākot ar zemestrīcēm un beidzot ar ārkārtas situācijām medicīnas jomā. Kopš 2019. gada ar ES Solidaritātes fonda starpniecību EK nodrošinājusi vairāk nekā 3 miljardus eiro dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm, kuras skārušas dabas katastrofas un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.

Paralēli krīžu menedžmentam, EK strādājusi pie savām 2019. gadā nospraustajām prioritātēm. Strādājot pie Eiropas zaļā kursa, nosprausts mērķis līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāliem, uzsvērts dokumentā.

EK atzīmē, ka kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas ir samazinājušās par 32,5%, un ES ekonomika ir pieaugusi par gandrīz 70%. Līdz 2030. gadam plānots samazināt emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Tāpat pilnvaru laikā EK strādājusi pie Eiropas digitālās līderības veidošanas. Visā Eiropā ieguldīti miljardi eiro optisko šķiedru un 5G paplašināšanā. EK atzīmē, ka 2019. gadā neviens no astoņiem labākajiem superdatoriem nebija Eiropā. Šodien ES ir mājvieta četriem jaudīgākajiem datoriem pasaulē – tie atrodas Somijā, Itālijā, Spānijā un Vācijā.

EK dienaskārtība bija arī uz rūpēm balstīta sociālā tirgus ekonomika. Viens no mērķiem ir Eiropas uzņēmumu valdēs iesaistīt vairāk sieviešu. Pieņemot direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs, kas bija iestrēgusi desmit gadus, ES tagad ir noteikusi mērķrādītāju, ka 40 % direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētos uzņēmumos ir jābūt sievietēm.

Šā pilnvaru termiņa laikā EK arī ierosināja jaunas iniciatīvas pret rasismu un antisemītismu, kā arī par labu LGBTIK personām, personām ar invaliditāti un romiem.

Ar visu EK ziņojumu var iepazīties šeit.