Raivis Spalvēns: Eiropa kaļ plānus naida runas mazināšanai. Vai Latvija arī?  (6)

Maija vidū darbu noslēdza EK rosināta iniciatīva - Eiropas pilsoņu paneļdiskusija par naida apkarošanu sabiedrībā. Iniciatīvas ietvaros 150 nejauši izvēlēti pilsoņi no 27 ES dalībvalstīm, tostarp divi no Latvijas, trīs nedēļas nogalēs sprieda par veidiem, kā Eiropā izskaust naidu. Te gan jāuzsver, ka šie ES dalībvalstu pilsoņi nav eksperti jautājumā par naida izpausmēm, bet gan viņi reflektēja par pašu pieredzi vai sniedza vērtējumu par to, kā sabiedrībā un līdzcilvēkos izpaužas naids. ES iedzīvotāju bažas, skatījumu un ieteikumus palīdzēja strukturēt EK un arī neatkarīgi eksperti.

150 ES dalībvalstu pilsoņi ar naidu saistītus jautājumus risināja vairākās grupās, katrai strādājot ar atšķirīgām naida izpausmēm un to aspektiem. Neskatoties uz to, ka paneļdiskusiju dalībniekiem ir atšķirīga pieredze, tomēr šis pilsoņu kopums publiski vienojies paust kopīgu izpratni par naida problēmu.

Noslēdzoties diskusijām, tapa dokuments ar 21 ieteikumu EK, kā varētu apkarot naidu sabiedrībā. Ieteikumi ir dažādi, piemēram, uz pārtikas produktu vai tualetes papīra iepakojuma uzdrukāt QR kodu, kuru skenējot varētu nonākt naida runas apkarošanai veltītas kampaņas lapā. Kā risinājums tika piedāvāts arī ieviest "ES drošas sērfošanas karti", ko izsniegtu bērniem no 8 gadu vecuma, lai viņi apgūtu interneta lietošanas prasmes un pieklājīgu komunikāciju tiešsaistē.

Diskusijas vērti priekšlikumi attiecas uz ierobežojumiem un uzlabojumiem rīcībai sociālajos tīklos. Piemēram, lai novērstu anonimitāti tiešsaistē, ES pilsoņi aicina EK lemt par identitātes autentifikācijas sistēmas izveidi katrā dalībvalstī, kurā, izmantojot valdības pārvaldītu portālu, tiktu apkopota minimālā informācija, kas nepieciešama personas identifikācijai. Priekšlikuma autori uzskata, ka anonimitātes regulēšana ļautu vieglāk identificēt un saukt pie atbildības naida kurinātājus tiešsaistē.

Tāpat izvērtēšanai EK iesniegts priekšlikums katrā ES dalībvalstī izveidot neatkarīgu Naida apkarošanas biroju, kas sniegtu juridisko un psiholoģisko atbalstu ikvienam naida noziegumos cietušajam savā dalībvalstī, informētu sabiedrību par naida runu, kā arī izstrādāti risinājumus tās apkarošanai.

Savukārt, lai aizsargātu no naida runas sociālajos tīklos, rosināts ieviest mākslīgā intelekta rīku, kas atklātu naida runu jau pirms saturs tiek publicēts tiešsaistē, nodrošinot autoriem iespēju labot ierakstu vai to publicēt. Ja autors tomēr izvēlēsies publicēt ierakstu, tad viņš saņemtu brīdinājumu par naida runas publicēšanas likumību un sekām. Bet, lai mazinātu viedokļu radikalizāciju, ES pilsoņi rosina noteikt sociālo mediju platformām pienākumu dažādot lietotājiem rādīto saturu, proti, mainīt līdzšinējo pieeju, kad algoritms lietotājam piedāvā vienpusēju saturu.

Visbeidzot ES pilsoņi arī aicina EK atjaunot un paplašināt naida runas definīciju, kas nav mainīta kopš 2008. gada. Patlaban tā ir vērsta uz rasismu un ksenofobiju, bet definīcija neietver citus naida izpausmes veidus, piemēram, invaliditāti, seksuālo orientāciju, dzimumu, vecumu u.c.

Jāņem vērā, ka šie ir tikai ieteikumi, kurus EK var ņemt un var arī neņemt vērā. Tomēr var prognozēt, ka bez izvērtēšanas tie nepaliks, ņemot vērā, ka naida runas izskaušana ir līdzšinējās EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas viena no prioritātēm, tāpat arī EK jau 2021. gadā nāca klajā ar iniciatīvu ES definēto noziegumu uzskaitījumā iekļaut naida runu un naida noziegumus. Ja gadījumā EK lems virzīt naida runas izskaušanas iniciatīvas, nav zināms, kādā tempā tas notiks un kad izmaiņas reāli varētu stāties spēkā. Jāpagaida, kad darbu sāks nākamā Eiropas Komisija un cik aktīvi tā iestāsies pret naida runu.

Bet tas nenozīmē, ka ES dalībvalstīm ir jāgaida EK uzstādījumi un valstis nevar īstenot savas naida izskaušanas iniciatīvas. Jau gadiem Latvijas tiesībsargs savā ikgadējā ziņojumā, norādot uz naida runas gadījumiem (pret sievietēm, rasi, seksuālo orientāciju utt.), mudina aktīvāk iestāties pret praksi pazemot un noniecināt līdzcilvēkus. Neskatoties uz tiesībsarga nemitīgi paustajām bažām, naids sabiedrībā neiet mazumā un izpratne par to nemainās.

Viens no naidu veicinošiem faktoriem ir nesodāmības sajūta, sevišķi sociālajos tīklos. Tāpat pagali naida ugunij piemet atsevišķi Saeimas deputāti, no parlamenta tribīnes vai sociālajos tīklos paužot nicinājumu par atsevišķām sabiedrības grupām, tādējādi raidot signālu sabiedrībai, ka būt nepieklājīgam un pazemot ir pieļaujami. Turklāt deputātu ētikas kodekss ir tik bezzobains, ka tas neattur deputātus būt nepieklājīgiem un neiecietīgiem.

Naida runa pastāv. To apliecina ne vien tiesībsarga ikgadējie ziņojumu, bet arī sabiedrības locekļu paustais publiski. Cilvēki, pret kuriem tiek vērsta naida runa, nejūtas aizsargāti. Savukārt līdz šim ieviestie pasākumi naida izpausmju mazināšanai nav izrādījušies efektīvi, jo tie neattur svešus "profilus" ienākt cita privātajā telpā, lai paustu neadekvātus un aizskarošus komentārus. Un sabiedrībai ar šo nepieklājību nākas sadzīvot.

Savukārt uzņēmīgākie ar sev pieejamajiem līdzekļiem ceļ trauksmi, norādot uz situācijas nenormālību. Piemēram, stiliste Indra Salceviča, kura vietnē "Manabalss.lv" vāc parakstus iniciatīvai, kas paredz ziņu komentēšanas iespējas tikai tiem cilvēkiem, kas savu identitāti apstiprinājuši.

Neskatoties uz to, ka patlaban šī iniciatīva dažādu apsvērumu dēļ tiek uzskatīta kā nerealizējama, tomēr, savācot nepieciešamo parakstu daudzumu, tā nonāks Saeimas uzmanības lokā, un tai nāksies pamatot šīs iniciatīvas neieviešanas iemeslus, vienlaikus nodrošinot platformu diskusijai par citiem risinājumiem naida runas mazināšanai. Diskusija un rīcība ir nepieciešama. Turklāt Latvijai nav jāgaida EK "norādes" par naida izskaušanas pasākumiem, jo mēs varam rīkoties paši, turklāt ātrākā tempā.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.