Situācija Baltijas jūrā joprojām ir ārkārtīgi satraucoša, norāda EK

Paziņojums ieskicē EK priekšlikumu ievirzes attiecībā uz 2025. gada zvejas iespējām un ievada apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Minētos priekšlikumus domāts pieņemt pēc vasaras, un to mērķis ir noturēt pašreizējā līmenī krājumus, kas jau tagad ir ilgtspējīgi, un palīdzēt atjaunoties pārējiem krājumiem. Komisijas paziņojuma pamatā ir neatkarīgi zinātniski novērtējumi.

"Es priecājos, ka pārzvejotu krājumu Eiropas Savienībā tagad ir mazāk. Ilgtspējīgi pārvaldīti krājumi mūsu zvejniekiem dod labāku ekonomisko pamatu. Tomēr zvejniekiem neklājas viegli, kaut arī ilgtspēja kā tāda turpina uzlaboties. Komisija patlaban gatavo kopējās zivsaimniecības politikas izvērtējumu, kurš lūkos, vai izvirzītie mērķi tiek sasniegti, un palīdzēs manam amata pēctecim pieņemt iespējami labāk pamatotus lēmumus," skaidrojis Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs.

EK paziņojumā atzīmēts, ka Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas zivju krājumi caurmērā ir veselīgi, un tas liecina, ka ES zvejniecību ilgtspējīguma pārvaldības lēmumi un zvejnieku pūliņi atmaksājas. Tas īpaši sakāms par ES ūdeņiem Atlantijas okeānā. Tomēr vairāku ekosistēmiski un komerciāli ļoti svarīgu sugu stāvoklis varētu būt labāks.

Vidusjūrā un Melnajā jūrā krājumi lēnām atveseļojas, taču zvejas izraisītā zivju mirstība joprojām ir pārāk augsta. Zvejas izraisītās mirstības līmenis patlaban ir viszemākais, kāds bijis, un tomēr tas par 20 % pārsniedz ieteicamo ilgtspējas rādītāju. Lai svarīgākās sugas un ekosistēmas varētu pilnībā atjaunoties, jāizvirza vērienīgāki mērķi un cītīgi jāiet uz to sasniegšanu.

Tikmēr situācija Baltijas jūrā joprojām ir ārkārtīgi satraucoša, jo dažādu noslogojumu dēļ zivju krājumi turpina sarukt. Četrus no desmit Baltijas jūras krājumiem specializētajā zvejā vairs neapgūst, un izkraut tos drīkst tikai kā piezveju.

Paziņojums turklāt rāda, ka zvejnieku vietējās kopienas turpina izjust klimata pārmaiņu ietekmi, un tas rada neskaidrības, jo zivju krājumi, kas šīm kopienām kalpo par iztikas līdzekļiem, kļūst aizvien mazāk pieejami. Tas pats sakāms par kopienām, kuras iztiku gūst no pārzvejotiem krājumiem.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja apgrūtina zvejnieku piekļuvi pietiekamiem resursiem.

Dalībvalstis, konsultatīvās padomes, zvejas industrija, nevalstiskās organizācijas un ieinteresētie iedzīvotāji tiek rosināti paust savu skatījumu uz pašreizējo stāvokli un 2025. gada zvejas iespēju ievirzēm. Savu viedokli līdz 31. augustam interesenti var izteikt tiešsaistes sabiedriskajā apspriešanā.

Pēc sabiedriskās apspriešanas EK iesniegs trīs priekšlikumus par 2025. gada zvejas iespējām.

Visbeidzot, šā gada oktobra un decembra sanāksmēs Padome EK priekšlikumus apspriedīs un pieņems lēmumus par 2025. gada nozvejas kvotām.

Līdztekus EK gatavo kopējās zivsaimniecības politikas izvērtējumu, kurā analizēs, cik labi šīs politikas instrumenti un pasākumi darbojušies pēdējās desmitgades laikā. Izvērtējums aplūkos arī pārveidoto dinamiku, kāda tagad iedibināta zvejas attiecībās ar ārpussavienības valstīm. Izvērtējuma gatavošanā varat piedalīties portālā "Izsakiet viedokli".