Mainīsies daudzi pārtikas produkti. Kāpēc Eiropa grib būtiski ierobežot kūpinājumus?  (18)

EK lēmums nozīmē, ka gan pārtikas gigantiem, gan nelieliem uzņēmumiem Eiropā var nākties mainīt veidu, kā tie strādā. Lai gan pagaidām ir atļauta produktu tradicionālā kūpināšana, tos pagatavojot dūmos, arī šajā jomā EK izteikusi vēlmi pārskatīt dalībvalstīm piešķirtās, šobrīd spēkā esošās atkāpes.

Īsā atbilde uz šo jautājumu ir, ka kūpināti produkti nav pārāk veselīgi.

Garā atbilde uz šo jautājumu ir, ka šogad beidzas iepriekš 2014. gadā uz 10 gadiem izsniegtās atļaujas pārtikas ražošanā izmantot desmit kūpināšanas aromatizētājus, kurus iepriekš Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) bija atzinusi par drošiem.

2023. gada nogalē EFSA veica jaunu novērtējumu, ar atjaunotu metodoloģiju. Tā paredz, ka, ja vismaz viena aromatizētāja sastāvdaļa ir genotoksiska, proti, tā var bojāt šūnas ģenētisko informāciju un izraisīt mutācijas, kas var novest pie vēža, tad viss aromatizētājs tiek uzskatīts par genotoksisku. EFSA atjaunotais novērtējums par desmit kūpināšanas aromatizētājiem atklāja, ka:

Līdz ar šī novērtējuma saņemšanu EK nolēma vairs nepagarināt atļaujas šo aromatizētāju lietošanai.

Tiem ražotājiem, kuri saviem produktiem šo aromatizētājus pievieno kā papildu sastāvdaļu, piemēram, sausajām zupām, dažādiem cepumiem vai grauzdiņiem un mērcēm, ir doti divi gadi, lai radītu produktus ar alternatīvām metodēm. Savukārt tiem ražotājiem, kuri ar šo aromatizētāju palīdzību aizvieto tradicionālo kūpināšanu, ir pieci gadi laika, lai pielāgotu savus produktus jaunajām prasībām.

Pēc pārejas perioda beigām nevienu no sarakstā iekļautajiem kūpināšanas aromatizētāju pirmapstrādes produktiem izmantot vairs nedrīkstēs. ES institūcijas skaidro, ka pašlaik nav citu atļautu kūpināšanas aromatizētāju, tomēr pārejas periodā ražotāji var iesniegt jaunu uzlabotu produktu pieteikumus.

Vairākas starptautiskās pārtikas ražošanas kompānijas jau paziņojušas, ka tām nāksies mainīt veidu, kā tās ražo ļoti daudz pārtikas produktu. Starp šiem ražotājiem ir tādi pārtikas giganti kā "Unilever", kuram piederošais zīmols "Unox" gadā saražo vairāk nekā 15 miljonus produktu, izmantojot šos aromatizētājus.

Savukārt Īrijas pārtikas uzņēmums "Kerry Group" aicinājis valdību iejaukties lēmuma pieņemšanā, brīdinot, ka jaunās EK prasības var nodarīt būtisku ekonomisku kaitējumu visai valsts pārtikas nozarei. Uzņēmums lēš, ka jaunās prasības ietekmēs ES ražotus pārtikas produktus aptuveni 30 miljardu eiro vērtībā.

Arī Latvijas ražotāji izmanto šos kūpināšanas aromatizētājus. Tie galvenokārt tiek izmantoti gaļas un zivju produktos, lai aizstātu tradicionālo kūpināšanas metodi. Kūpināšanas aromatizētāji tiek pievienoti arī garšvielām, buljoniem, mērcēm un uzkodām, lai piešķirtu tiem dūmu garšu.

Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka ir svarīgi samazināt kaitīgo vielu uzņemšanu ar pārtiku un uzlabot kūpināšanas aromatizētāju nekaitīgumu. Tāpēc, pēc ministrijas domām, EK vajadzētu atbalstīt nekaitīgu kūpināšanas aromatizētāju izstrādi un lietošanas nosacījumu pilnveidošanu pārtikas produktos, jo pāreja uz tradicionālām kūpināšanas metodēm nebūtu efektīvs veids, kā ilgtermiņā aizsargāt patērētāju veselību.

Tomēr aizliegto aromatizētāju lietojumu pārtikā ātri iespējams aizstāt tikai ar tradicionālās kūpināšanas metodēm, kas arī rada riskus, jo kūpināšana ir saistīta ar genotoksisku vielu (policiklisko aromātisko ogļūdeņražu) iedarbību.

Latvijā plašāk izmanto tradicionālo kūpināšanu, taču arī par tās nākotni šobrīd uzvirmojušas diskusijas. EK vēlas pārskatīt dalībvalstīm piešķirtās, šobrīd spēkā esošās atkāpes vairākiem tradicionāli kūpinātajiem produktiem. ZM ir neizpratnē par vēlmi mainīt esošo kārtību, vienlaikus ministrijā norāda, ka kūpināšanas aromatizētāju iespējamā aizvietošana ar tradicionālo kūpināšanu, visticamāk, ir par iemeslu EK pēkšņajam lēmumam steidzīgi pārskatīt policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālas normas kūpinātās zivīs un no jauna tās ieviest kūpinātiem sieriem.

Latvijai ir iedotas atkāpes vairākiem tradicionāli kūpinātiem produktiem – tradicionāli kūpinātai cūkgaļai, karsti kūpinātai vistas gaļai, karsti kūpinātām desām un medījamo dzīvnieku gaļai, kā arī tradicionāli karsti kūpinātām zivīm. Tomēr šobrīd EK izteikusi vēlmi samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas tai kūpinātajai produkcijai, ko Latvijas ražotāji realizē citās ES dalībvalstīs. Tas kaitēs Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu ES dalībvalstu kūpinājumu ražotājiem, uzsver ZM.

Kā norāda ZM, Latvijai ir ļoti būtiski saglabāt tradicionālās kūpināšanas metodes izmantošanu, jo tai Latvijā ir senas tradīcijas un patērētāji ir iecienījuši tradicionālo kūpinājumu garšu un smaržu.

Latvijas kūpinājumi jau šobrīd pakļauti striktām prasībām, tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests savās ikgadējās Valsts uzraudzības programmās ir iekļāvis tradicionāli kūpinātu gaļas un zivju produktu uzraudzību un seko labas kūpināšanas prakses īstenošanai Latvijas pārtikas uzņēmumos.

Runājot par izmaiņām kūpināšanas aromatizētāju izmantošanā, ir skaidrs, ka līdz ar jaunajām prasībām tiem gaļas un zivju produktu ražošanas uzņēmumiem, kas izmanto kūpināšanas aromatizētājus, nāksies pārorientēt darbību. ZM šobrīd ir iesaistījusi nevalstiskās organizācijas (NVO), starpinstitūciju darba grupu un tos uzņēmumus, kas izmanto kūpināšanas aromatizētājus, lai izstrādātu Latvijas viedokli.

Ņemot vērā šo aromatizētāju izplatību, lai izpildītu prasības, uzņēmējiem būs ne tikai jāpārstrādā receptūras un marķējums, bet arī jāiegādājas kūpināšanas iekārtas, kā arī jāpielāgo uzņēmumu telpas, lai uzsāktu produktu kūpināšanu, norāda ZM.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.