Ar jaunu nodokli veicinās plastmasas iepakojuma pārstrādi. Gaidāms sadārdzinājums

Saskaņā ar Valsts vides dienesta publicētajiem datiem 2022. gadā Latvijas tirgū tika izlaisti vairāk nekā 47 tūkstoši tonnu plastmasas iepakojuma (jaunākie pieejamie dati). No tā savākti un novirzīti pārstrādei bija tikai 24 tūkstoši tonnu, "Delfi Bizness" informē Zakulis.

Varētu pārstrādāt arī vairāk, bet uzņēmēji nebija ieinteresēti to darīt, jo valsts noteiktais minimālais apjoms, kuru obligāti jāpārstrādā, līdz šim bija 51%, viņš saka.

Eiropas līmenī tiek domāts par efektīviem veidiem, kā veicināt pārstrādi, un Latvijā šim nolūkam tiek mainīts Dabas resursu nodoklis.

"Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) pagājušajā gadā veica pētījumu, kurā tika analizēti aptuveni 3000 dažādu plastmasas vai to saturošu iepakojuma vienību, kas atrodamas Latvijas veikalu plauktos.

Tika secināts, ka apmēram 13% iepakojuma, kas ir pieejams mūsu tirdzniecības vietās, ir grūti pārstrādājams vai to vispār nav iespējams pārstrādāt. Savukārt uz 22% iepakojuma nebija norādīts iepakojuma materiāla veids, kas apgrūtina šķirošanas procesu.

"Tas iepakojums, kam nav norādīti apzīmējumi, ir paredzēts produktiem ar pagarinātu derīguma termiņu, piemēram, siers, gaļa. Šis iepakojums ir vairāku slāņu, līdz ar to ir lielākas problēmas to pārstrādāt," "Delfi Bizness" stāsta LBTU Pārtikas institūta profesore un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava.

Lai risinātu šo problēmu, jaunajā regulējumā tiks noteiktas kategorijas atbilstoši monomateriāla daudzumam iepakojumā. Piemēram, ja iepakojums 95% sastāv no viena un tā paša materiāla, tam būs kategorija A, ja 90% – kategorija B. Jo mazāks daudzums, jo zemāka kategorija, un attiecīgi lielāks Dabas resursu nodoklis.

Taču problēma ir ne tikai iepakojuma materiāla veidā.

Nereti preces tiek iepakotas pārāk lielos iepakojumos. Tam ir dažādi iemesli, saka pētījuma autore. Piemēram, iepakojot desas, vienai trešdaļai tilpuma jābūt gāzei, lai nodrošinātu produkta derīguma termiņu.

Savukārt maizes maisiņa "pušķīti" gan varētu samazināt, taču to atrisināt nav vienkārši. "Daudzi pārtikas ražotāji būtu gatavi mainīt iepakojumu, bet lielākā problēma ir, ka būtu jāmaina arī iepakošanas iekārtas," skaidro Muižniece-Brasava.

Aktuāla problēma ir arī iepakojuma lietderīga izmantošana, piemēram, gadījumos, kad tiek likta kastīte maisiņā vai maisiņš kastītē. "Brīžiem uzskata, – ja tas ir tikai papīrs, kartons, nav, ko iespringt, bet arī tas ir resurss," uzsver universitātes pārstāve.

Atkritumu apsaimniekotāji kā būtisku problēmu saredz arī iepakojuma dizainu, jo līdz ar to iepakojumam tiek pievienotas papildu krāsvielas, kas apgrūtina pārstrādes procesu. Drīzumā tas tiks risināts, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlmi aizliegt pārtikas produktu iepakojumā izmantot noteiktas vielas, kam ir nelabvēlīga ietekme uz veselību.

"Iepakojums ir jāmazina," saka Muižniece-Brasava. Vienlaikus jāskatās, vai neiekāpjam no viena grāvja otrā, kas rezultētos ar lielu sabojātās pārtikas apjomu.

Risinājums ir materiāla maiņa. Tomēr pārtikas iepakošanā tas nav tik vienkārši, jo, mainot iepakojumu, mainās produkta derīguma termiņš. "Uzņēmumiem, kas eksportē, ir svarīgi pārliecināties, ka transportēšanas brīdī iepakojuma dēļ produkts nebūs sabojājies," atzīmē LBTU Pārtikas institūta profesore.

Tāpēc uzņēmumi jau laicīgi strādā pie risinājumiem. Muižniece-Brasava stāsta, ka universitātē ir laboratorija ar dažādām pakošanas iekārtām, kuru daudzi Latvijas uzņēmumi labprāt izmanto. "Mēs iepakojam uzņēmuma produktu vairākos iepakojumos ar dažādām pārstrādes klasēm, un uzņēmums var saprast, kā produkts uz to reaģēs."

Savukārt pātērētājiem jārēķinās, ka, pārejot no augstu barjerīpašību iepakojuma uz tādu pašu pārstrādājamu iepakojumu, pieaugs izmaksas. Profesore atklāj, ka šādam iepakojumam cena palielināsies vidēji par 30%.

Arī "Latvijas Zaļas punkts" direktors saka, ka starp klientiem ir uzņēmumi, kas jau uzsākuši pārkārtošanos. Lai gan arī Latvijā ir iepakojuma ražotāji, lielākoties tas tiek saražots citur, tostarp Ķīnā. Zakulis saka, ka līdz šim tieši iepakojuma ražotāji bija palikuši nomaļus.

Lai veicinātu iepakojuma materiāla pārstrādi, "Latvijas Zaļas punkts" sniegs uzņēmumiem informāciju, kuri materiāli ir vai nav pārstrādājami. "Tālāk iepakojuma izmantotāji būs tie, kas vērsīsies pie saviem piegādātājiem un teiks, ka pirks iepakojumu, kas ir pārstrādājams," skaidro Zakulis. Savukārt iepakojuma ražotājiem būs jāpierāda, ka tas patiešām ir pārstrādājams, izsniedzot apliecinājumu, kurā jābūt norādītai vismaz vienai konkrētā iepakojuma pārstrādes rūpnīcai ES.

Būtiska loma atkritumu apsaimniekošanas procesā ir arī iedzīvotājiem, mudina Zakulis. Viņi ir tie, kas izlemj, vai iepakojumu izmest sadzīves atkritumu konteinerā un vēlāk tas nonāk atkritumu poligonā, vai šķirošanas konteinerā un attiecīgi tas nonāk uz šķirošanas līnijas.

Vienlaikus viņš saka, ka iedzīvotājiem nevajag pārmērīgi sevi apgrūtināt un izprast visas piktogrammas. "Ja ieliks vienā konteinerā plastmasu, papīru, kartonu, mēs uz līnijas mācēsim to sašķirot," iedrošina Zakulis.

Savukārt Muižniece-Brasava atgādina būtisku niansi, – lai iepakojumu varētu pārstrādāt, tam jābūt iztukšotam, līdz ar to tas ir maksimāli jāatdala no produkta.