Pirmdien, 24. jūnijā, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē piedalījās intensīvās diskusijās par lauksaimniecības nākotni, kā arī par zvejas iespējām ES ūdeņos 2025. gadā, informē ministrijā.
Padomes sēdē bija iecerēts vienoties par svarīgākajām nostādnēm ES lauksaimniecības nozares darbībai nākošajā ES plānošanas periodā 2028.-2034. gadā, tomēr dalībvalstis nebija vienisprātis jautājumā par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, kas ir galvenā Latvijas prioritāte.
Lai uzsvērtu atšķirības dalībvalstu tiešo maksājumu starpā un aicinātu rast risinājumus tiešo maksājumu izlīdzināšanai, intensīva darba rezultātā tika uzklausīti arī Latvijas virzīti priekšlikumi. Diemžēl, neskatoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem panākt kompromisu, pārāk atšķirīgo viedokļu dēļ neizdevās panākt vienotu Padomes nostāju, stāsta Zemkopības ministrijā.
Kronbergs norāda: "Kamēr mēs visi kopā neatjaunosim lauksaimnieku uzticību Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) gan ar darbiem, gan politiskiem lēmumiem, un kamēr būs nevienlīdzība starp dalībvalstīm lauksaimniecības atbalstā un uzmanības centrā nebūs lauksaimnieks, tikmēr kompromisu panākt nebūs iespējams."
Tāpat Padomes sanāksmē kā viens no galvenajiem tika skatīts jautājums par ilgtspējīgu zveju ES ūdeņos 2025. gadā. Latvija izprot bažas, ka vides stāvokļa dēļ Baltijas jūrā zivju krājumi samazinās, tāpēc vērsa uzmanību uz papildus draudiem – Krievijas turpināto apzināti veikto mērķzveju, kas neatbilst zinātnieku sniegtajām rekomendācijām. Latvija aicināja Eiropas Komisiju (EK) šo apstākli nopietni izvērtēt un visu atbildību par zivju krājumu sarukumu neattiecināt tikai uz ES zvejniekiem, kas jau ļoti ilgus gadus ievēro zinātnieku ieteikto nozvejas apjomu u.c. aizsardzības pasākumus.
"Latvija atkārtoti aicina aizliegt Krievijas lauksaimniecības, tostarp zivsaimniecības, produktu importu ES," uzsver Kronbergs.
Padomes sēdes laikā aktīvas diskusijas izvērtās arī par EK priekšlikumu un redzējumu, kā ES līmenī nodrošināt vienotu pieeju datu ieguvei par mežu. Latvija, kā arī citas ES dalībvalstis, norādīja uz nepieciešamību ņemt vērā un kā pamatu izmantot jau patlaban dalībvalstu ieviestos risinājumus. Vienlaikus Latvija un citas dalībvalstis norādīja, ka datu precizitāte un konfidencialitāte ir ļoti būtiski aspekti šī regulējuma ieviešanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
