Latvija neatbalsta Zaļuma norāžu direktīvā plānoto administratīvo slogu uzņēmumiem

Pēc Eiropas Komisijas (EK) aplēsēm, aptuveni puse no visām zaļuma norādēm, piemēram, "Eko", "ekoloģisks produkts", "zaļš", "dabai draudzīgs", "ilgtspējīgs", "klimatam draudzīgs", Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir neskaidras, maldīgas vai nepamatotas, un 40% no tām tiek izmantotas vispār bez pamatojuma. Tas rada neskaidrību patērētājiem un vājina ticību uzņēmumu paustajiem apgalvojumiem par to produktu ilgtspējību.

Tāpēc EK sagatavojusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu un izdarīšanu jeb tā sauktajai Zaļuma norāžu direktīvai. Priekšlikuma projekts paredz, ka visiem uzņēmumiem, kas saviem produktiem vai pakalpojumiem izmantos zaļuma norādi, būs jāievēro minimālās normas attiecībā uz to, kā šādas norādes tiek pamatotas un to atbilstība izteiktajai vides norādei – paziņota un darīta pieejama pārbaudei. Attiecīgi direktīvas saturs ir galvenokārt koncentrēts uz vides norāžu pamatojumu un šīs informācijas paziņošanu un nodrošināšanu gan patērētājiem, gan uzraugošajām iestādēm.

Attiecībā uz vides paziņojumiem, plānots, ka tiem būs jāatbilst sertifikācijas shēmām, kuras verificē trešā persona un tiem būs jābūt neatkarīgi pārbaudītiem, un šiem paziņojumiem cita starpā būs jābūt datos un pierādījumos balstītiem, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmuma izteikts apgalvojums par preces vai pakalpojuma "zaļumu" atbilst patiesībai. EM skaidro, ka atšķirībā no ekodizaina prasībām produktiem, kas ir obligāti izpildāmas, tas, vai uzņēmums izsaka vides apgalvojumus par savu produktu, ir uzņēmuma brīva izvēle. Taču, kā paredz EM, jaunie nosacījumi uzliks papildu administratīvo slogu arī uzraugošajām iestādēm, jo plānots piemērot detalizētus nosacījumus uzraudzībai, sūdzību izskatīšanai un sodu piemērošanai.

Atšķirībā no EK sākotnējā priekšlikuma, Beļģijas prezidentūras piedāvājumā direktīvas tvērumā plānots iekļaut arī mikrouzņēmumus, taču novērtējums par noteikto prasību potenciālo ietekmi uz uzņēmumu darbību netika veikts. Direktīva arī paredz papildu sodu sistēmas izveidi par prasību neievērošanu, lai gan spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti, piemēram Negodīgas komercprakses direktīva, jau nosaka sodus par apzinātu patērētāju maldināšanu.

Kā uzsver EM, Latvija atbalsta plānotās direktīvas mērķi: ieviest skaidrus noteikumus, kas nodrošinātu patērētāju aizsardzību no zaļmaldināšanas, to tiesību stiprināšanu, kā arī ilgtspējīga patēriņa un zaļās aprites ekonomikas veicināšanu Eiropas Savienībā. Taču vienlaikus Latvijas uzskata, ka direktīvā piedāvātais risinājums uzliks pārāk lielu administratīvo slogu gan uzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, gan uzraugošām iestādēm.

"Nav pieļaujama prakse papildināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuri ierobežoto resursu dēļ nereti netiek galā ar jau esošo. Prasīt no mikrouzņēmuma tādu pašu dokumentu un pierādījumu klāstu, kā no lielajām korporācijām, nozīmē tos nostādīt izteikti nevienlīdzīgas konkurences situācijā un bremzēt mazo uzņēmumu izaugsmi. Eiropas Savienība jau šobrīd globālās konkurētspējas ziņā atpaliek no citiem pasaules reģioniem, un tai drīzāk ir jādomā par birokrātiskā sloga mazināšanu, nevis palielināšanu," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ņemot vērā minēto, šonedēļ Vides ministru padomes sēdē Latvija neatbalstīja Beļģijas prezidentūras sagatavoto kompromisa tekstu Zaļuma norāžu direktīvai. Latvijas viedokli sēdē pauda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis; Latvijas pozīciju par minēto direktīvas projektu sagatavoja Ekonomikas ministrija un apstiprināja Ministru kabinets

EM uzsver, ka arī Vācija, Slovākija, Austrija un Itālija neatbalstīja šo piedāvājumu, kā rezultātā Beļģijas prezidentūrai neizdevās iegūt dalībvalstu kvalificēto balsu vairākumu vispārējās pieejas panākšanai. Sēdes laikā Beļģijas prezidentūra veica grozījumus direktīvas tekstā, mikrouzņēmumiem nosakot par astoņiem mēnešiem vēlāku prasību ieviešanas periodu, kas tai ļāva iegūt Itālijas atbalstu un līdz ar to arī nepieciešamo dalībvalstu kvalificēto balsu vairākumu, kas nozīmē arī mandātu tālākām sarunām ar Eiropas Parlamentu.

Neskatoties uz veiktajām izmaiņām, Latvija saglabāja savu sākotnējo nostāju, jo neguva pārliecību, ka veiktās izmaiņas novērsīs bažas par direktīvas radīto administratīvo slogu.