Eiropas Komisija: Latvijai nav pārmērīga budžeta deficīta, bet vajadzētu palielināt nodokļus  (10)

Lai gan makroekonomiskajā scenārijā tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā palielināsies līdz 2,9% no iekšzemes koppordukta (IKP), Latvijai tiek ieteikts 2025. gadā ierobežot izdevumu pieaugumu līdz tādam līmenim, lai saglabātu vispārējās valdības budžeta deficītu zem 3% no IKP un vispārējās valdības parādu piesardzīgā līmenī vidējā termiņā.

Komisija prognozē, ka 2024. gadā Latvijas valdības izdevumi, kurus finansē paši, pieaugs par 4,9%, kas atbilst 0,7% no IKP 2024. gadā un ir vairāk nekā Komisija iesaka kā maksimālo pieauguma tempu.

Latvijai tiek ieteikts palielināt nodokļus, tostarp nodokļus kapitālam un īpašumam, lai atrastu papildus finansējumu veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tiek norādīts, ka valsts izdevumi veselības aprūpei Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem ES, turklāt paredzēts, ka tie samazināsies līdz 2020. gada līmenim. Turklāt Latvijas nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP joprojām ir ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju.

"Vienlaikus Eiropas Komisija uzsver, ka darbaspēka nodokļu likmes Latvijā ir relatīvi augstas un jāpievērš lielāka uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanai," paziņojumā presei norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").

Rekomendācijas skar arī darba tirgu, jo Latvijā pieaug darbaspēka un prasmju trūkums. "Latvijai tiek rekomendēts arī strādāt pie darbaspēka prasmju ciešākas pielāgošanas darba tirgum, īpaši STEM nozarēs, kur inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, arī dabaszinātnēs, matemātikā un IT sektorā sagaidāms darbaspēka deficīts," norāda Dombrovskis.

Latvijai arī jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, mazinot administratīvos šķēršļus un uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi piekļuvi finansējumam. Kā arī jāatbalsta uzņēmumu spēja ieviest inovācijas un digitalizāciju, lai palielinātu ražīgumu.

"Rekomendācijās Latvijai tiek uzsvērta nepieciešamība realizēt reformas un investīcijas, lai uzlabotu valstu ekonomiku konkurētspēju," saka Dombrovskis. Tiek norādīts, ka jāturpina īstenot Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāns, nodrošinot reformu un ieguldījumu pabeigšanu līdz 2026. gada augustam. Turklāt jāpaaātrina kohēzijas politikas programmu ieviešana, koncentrējoties uz prioritātēm, par kurām panākta vienošanās.

Ir svarīgi paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu, jo joprojām pastāv problēmas un ievērojamas reģionālās atšķirības starp galvaspilsētu Rīgu un pārējo Latviju, jo īpaši Latgali.

Komisija rekomendācijās dalībvalstīm uzsvēra arī zaļās un digitālās pārejas paātrināšanu. Latvijai nepieciešams paātrināt vēja un saules enerģijas izmantošanu. Lai gan 2022. un 2023. gadā saules un vēja enerģijas uzstādītā jauda pieauga, tā joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, norāda Dombrovskis.

Lai to paveiktu, jāuzlabo atļauju piešķiršanas kārtība. Kā arī jāveicina pāreja uz aprites ekonomiku, izmantojot ekoinovācijas un ilgtspējīgu resursu pārvaldības praksi, kur Latvijas rādītāji ir zemāki nekā ES vidēji.