Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir saņēmusi 17,6 miljardus eiro no ES budžeta, liecina Latvijas Universitātes (LU) vadošās pētnieces Žanetas Ozoliņas un LU profesores, domnīcas "LV PEAK" direktores Innas Šteinbukas veiktais pētījums "Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi".
Ar ES fondu palīdzību tiek sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem, rekonstruēti ceļi, attīstīti infrastruktūras projekti, to skaitā skolas, koncertzāles, stadioni, slimnīcas un bibliotēkas.
Pētījumā minēts, ka no ES fondiem finansētie projekti būtiski veicinājuši Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu un ienākumu konverģenci ar ES valstu vidējo līmeni. Pēc iestāšanās ES tās fondu ietekme uz IKP sākumā bija salīdzinoši neliela, jo atdeve no ieguldījumiem, īpaši fiziskajā kapitālā, kļuva redzama ar būtisku laika nobīdi.
Aprēķini rāda, ka gadā vidēji Latvijas IKP ar ES fondiem ir par 8,1% lielāks nekā scenārijā bez ES fondiem.
Pakāpeniski pēc 2008. gada, kad Latvijā sākās finanšu krīze, ES ieguldījumu pozitīva ietekme uz IKP pieauga arvien straujāk, no 8% 2014. gadā līdz 12% 2020. gadā.
ES fondi palielināja patēriņu, veicināja valsts un pašvaldību investīcijas, mobilizēja privātā kapitāla ieplūdumu, kā arī pozitīvi ietekmēja eksportu un importu. Publiskās investīcijas palielinājās vairāk nekā privātās investīcijas, jo ES fondu finansēto projektu nacionālais publiskais līdzfinansējums ir lielāka daļa no publiskām investīcijām nekā privātais līdzfinansējums ir no privātām investīcijām. Arī publiskais patēriņš palielinājās vairāk nekā privātais patēriņš.
Pētījums "Latvija Eiropas Savienībā – 20 gadi" pievēršas trim tematiskajiem virzieniem, kas īpaši būtiski Latvijas attīstībai, labklājībai un ilgtspējai: ekonomika, politika un drošība, un kultūra, izglītība, zinātne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!