Viens no galvenajiem tematiem diskusijās pirms 6.–9. jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir mūsu demokrātijas aizsardzība. 2024. gadā vēlēšanas notiks vairāk nekā 50 valstīs un vēlētāju kopskaits pārsniegs pusi no planētas iedzīvotāju skaita. Tajā pašā laikā pasaulē novērojam "atkāpšanos no demokrātijas" un dažos gadījumos pat tiešu virzību uz autokrātiju. Tāpēc mums ir jābūt modriem gan attiecībā uz šo norišu, arī dezinformācijas, iemesliem, gan attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem var pret šīm parādībām cīnīties, kā stingri tiesiskuma standarti, pilsoniskuma izglītība un medijpratība. Par spīti negatīvajām tendencēm ir viena svarīga joma, kurā mums ir pamats būt optimistiskiem: cerību dod jauniešu pilsoniskā līdzdalība.
Vēlētāju aktivitāte 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās sasniedza 25 gadu augstāko līmeni – 50,7%. Tolaik mazāku uzmanību izpelnījies fakts, ka šajā vēlētāju dalības pieaugumā liela nozīme bija jaunatnei. To jauniešu īpatsvars, kuriem vēl nav 25 gadi, palielinājās par 16 procentpunktiem, bet 25–39 gadus vecu vēlētāju īpatsvars pieauga par 14 procentpunktiem. Tādējādi jauni cilvēki radīja milzīgu ietekmi. Viņi dod signālu – Eiropas nākotne mums ir svarīga!
Pirms šāgada vēlēšanām mums ir pamats uzskatīt, ka šī tendence varētu turpināties. 13. maijā publicētajā Eirobarometra aptaujā par jaunatni un demokrātiju 26 000 cilvēku vecumā no 15 līdz 30 gadiem visā ES atbildēja, kāds ir viņu viedoklis par demokrātiju, politiku un veidiem, kā viņi paši var ietekmēt sabiedrību. Vispamanāmākais bija tas, ka 64 % jauniešu norādīja, ka grasās balsot gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Protams, nodomi un rīcība var dabiski atšķirties. Taču, pamatojoties uz 2019. gada tendencēm, mēs varam cerēt, ka jaunos vēlētājus redzēsim iecirkņos. Kāpēc tā? Pirmkārt, divas trešdaļas respondentu uzskata, ka ES ietekmē viņu ikdienu. Jaunieši skaidri apzinās, ka ES darbībai ir vērtība – vai tas būtu vienotais tirgus, brīva pārvietošanās, patērētāju tiesības, pārtikas standarti vai vidiskās kontroles.
Taču jauniešu galvenās bažas liecina arī par stingru ticību ES pamatvērtībām. Atbildot uz jautājumu par to, ko viņi gaida no Savienības, trīs galvenās prioritātes bija miera saglabāšana (37%), nabadzības apkarošana (34%) un cilvēktiesību veicināšana (30%).
Un ir pierādījumi, ka šīs prioritātes ir saistītas ar pašu jauniešu iesaistīšanos. Aptauja liecina, ka 64% jauniešu pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedalījušies kādas jaunatnes organizācijas pasākumos, un tas ir ievērojams pieaugums kopš 2022. gada. Turklāt daudzi ir studējuši (16%) vai veikuši brīvprātīgo darbu (12%) ārzemēs.
Iesaistīšanās jaunatnes organizācijā ir iesaistīšanās sabiedrības dzīvē. Daudzos gadījumos tas tiek darīts ar tādu ES programmu atbalstu kā "Erasmus+" izglītības un jauniešu apmaiņas jomā vai Eiropas Solidaritātes korpuss brīvprātīgā darba jomā. Piemēram, Estele no Francijas ir pievienojusies korpusam un darbojas vietējā vidiskās izglītības centrā Mačeratā, Itālijā. Vai Elio no Īrijas: viņš studēja Briselē un papildus tam atrada laiku brīvprātīgam darbam pilsētā.
Turklāt interesi par balsošanu var palielināt arī atziņa, ka vēlēšanu rezultāti noteiks, kā ES risinās dažus no mūsu jaunajai paaudzei svarīgiem jautājumiem — Krievijas agresiju Ukrainā un situāciju Tuvajos Austrumos, klimata pārmaiņas un mūsu demokrātiskā dzīvesveida apdraudējumus. Aptaujā tika konstatēts, ka vairāk nekā divas trešdaļas jauniešu uzskata, ka iegūtā izglītība viņiem ir nodrošinājusi digitālās prasmes, kas nepieciešamas dezinformācijas pazīšanai.
Kopumā aptauja rāda, ka jaunākā paaudze vēlas ietekmēt savu tagadni un nākotni un vienlaikus vēlas aizsargāt demokrātiju un cilvēktiesības.
2019. gadā jaunieši noteica, kādām jābūt Eiropas Savienības prioritātēm. 6.–9. jūnijā atkal ir šāda iespēja, ar noteikumu, ka ar savu balsojumu jaunieši pierādīs, ka mūsu pārliecība par nākamās paaudzes atbildību Eiropas lietās ir pareiza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!