Aizliegs daļu vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu. Ko izmantos vietā un kas sagaida pircējus  (5)

Paredzēts, ka no 2030. gada pārtikas tirgotāji vairs nevarēs pārdot svaigos augļus un dārzeņus, kas iepakoti plastmasas apvalkā, tādus vienas porcijas iepakojumus, kā, piemēram, trauciņus mērcēm, kafijas krējumam, kā arī vieglās plastmasas maisiņus.

"Delfi Bizness" skaidro, kā šiem ierobežojumiem pielāgojas mazumtirgotāji un kādas ir vienreizlietojamā plastmasas iepakojuma alternatīvas.

Izlietotā iepakojuma daudzums ES aug milzīgos tempos. Pēdējo desmit gadu laikā vien tas ir palielinājies par piektdaļu. Kaut arī lielāko daļu no šiem atkritumiem veido papīrs un kartons, tam seko plastmasa.

Reaģējot uz situāciju, šā gada aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma jaunus noteikumus, lai iepakojumu ES padarītu ilgtspējīgāku un mazinātu izlietotā iepakojuma daudzumu. Ierobežojumi stāsies spēkā 2030. gada 1. janvārī.

Jaunās prasības vērstas uz plaši lietotā plastmasas iepakojuma apjoma samazināšanu, Viens no spilgtiem piemēriem ir gurķu iesaiņošanai izmantotie plastmasas apvalki, "Delfi Bizness" saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs.

"Gurķus var tirgot arī bez šī apvalka, tiem nekas slikts nenotiks. Ja izvērtē to plastmasas daudzumu, kas tiek izmantots šim mērķim, kopumā veidojas lieli apjomi," uzsver Gaidukovs.

"Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite gan atzīst, ka iepakojumam ir liela nozīme preču kvalitātes saglabāšanā. Vienlaikus viņa norāda, ka svaigo augļu un dārzeņu iepakojuma apjomus vieglāk samazināt tiem produktiem, kas audzēti un ražoti Latvijā. Uzņēmums vietējās produkcijas loģistikā izmanto īpašas atkārtoti lietojamas kastes, kas samazina bojājumu risku.

Tāpat kopš pērnā gada rudens "Rimi Latvia" sadarbojas ar atkārtoti lietojama iepakojuma risinājumu svaigai pārtikai piegādātāja "International Food Container Organisation" (IFCO) oficiālo pārstāvi Baltijā.

"Tas nozīmē, ka starptautiskajās piegādēs transportēšanas kastes savu ceļu sāk, piemēram, no kāda mandarīnu audzētāja Spānijā un tāpat arī nokļūst atpakaļ, ietaupot iepakojumu un mazinot bojājumu risku preču pārkraušanas laikā," skaidro Bite.

"Maxima" un "Rimi" pārstāvji norāda, ka seko līdzi visām likumdošanas izmaiņām, taču vienlaikus īsteno arī savas iniciatīvas, piemēram, ieviešot izglītošanas programmas, lai mudinātu klientus domāt zaļāk. Tāpat uzņēmumi cenšas veicināt klientu paradumu maiņu un sveramajiem augļiem un dārzeņiem izmantot vairākas reizes lietojamos maisiņus.

Piemēram, "Maxima" veikalos produktus iespējams iesvērt arī savos līdzpaņemtajos traukos, piemēram, burciņās vai plastikāta trauciņos. Svarīgākais noteikums – iepakojumam jābūt tīram.

Gaidukovs norāda uz tendenci, ka vēsturiski būtisku lomu iepakojumu tirgū spēlējis papīrs, un līdz ar jaunajām prasībām tā loma turpmākajos gados visdrīzāk pieaugs.

To apliecina arī "Maxima" komunikācijas vadītājas Lienes Dupates-Ugules teiktais, ka "Maxima" nesen veica pilotprojektu ar bezmaksas papīra maisiņu ieviešanu sveramo augļu un dārzeņu zonā lielākajos "Maxima" veikalos. Arī vitrīnas produkcija, piemēram, kūpinājumi, maize un konditorejas izstrādājumi, tiek iepakoti papīrā.

Jaunie noteikumi skars arī ēdinātājus un tirgotājus, kuri pārdod tādus kulinārijas izstrādājumus kā kūkas, salātus, jo nākotnē viņiem būs liegts pārdot vienas porcijas iepakojumu, piemēram, garšvielām, mērcēm, kafijas krējumam, cukuram. Mazumtirgotāji jau sākuši šīm prasībām pielāgoties, vienlaikus norādot, ka ir gatavi meklēt jaunus iepakojuma risinājumus.

"Gatavo maltīšu iepakojumu veidojam atbilstoši noteiktām prasībām, paralēli piedāvājot arī videi draudzīgus risinājumus," saka Dupate-Ugule. Piemēram, "Maxima" zīmola "Meistara Marka" kūkas ir iepakotas kartona kastēs, kā arī uzņēmums aicina klientus iesvērt gatavo produkciju savos traukos.

