Par Latvijā izgudrotu e-cigarešu depozīta sistēmu interese kaimiņvalstī un Lielbritānijā

"Delfi Bizness" skaidro, kāpēc e-cigarešu savākšana un pārstrāde ir svarīga un ko Latvija plāno darīt šajā jomā.

"Elektroniskās cigaretes ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma Eiropā," "Delfi Bizness" saka e-cigarešu depozīta uzņēmuma "WinGo Deposit" vadītājs Vismands Menjoks. Viņš norāda, ka globāli šobrīd tiek pārdoti 2,5 miljardi e-cigarešu gadā. Savukārt Latvijā vien pirms diviem gadiem tika pārdoti 1,3 miljoni vienību mēnesī.

E-cigaretes būtu jāizmet turpat, kur iedzīvotāji izmet baterijas vai mazo elektrotehniku, vai tirgotāju izvietotās speciālās tvertnēs e-cigarešu savākšanai. "Tomēr, kā rāda mūsu pieredze, iedzīvotāji ne vienmēr tās izmanto un izlietotie elektroniskie "smēķi" tiek izmesti sadzīves vai pat šķiroto atkritumu konteineros," "Delfi Bizness" saka "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis.

Ja e-cigaretes nonāk sadzīves nešķiroto atkritumu konteinerā, tad to ražošanā izmantotos materiālus vairs nav iespējams atgriezt atkārtotā apritē, stāsta Zakulis. E-cigaretēs esošās baterijas tiek ražotas no litija, kas ir vērtīgs, neatjaunojams dabas resurss.

Turklāt litija jonu baterijas rada ugunsbīstamības riskus. Ja elektroniskās cigaretes uz šķirošanas līnijas netiek laikus pamanītas, tās nonāk pie pārstrādei nederīgajiem materiāliem, kur tie tiek sasmalcināti, sagatavojot izejvielu siltumenerģijas ražošanai, un var radīt pārējā materiāla – plastmasas, kartona, koka – aizdegšanos. "Tādējādi tiek apdraudētas gan ražošanas iekārtas, gan rūpnīcas darbinieki," skaidro Zakulis.

Lai novērstu e-cigarešu bezatbildīgu izmešanu, kā vienu no risinājumiem Zakulis piedāvā depozīta sistēmas ieviešanu. Līdzīgi, kā tas šobrīd tiek īstenots konkrēta veida dzērienu pudelēm. "Tātad patērētājs pats uzņemas atbildību par to, lai tā iegādātā prece nonāktu tam paredzētajā vietā un pēc tam tiktu atbilstoši apsaimniekota un pārstrādāta," norāda Zakulis.

2022. gada sākumā pēc desmit mēnešus ilgiem izstrādes darbiem uzņēmums "WinGo Deposit" izveidoja pasaulē pirmo e-cigarešu depozīta sistēmas iekārtu, kuru novietoja "Narvesen" veikalā Rīgā.

Idejas autors Menjoks stāsta "Delfi Bizness", ka tā darbojās kā motivācijas sistēma. Par katru e-cigareti, kas iemesta automātā, persona saņēma bonusa punktus savā aplikācijas kontā. Pēc tam šos punktus varēja apmainīt pret "Narvesen" kafiju vai "OX Drive" kuponu bezmaksas braucieniem ar "Tesla" automašīnu.

Aktivitāte bija liela. "Mēs izrēķinājām, ka viena iekārta mēnesī savāc tikpat daudz, cik 50 veikali [ar kartona kastēm]," stāsta Menjoks. Taču cilvēki meta ne tikai e-cigaretes un baterijas, bet arī kafijas maisāmos kociņus, papīrus, pat automašīnas sveces," stāsta Menjoks, piebilstot, ka cilvēki testējuši iekārtas limitus.

"Narvesen" veikalā iekārta nostrādāja trīs mēnešus. Pēc tam to novietoja Dziesmu svētkos un citos publiskos pasākumos. Taču 2023. gada nogalē aizveda uz Igauniju.

