Trešdien, 8. maijā, Saeimā pulcējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki, lai atzīmētu 20. gadadienu kopš Latvijas iestāšanās ES, "Delfi" informēja parlamentā.
"Šķiet neticami, ka vienas paaudzes laikā iespējams piedzīvot valsts pāreju no okupētas valsts līdz spēcīgai un attīstītai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij. Tieši mūsu piederība vienotai drošības un vērtību telpai ir ļāvusi mums augt un attīstīties. Ļāvusi mūsu sabiedrībā dziļi iesakņoties demokrātiskām vērtībām un principiem," uzrunājot vēstniekus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
"Šodien mums visiem ir nepieciešama šī pati drosme un gudrība, atbalstot Ukrainu pret Krievijas agresiju un lemjot par Ukrainas un Moldovas un citu kandidātvalstu aicināšanu vienotā brīvības, vērtību un drošības telpā," sacīja Mieriņa.
Klātesošajiem pārrunājot Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātes, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka mūsu absolūtā prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība. Tāda, kurā mūsu pašu ieguldījumus papildina un pastiprina vienota NATO sabiedroto rīcība caur militāro klātbūtni Latvijā un reģionā, atbilstošu NATO militāro plānošanu un kritisko spēju izvietošanu reģionā.
Tāpat kā prioritāra tika izcelta mūsu valsts ekonomiskā izaugsmes veicināšana, kā arī atbalsts Ukrainai un nepieciešamība iegrožot Krievijas agresiju. "Mēs ticam Ukrainas uzvarai," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot nepieciešamību stiprināt mūsu kopējo militāro palīdzību, kā arī Eiropas militāro industriju kopumā.
Mieriņa akcentēja nepieciešamību saraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, Saeimas pieņemtos lēmumus šī mērķa īstenošanā, kā arī sankciju apiešanas novēršanas stiprināšanu: "Ar savu piemēru atbalstā Ukrainai vēlamies rādīt ceļu mūsu sabiedrotajiem." Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta Latvija velta Ukrainas militārajam atbalstam.
"Mēs šogad atzīmējam savu divdesmitgadi Eiropas Savienībā un NATO. Iepretim šodienas Krievijas agresijai Eiropā, mēs vēl skaudrāk apzināmies, cik nozīmīgs bija mūsu sabiedrības un politiķu kopīgais darbs integrācijas jomā šajās organizācijās," pauda Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka bez tā šodien, iespējams, mums līdzīgi Ukrainai būtu jāaizstāv sava brīvība ar ieročiem rokās vai varbūt mēs būtu zaudējuši savu politisko suverenitāti kā Baltkrievija.
Lai sasniegtu prioritātes, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgas ekonomiskās izaugsmes ne vien valstī, bet arī sadarbībā ar partneriem. Tāpat Mieriņa izcēla ciešās attiecības ar sabiedrotajiem gan reģionā, gan plašāk Eiropā un transatlantiski ar ASV un Kanādu, kā arī rīcībspējīgu Eiropas Savienību un spēcīgu NATO.
Latvija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā. Vienlaikus ar mūsu valsti Eiropas Savienībai pievienojās arī Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
