Noslēdzies darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) atjaunošanas. Trešdien, 12. jūnijā, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) to publicējusi tiesību aktu portālā, kur ar to var iepazīties ikviens interesents. NEKP projekta saskaņošana ilgs līdz 25. jūnijam.
Pēc saskaņošanas noslēgšanas gala NEKP versiju plānots iesniegt Ministru kabinetā līdz 30. jūnijam. Pēc valdības saskaņojuma aktualizētais NEKP tiks iesniegts Eiropas Komisijai. Pāreja uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību noris visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tamdēļ, lai to īstenotu saskanīgi, nacionālos plānus izstrādā katra dalībvalsts vienlaikus.
Atjauninātais NEKP iezīmē Latvijas virzību pretī klimatam draudzīgākai tautsaimniecībai līdz 2030. gadam. Atjauninātais NEKP sastāv no piecām dimensijām – dekarbonizācija un atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte, energodrošība, ES iekšējo enerģijas tirgu integrācija, kā arī pētniecība, inovācija un konkurētspēja.
Plānā ietverti vairāk nekā 210 pasākumi, no tiem lauvas tiesa (78%) vērsti uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transporta sektoru, lauksaimniecību un zemes sektoru. Ja NEKP iekļautie pasākumi tiks realizēti pilnā apmērā, Latvija līdz 2030. gadam sekmīgi sasniedz savus klimata un enerģētikas mērķus.
Emisijas samazināšanas mērķus enerģētikas sektorā Latvija pārpilda ar uzviju, ņemot vērā, ka 2022. gadā enerģētikas kopējās emisijas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājušās par 12%, kamēr citās nozarēs emisiju apjoms pieaug. Tas dod lielāku elastību – grūtāk dekarbonizējamiem sektoriem – lauksaimniecības un transporta – kļūt zaļākiem.
"Ar nozaru partneriem un ministrijām esam ieguldījuši apjomīgu darbu, lai plāns būtu skaidrs vektors klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas attīstībai nākotnē – izdevīga, pašu ražota, atjaunīga enerģija iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Sākotnējais NEKP tika izstrādāts 2019. gadā – vēl pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā. Šie notikumi būtiski mainīja šodienas realitāti – energoresursu, īpaši atjaunīgo, lomu, ekonomisko situāciju, zaļo tehnoloģiju plašāku ienākšanu tirgū. Jūtamāki kļuvuši arī klimatisko apstākļu ekstrēmi, tostarp arī Latvijā," skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Pasākumu īstenošanai līdz 2030. gadam nepieciešamas ap 14,7 miljardu eiro lielas kopējās investīcijas, no tām publisko investīciju apjoms aptvertu 40%.
NEKP aktualizēšanas procesā arī Eiropas Komisija (EK) sniegusi savas rekomendācijas, kuras Latvija ir ņēmusi vērā. Galvenokārt EK ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību palielināt zemes sektora devumu emisiju samazināšanā, sniegt detalizētu informāciju par pasākumiem, piemēram, energoefektivitātes pasākumiem, ēku renovācijas saistītiem pasākumiem, ēku renovācijas stratēģiju u.c., lai EK varētu pilnvērtīgāk novērtēt progresu mērķu sasniegšanā.
Ziņots, ka Līdz 2024. gada 30. jūnijam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm EK ir jāiesniedz nacionālajās valdībās pieņemts atjaunotais NEKP. Tas ir dokuments, kas tiek pilnveidots uz šobrīd esošās plāna projekta bāzes, ņemot vērā EK saņemtās rekomendācijas, kuras Latvija saņems 2024. gada februārī.
Kas ir NEKP?
Kā skaidro Ekonomikas ministrija, NEKP ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādā nozarēs vai darbībās:
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājums,
atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana,
enerģētiskās drošības nodrošināšana,
enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana,
kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
