Kur ir visdārgākais alus? Skaidrojam alkohola akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstīs

Tādām precēm kā alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un naftas produkti, Eiropas Savienībā akcīzes nodokļa noteikšana ir obligāta, taču tām ir noteiktas tikai saskaņotas minimālās likmes.

Valstis var piemērot arī augstākas likmes un to rīcības brīvība spilgti redzama likmju atšķirībās gan starp produktiem, gan valstīm. Piemēram, stiprais alkohols vienmēr ir aplikts ar lielāku nodokli, kas droši vien ir pareizi veselības ziņā, "Delfi Bizness" saka Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Māris Jurušs. Dienvidvalstīs vēsturiski ir bijusi prioritāte vīnam – Francijā un citās valstīs tam akcīzes nodoklis ir nulle.

Būtiskas atšķirības ir arī alus akcīzes nodoklim. Piemēram, vislielākais tas ir Somijā - 63 centi par 330 ml pudeli, kamēr Bulgārijā, Vācijā, Spānijā un Luksemburgā šis nodoklis ir viszemākais – tikai 3 centi.

Visdārgākais alus starp Baltijas valstīm ir Igaunijā, kur akcīzes nodoklis ir pat par trešdaļu lielāks nekā Lietuvā un Latvijā.

Akcīzes nodokļu likmju noteikšanā valdības ņem vērā dažādus faktorus – legālo un nelegālo patēriņu, patērētāju pirktspēju, skaidro Jurušs. Eiropā ir atvērts tirgus, tāpēc tiek ņemtas vērā arī likmes kaimiņvalstīs.

Vēsturiski ir izveidojies, ka, saskaitot visas harmonizētās preces, Igaunijā ir nedaudz augstākas likmes, Lietuvā – nedaudz zemākas. "Igauņi salīdzina sevi ar Somiju, kur ir vēl augstākas likmes, savukārt Lietuva salīdzina sevi ar Poliju, kur ir zemākas likmes, ņemot vērā tās lielo ekonomiku. Tad Latvija mēģina balansēt starp šīm divām valstīm pa vidu," "Delfi Bizness" stāsta Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa.

Tomēr alkohola akcīzes nodoklis zemākais ir tieši Latvijā.

Nākamajos gados visas trīs valstis cels akcīzes nodokļa likmes, Igaunija gan gausāk nekā Lietuva un Latvija.

Jurušs uzskata, ka šobrīd alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir samērīgs, bet to nevajadzētu palielināt vairāk, nekā jau plānots, jo tas var ietekmēt pārrobežu tirdzniecību.

Viņš stāsta, ka pēckrīzes periodā Igaunijā palielinājās ieņēmumi no akcīzes nodokļa, jo pie viņiem brauca skandināvi, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus. "Igauņi saprata, ka tas ir ļoti labs veids, kā nopelnīt, un palielināja akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Tas noveda pie tā, ka tirgus sabruka, jo igauņi pirka alkoholu Latvijā, kur tas bija daudz lētāks."

Vēlāk līdzīgi rīkojās arī Latvija, paceļot akcīzes nodokļa likmi. Taču, saprotot, ka tirgus var sabrukt, Saeima pazemināja likmes. "Tas bija vēsturisks gadījums. Nekad nebiju piedzīvojis akcīzes nodokļa samazinājumu," saka Jurušs.

Viņš norāda, ka apgalvojums par Latviju kā valsti ar vislielāko alkohola patēriņu nav patiess, jo pētījumi balstās uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem par pārdoto alkoholu, nevis patērēto, taču kopējā pārdotajā alkohola apjomā ietilpst arī Igaunijas un Skandināvijas iedzīvotājiem pārdotais.

Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas pierobežā no Krievijas un Baltkrievijas regulāri ienāca kontrabandas preces. Jurušs norāda, ka šobrīd sankciju dēļ kravas tiek kontrolētas daudz stingrāk, tāpēc kontrabandas risks ir ievērojami samazinājies.

"Muita ar sarkasmu saka, ka agrāk katrā piektajā kravā atrada kontrabandu, tad tagad jau gandrīz katrā," stāsta Jurušs, jo muita ļoti aktīvi tās pārbauda un kontrabandistiem vairs nav iespējas to slēpt starp vairākām kravām.

Tomēr alkoholam ir lielāks nelegālās ražošanas risks. Jurušs uzskata, ka valstij būtu jādomā, kā veiksmīgāk iekasēt nodokli – papildus jāiegulda dažādu inovatīvu risinājumu, piemēram, mākslīgā intelekta skaneru, ieviešanā.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.