Akcīzes nodokļa piemērošana kafijai Latvijā: vai pienācis laiks izmaiņām?  (1)

Tādas akcīzes preces kā alkohols, tabakas un naftas izstrādājumi Eiropas Savienības ir saskaņotas, tomēr valstīm ir tiesības noteikt nodokli arī citām precēm.

Latvijā likums par akcīzes nodokli stājās spēkā pirms 20 gadiem - 2004. gada 1. maijā. Toreiz akcīzes preču sarakstā iekļāva arī kafiju un likme bija 50 santīmi par kilogramu. Skaidrojot, kāpēc tika pieņemts tāds lēmums, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa "Delfi Bizness" saka, ka tas tika veikts fiskālu iemeslu dēļ. "Bija nepieciešams rast papildu finansējumu budžetā," pamato Krastiņa.

Kopš tā laika likme kafijai ir mainīta divas reizes – 2009. gadā, kad to dubultoja līdz vienam latam, un 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eirozonai un 1 lats konvertējās uz 1,42 eiro. Krastiņa saka, ka šis nodoklis joprojām nes ienākumus.

Kafijas akcīzes nodoklis ir arī Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Rumānijā un Horvātijā. Un lielāka kafijas akcīzes nodokļa likme nekā Latvijā ir tikai Vācijā – 2,19 eiro par kilogramu grauzdētās kafijas un 4,78 eiro par kilogramu šķīstošās kafijas.

Pirms pusotra gada manabalss.lv mājaslapā tika ievietota iniciatīva par akcīzes nodokļa atcelšanu kafijai, lai izlīdzinātu konkurenci Baltijas reģionā. Latvijas kaimiņvalstīs akcīzes nodoklis kafijai netiek piemērots. Ik pa laikam Finanšu ministrijas uzmanība tiek vērsta uz to, lai nodokli atceltu, saka Krastiņa, tomēr pašreiz nav reālas politiskas vēlmes to darīt. "Jo mēs saprotam, ka līdz ko no kaut kā atsakās, ir jāmeklē līdsvarojošs finansējuma pasākums," saka Krastiņa.

Arī nozarē viedokļi nesakrīt.

Andris Petkēvičs kafijas nozarē strādā jau vairāk nekā 20 gadus, bet savu grauzdētavu "Andrito Coffee" vada 13 gadus. "Delfi Bizness" jautāts, kā nodoklis ir ietekmējis viņa uzņēmumu, saka: "Es vienkārši esmu ar to rēķinājies no paša sākuma. Tas tiek pievienots kafijas izmaksās un gala patērētājam par to ir jāsamaksā."

Viņš norāda, ka akcīzes nodoklis sadārdzina lēto kafiju. "Procentuāli tas sadārdzina daudz, bet summa tāpat nepaliek pārlieku lieka," saka Petkēvičs. "Savukārt dārgas kafijas akcīzes nodokļa likme procentuāli maz ietekmē."

Petkēvičs nav no tiem, kas uzskata, akcīze kafijai būtu vispār jāatceļ. "Es varu teikt par sevi, es to nodokli respektēju, akceptēju, jo tas sakārto tirgu. Ja kāds grib startēt kafijas nozarē, viņam ar to jārēķinās. Tā starp citu nevar atvest uz Latviju kafiiju un pārdot," saka Petkēvičs.

Tomēr viņš vēlētos, lai nodokli samazinātu, jo tas ir viens no augstākajiem Eiropā. Viņaprāt, tas, iespējams, mudinātu negodprātīgos tirgotājus reģistrēt savu darbību un maksāt nodokļus.

Arī arguments par konkurences izlīdzināšanu Baltijā nav pamatots. "Vai mēs varētu būt konkurētspējīgāki ar lietuviešiem, ja mums nebūtu akcīzes nodoklis? Es domāju, ka situācija būtu tāda pati," saka uzņēmējs, piebilstot, ka arī igauņi ir pirktspējīgāki. Turklāt Petkēvičs atgādina, ka, pārdodot kafiju uz jebkuru citu valsti, akcīzes nodoklis nav jāmaksā.

2023. gadā ES Tiesa veica Akcīzes nodokļa direktīvas interpretāciju, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem valstis var iekasēt akcīzes nodokli.

"Sorainen" partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs savā viedokļrakstā norāda, ka mūsu likuma neatbilstība šim spriedumam jau būtu pamats dot šo jautājumu vērtēt Eiropas Komisijai.

Viens no nosacījumiem ir tas, ka šādi nodokļi ir iekasējami īpašos nolūkos. Visiem nodokļiem ir budžeta papildināšanas mērķis, tomēr ar to vien nepietiek nodokļa ieviešanas pamatotībai.

Akcīzes nodokli var ieviest, ja tas ietekmē nodokļa maksātāju uzvedību veidā, kas ļautu īstenot norādīto īpašo nolūku. "Piemēram, par korekta nolūka esamību varētu spriest, ja apliek ar akcīzi attiecīgās preces, lai atturētu no to patēriņa, ja būtu šāds ar pētījumiem pamatots nolūks fiksēts nodokļa ieviešanas brīdī," norāda Taukačs. Ne fiksēta nolūka, ne pētījuma toreiz nebija.

Viņaprāt, nozares uzņēmējiem, it sevišķi, ņemot vērā jauno ES Tiesas judikatūru, ir pamats vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pret Latviju pārkāpuma procedūru. "Nemaz nerunāsim par to, ka šādas ES anomālijas rezultātā ir daudz bezakcīzes kafijas piegādes Latvijā," saka Taukačs.

Finanšu ministrija nesaskata pretrunas, jo dalībvalstīm ir tiesības arī pašiem noteikt akcīzes preces. Nav arī bijušas sarunas ar Eiropas Komisiju. "Ir gadījumi, kad viņi uzdod mums jautājumus, kā Latvija rīkojas vienā vai otrā situācijā. Kafija nekad nav bijusi starp šiem jautājumiem, ka būtu kaut kāds aizdomu pamats vai kādas problēmas," saka Krastiņa.

Bezakcīzes kafijas tirdzniecību Latvijā min arī Petkēvičs. "No tās pašas Polijas vai Vācijas, kafija tiek atvesta lielā apjomā un no bagāžnieka pārdota, nereģistrējot nekādu darbības veidu," saka uzņēmējs. Ar pirkstu uz kādu parādīt viņš nevar, bet viņam ir informācija par to, ka tā notiek.

Viņš norāda, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav ne vēlmes, ne resursa, lai ar to tiktu galā. "Neesmu pēdējos 10 gados dzirdējis, ka būtu atrasta un konfiscēta [bezakcīzes kafija]," saka Petkēvičs: "Viņi parasti prasa no tiem, kas savu darbību uzrāda."

Tuklāt akcīzes preču tirgotājiem preču uzskaites un atskaites joprojām jāveido papīra formātā. "Tur es gribētu, lai tas tiktu digitalizēts, jo tas būtu daudz vienkāršāk un ātrāk," piedāvā Petkēvičs.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.