Jautājot, kā risinās plastmasas trauciņu problēmu, "Maxima" komunikācijas vadītāja norāda, ka trauciņus izvēlas tādus, lai saglabātu garšas nianses un būtu gana izturīgi.

Savukārt "Rimi" sabiedrisko attiecību vadītāja norāda, ka uzņēmums meklēs arvien jaunākus risinājumus, kas būs ne tikai videi draudzīgi, bet arī ērti klientiem, arī attiecībā uz gatavo produkciju un mērcēm. Uzņēmums līdz 2025. gadam vēlas pāriet uz pārstrādājamu iepakojumu visiem saviem privātās preču zīmes produktiem.

"Rimi" visā Baltijā ieviesis videi draudzīgākus iepirkšanās maisiņus, iepakojuma un līdzņemamā ēdiena trauku risinājumus.

Jautāts, kādas ir plastmasas alternatīvas, ar ko nākotnē varētu aizstāt esošos iepakojumus, RTU tenūrprofesors saka, ka plastmasas materiāli, kaut arī izgatavoti no citām izejvielām, joprojām ir plastmasa. Pastāv divas plastmasu grupas, atkarībā no to izejvielām – fosilā plastmasa, kas veidota, piemēram, no naftas produktiem, un bioplastmasa, kuras ražošanā izmantotas bioizejvielas, piemēram, aļģes, kukurūza un citi materiāli, skaidro Gaidukovs.

Viņš saka, ka šobrīd iepakojumu ražošanai plaši tiek izmantoti fosilie polimēri. Tos raksturo īpašas funkcionalitātes īpašības, vienlaikus izmaksām saglabājoties zemām. Gaidukovs uzsver, ka bioloģiskā plastmasa neatšķirsies no tradicionālās fosilās plastmasas: "Tai būs tā pati ķīmiskā un funkcionālā struktūra, proti, tas būs ļoti labs iepakojums."

Tuklāt bioplastmasas var iedalīt pēc to sadalīšanās veida. Pastāv bioloģiski noārdāmas plastmasas un plastmasas, kas dabā nenoārdās, bet sadalās speciālos apstākļos. "Šīs plastmasas vajag savākt, ievietot speciālā inkubatorā, kur paaugstinātā temperatūrā baktērijas apēd plastmasu," skaidro Gaidukovs.

Šobrīd tirgū parādās bioplastmasas, kas dabā nesadalās. Gaidukovs paredz, ka tieši šī veida bioplastmasas lietojums pieaugs. Taču Zaļais kurss paredz, ka pakāpeniski pieaugs to materiālu izmantošana, kas būs arī bioloģiski noārdāmi.

Gaidukovs uzsver arī cirkularitātes pieeju, kas attiecas arī uz iepakojumu no fosilām izejvielām – "iepakojums ir labs, ja to var savākt, pārstrādāt, un vēlreiz no tā izgatavot iepakojumu".

Kā piemēru viņš min PET pudeles. "Var novērot, ka arī PET pudeles kļūst zaļganas vai pelēcīgas. Varbūt pirms 10-20 gadiem mēs jautātu, kā tas var būt, taču šobrīd cilvēki sākuši pieņemt, ka pudele var nebūt pilnīgi caurspīdīga, bet gan ar nelielu nokrāsu," norāda Gaidukovs. Viņš piedāvā risinājumu, ka arī citus iepakojumus, tostarp ēdiena traukus, izskalotus varētu nodot depozītā.

Gaidukovs iesaka ražotājiem meklēt tādas vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu alternatīvas, kas jau pastāv. "Jau šobrīd dažkārt mērcītes trauciņš ir izgatavots no kartona, kas pārklāts ar plānu polimēra kārtiņu, lai nodrošinātu, ka šķidrums netiek cauri," saka Gaidukovs.

Šādu kārtiņu uzklāj arī pār ikdienā plaši izmantotajām vienreizlietojamajām krūzītēm. Tomēr ir svarīgi, ar kādu izejmateriālu ir pārklāts polimēru iepakojums, lai nodrošinātu tā dabisku noārdīšanos.

Jaunu izejvielu ieviešanai nepieciešamas arī tehnoloģiskas izmaiņas, kas, savukārt, rada papildu izmaksas. "Šobrīd no fosila polietilēna uz biopolietilēnu pāriet ir relatīvi vienkārši, jo abi polimēri ir polietilēni, tikai to pamats ir dažāds – nafta vai kukurūza. Bet pāreja no polietilēna maisiņa uz, piemēram, kukurūzas cietes maisiņu, varētu būt problēmatiska, jo esošais ražošanas aprīkojums varētu nebūt tam piemērots," skaidro Gaidukovs.

Līdz ar to iepakojuma cena nākotnē varētu pieaugt. "Mēs jau tagad maksājam par iepakojumu. Varam redzēt, kā maisiņu cena veikalos pēdējos gados ir pieaugusi," norāda Gaidukovs.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.