Iemesls tam bija valsts atbalsta trūkums. "Kad ražotājiem vajag sākt maksāt, lai novāktu aiz viņiem, viņi nevēlas to darīt. Tad vienīgais veids ir likumdevēji, kas var piespiest," saka Menjoks. Uzņēmējs centies veidot dialogu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par nepieciešamību veikt izmaiņas likumdošanā, taču atbalstu neguva.

"Aizvedot uz Igauniju, mēs nedēļas laikā satikāmies ar viņu vides ministriju un viņi sāka sūtīt epastus, kur mēs varam dabūt līdzfinansējumu, lai izvietotu šīs iekārtas Tallinā," saka Menjoks. Ieinteresēts bija arī Tallinas vicemērs. "Ja Latvijā man jāskrien pakaļ un jālūdzās, tad Igaunijā viņi tevi grib," saka uzņēmējs.

Šobrīd ierīce ir atpakaļ Latvijā. Tai darbojoties praksē, uzņēmums redzēja, ka ir nepieciešami uzlabojumi, bet tam bija nepieciešams finansējums.

Menjoks saka, ka Igaunija ir gatava nopirkt iekārtu, taču uzņēmumam ir jāuztur serveri, jābrauc un jātīra iekārta. "Ir jautājums, vai vispār ir vērts tērēt naudu un laiku, jo mēs nevaram visiem mūžīgi apmaksāt ballīti. Piesārņotājiem – ražotājiem – arī ir jāmaksā, un viņi nav gatavi to darīt," saka Menjoks.

Tāpēc, viņaprāt, ir jāmaina likumdošana un jāceļ dabas resursu nodoklis. "Vienreizlietojamajām e-cigaretēm dabas resursu nodoklis būtu jāceļ kā minimums sešas reizes, lai [tādiem uzņēmumiem kā mums] atmaksātos savākt aiz ražotājiem," saka uzņēmējs.

2021.gadā Latvijā tika savākti 49,7% pārnēsājamo bateriju un akumulatoru atkritumu, nedaudz vairāk kā Eiropas Savienībā vidēji. Atbildē "Delfi Bizness" VARAM pārstāvji norāda, ka ministrijai nav pamata uzskatīt, ka 2022.gadā šis rādītājs varētu būt mazāks nekā 2021.gadā.

Pretēju viedokli pauž Menjoks, kurš norāda, ka e-cigaretes netiek uzskaitītas kā atsevišķa atkritumu plūsma, bet saliktas kopā ar mazo elektroniku. Un tiek savākts tik ap 5-10% e-cigarešu.

Ministrija uzskata, ka regulas mērķus var sasniegt, neieviešot depozīta sistēmu e-cigaretēm. Vienlaikus tā norāda, ka Eiropas Komisijai līdz 2027. gada beigām ir jāizvērtē bateriju depozīta sistēmas ieviešana.

"Šis bija labs brīdis, kad VARAM un Latvijas cleantech (tīro tehnoloģiju – red.) sektors varēja izcelties ar kaut ko globāli," saka Menjoks.

Šobrīd uzņēmums ir pārrunās ar potenciāliem partneriem Lielbritānijā, jo straujš e-cigarešu patēriņa pieaugums novērojams arī tur. Apvienotajā Karalistē mēnesī tiek iegādāti vairāk nekā 30 miljoni vienreizlietojamu e-cigarešu ierīču un 73% smēķētāju tos izmet ārā, liecina nevalstiskās organizācijas "Material Focus" veiktā aptauja.

"Mums ir partneri – ražotāji, veikalu tīklu ķēdes, atkritumu apsaimniekotāji – Anglijā, kas ir gatavi sadarboties," saka Menjoks. Tomēr, lai "WinGo Deposit" varētu nodrošināt depozīta sistēmas darbību, uzņēmumam ir nepieciešams piesaistīt investīcijas.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.