ES atjauno kvotas Ukrainas olu un cukura importam, Latvijas ražotāji joprojām nemierā  (2)

No 2. jūlija ES atjaunojusi kvotas olu un cukura importam no Ukrainas, ja šo preču importa apjomi sasniegs gada vidējo importa apjomu periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim. Olām un cukuram šis vidējais rādītājs ir attiecīgi 23 188,96 tonnas un 262 652,68 tonnas.

Olu un cukura imports no Ukrainas 2024. gadā jau ir pārsniedzis šos apjomus. Tas nozīmē, ka turpmāk jebkuram papildu importam būs jāmaksā augstāki nodokļi.

Savukārt no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 5. jūnijam tiks ieviesta jauna tarifa likmes kvota. Olām tā ir noteikta 9 662,07 tonnu apmērā, bet cukuram - 109 438,62 tonnu apmērā.

Tomēr nozare ar šo lēmumu nav pilnībā apmierināta. "Tā bija minimālā programma, ko vispār Eiropa varēja darīt, lai pasargātu nozari no negodīgas konkurences elementiem," "Delfi Bizness" saka Baltijā lielākā olu ražotāja AS "Balticovo" Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Latvijas olu ražotāji norāda, ka vietējo tirgu šis lēmums ietekmēs diezgan maz, jo, pierēķinot klāt importa tarifus (30 eiro centi uz 1 kilogramu ukraiņu olu), realizācijas cenas tāpat būs zemākas nekā ES dalībvalstu ražotāju pašizmaksa.

"Nevar pārpludināt iekšējo ES tirgu ar ES standartiem neatbilstošu un vairāk nekā divreiz lētāku produkciju un cerēt, ka simboliskie tarifi fundamentāli mainīs situāciju," "Delfi Bizness" saka cita liela olu ražotāja AS "APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Pārrēķinot importa tarifus, Auškāps stāsta, ka jaunieviestās kvotas nozīmē vienas Ukrainā ražotas olas cenas pieaugumu par pusotru eiro centu.

Arī Auškāps norāda uz to, ka Eiropā ir ļoti augstas ražošanas un dzīvnieku labturības prasības, ko galu galā var izteikt naudas izteiksmē. "Paradokss, ka, importējot olas no trešajām valstīm ārpus ES, pēķšņi tiek piešķirtas atlaides labturības un kvalitātes prasībām," saka Aukškāps, piebilstot, ka tas noliek "Balticovo" neizdevīgā pozīcijā. Turklāt ES nav ne iespēju, ne tiesību pārbaudīt, vai ražotāji ārpus Eiropas šīs prasības ievēro.

Auškāps arī vērš uzmanību uz izvēlēto laika posmu gada vidējā importa apjoma noteikšanai, jo straujš importa pieaugums sākās 2022. gadā, kad, sākoties karam, noņēma tirdzniecības ierobežojumus. Un tieši Baltijas valstīs nonāk liela daļa Ukrainas olu importa ES – aptuveni 30% –, jo mēs esam jūtīgāki uz cenām un mazāk nacionālpatriotiski produktu izvēlē, saka Auškāps.

"Mūsu vēlme būtu tikai un vienīgi līdzvērtīgi, godīgi konkurences apstākļi," "Delfi Bizness" saka Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals. Asociācijas ieskatā būtu jānosaka tāds ievedmuitas apjoms, kas nepieļauj tirgus traucējumus Eiropā, savukārt iekasētie ievedmuitas nodokļu ieņēmumi būtu jānovirza Ukrainas atbalstam.

Ar šādu piedāvājumu nozare gāja pie iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukuma deputātiem, tomēr atbalstu neguva.

"Neviens no bijušajiem EP deputātiem nespēja atbildēt, kāds ir ekonomiskais ieguvums naudas izteiksmē Ukrainai no šādiem lēmumiem, ko ir pieņēmis EP," stāsta Gaigals. Darbību uzsākot jaunajam EP sasaukumam, asociācija informēs jaunievēlētos EP deputātus par esošo situāciju.

"Ja mēs runājam par jebkura veida atbalstu [Ukrainai], tad tas būtu jādara solidāri, nevis uz kādas Latvijas nozares rēķina, kas rada būtiskus traucējumus nozares darbībai un attīstībai un zaudējumus Latvijas budžetam," saka Gaigals.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.