Eiropas Savienības (ES) vairāku miljardu lielais finansējums bēgļiem Turcijā būtu varējis nodrošināt lielāku ieguldīto līdzekļu atdevi un ietekmi. Lai gan 6 miljardu eiro vērtais Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā ir risinājis bēgļu un viņu uzņēmējkopienu vajadzības, finansēto projektu īstenošana kavējas un nav skaidrs, vai pēc ES atbalsta beigām tie tiks turpināti, secinājusi Eiropas Revīzijas palāta.
Turcijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta padara to par svarīgu uzņemšanas un tranzīta valsti bēgļiem, kuri dodas uz Eiropu.
Pēdējo desmit gadu laikā bēgļu skaits ir pieaudzis, un tas rada aizvien lielākas problēmas sociālās kohēzijas jomā. Turcijā pašlaik atrodas vairāk nekā četri miljoni reģistrētu bēgļu, tostarp vairāk nekā 3,2 miljoni bēgļu no Sīrijas, no kuriem nometnēs dzīvo mazāk nekā 5%.
ES 2015. gadā izveidoja Mehānismu, lai valstij piešķirtu un koordinētu 6 miljardus eiro humānajai un attīstības palīdzībai. Eiropas Komisija (EK) ir pārvaldījusi atbalstu laikā, kad Turcijas ekonomika piedzīvoja lejupslīdi un pasliktinājās tās attiecības ar ES, arī saistībā ar regresu tiesiskuma un pamattiesību jomā.
Revidenti jau 2018. gadā bija snieguši ieteikumus, kurus ieviešot, EK bija uzlabojusi Mehānisma darbību. Reaģējot uz iepriekš pausto kritiku, tā ievērojami uzlaboja projektus, ar kuriem bēgļiem sniedz naudas palīdzību, un tā rezultātā tika ietaupīti aptuveni 65 miljoni eiro. Turklāt tā samazināja administratīvās izmaksas, tāpēc vairāk naudas varēja novirzīt saņēmējiem. Tomēr EK sistemātiski neizvērtēja, vai projektu izmaksas bija samērīgas, un tas apdraud to efektivitāti, secina Eiropas Revīzijas palāta.
Kopumā ar ES atbalstu tika nodrošināts ātrs finansējums un būtiskas investīcijas nolūkā mazināt lielā bēgļu pieplūduma izraisīto spiedienu uz valsts veselības, izglītības un pašvaldību infrastruktūru un novērst spriedzi darba tirgū. Tomēr attīstības projektu īstenošana kavējās, un tam bija dažādi iemesli, piemēram, stingrāki būvniecības noteikumi, Covid-19 pandēmija un pieaugošā inflācija. Arī 2023. gada postošās zemestrīces valstī būtiski ietekmēja projektus, lai gan Komisijas reakcija bija ātra.
Kopumā plānotie projekti, piemēram, ar darbu saistīta apmācība un palīdzība bēgļiem uzņēmējdarbībā, tika īstenoti. Tomēr uzraudzība nebija pietiekama, jo tā neietvēra ietekmes novērtēšanu. Piemēram, netika veikti turpmāki pasākumi saistībā ar bēgļu tālāku nodarbinātību vai uzņēmējdarbības statusu. Tāpat bēgļiem tika uzbūvētas jaunas skolas, bet revidenti nevarēja iegūt pietiekamus datus no Turcijas ministrijas, lai novērtētu to ietekmi uz atbalsta saņēmējiem.
Kā uzsver Revīzijas palātā, ārkārtīgi svarīga ir ES intervences pasākumu ilgtspēja un Turcijas līdzatbildība, tāpēc EK strādā pie tā, lai projektus nodotu Turcijas iestādēm. Tomēr tai ir izdevies nodrošināt tikai infrastruktūras projektu, piemēram, skolu un slimnīcu, ilgtspēju, bet ne sociālekonomiskā atbalsta ilgtspēju (t. i., darbvietas), nav arī pārliecības, ka tās pamatprojekti izglītības un veselības jomā tiks turpināti bez ES atbalsta. ES izpildvara arī centās uzlabot starptautisko NVO darbības vidi, taču valsts iestāžu politiskās gribas trūkums mazina tās centienu ietekmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
