2024. gada 30. maijā Ārlietu ministrijā norisinājās Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) Latvijas prezidentūras noslēguma pasākums, "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā.
Tajā pulcējās dalībvalstu nacionālie koordinatori, politikas jomu koordinatori un sadarbības partneri, lai atskatītos uz Latvijas prezidentūras laikā paveikto, kā arī diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām Stratēģijas pamatdokumentā – 2021. gada rīcības plānā – , kas ir viens no Latvijas prezidentūŗas ierosinātajiem un īstenotajiem darbiem.
Klātesošos uzrunāja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Atis Lots. Viņš pateicās par veiksmīgo sadarbību, atzīmēja nepieciešamību turpināt darbu Stratēģijas mērķu īstenošanā esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kā arī aicināja stiprināt sadarbību Baltijas jūras reģionam nozīmīgu jautājumu risināšanā – Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanā, reģiona labklājības un savienojamības veicināšanā. Lots uzsvēra, ka reģionālā sadarbība ir būtisks elements, lai kopīgi stātos pretī ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un turpinātu sniegt atbalstu Ukrainai.
No 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam Latvija ir prezidējošā valsts ESSBJR sadarbības formātā. Kopš 2012. gada ir definēti trīs vispārējie Stratēģijas mērķi – "Glābt jūru", "Apvienot reģionu" un "Celt labklājību".
Stratēģija ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā – Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju un Zviedriju.
2024. gada 1. jūlijā nacionālo koordinatoru prezidentūru no Latvijas pārņems Polija, uzņemoties vadošo lomu kopīgo centienu stiprināšanā reģionālās sadarbības veicināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!